ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Marts 2015 /Nr.12 (864)

Personas tiesības uz tiesas pieejamību saīsināto nolēmumu kontekstā
16 komentāri
Dr.iur.
Daina Ose
 

Laikā, kad sabiedrība pieprasa ātru procesu civiltiesisko strīdu risināšanai, ir jāizvērtē tiesas nolēmuma kā procesuālā dokumenta satura struktūra.

Nenoliedzami, ka praksē ir vērojama tiesas nolēmumu apjoma palielināšanās, kas prasa gan laika, gan cilvēkresursu patēriņu, paaugstinot procesuālās izmaksas. Ekonomijas principa ietvaros rodas nepieciešamība optimizēt procesuālās darbības, sasniedzot tādu rezultātu, lai saglabātu līdzsvaru starp ekonomijas principu un personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā uz tiesas pieejamību.

Dažādu valstu procesos ir meklēti risinājumi tiesas nolēmumu optimizācijai, mēģinot panākt ātru un efektīvu procesu ar vismazāko resursu ieguldījumu. Latvijas civilprocess pašlaik pieturas pie uzskata, ka izpildāms tiesas nolēmums sastāv no četrām daļām: ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Katras daļas saturā ietveramā informācija tiek noteikta ar likumu. Pilna tiesas sprieduma neesamība lietā ir pamats pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma1 427. panta pirmās daļas 5. punktam. Latvijas juristu vidū ir saglabājies viedoklis, ka visās civillietās tiesai jāsastāda pilns spriedums un nevar aprobežoties tikai ar saīsinātā sprieduma taisīšanu.2

Juridiskajā literatūrā tiek uzsvērts, ka katra tiesas sprieduma motīvu daļa ir sprieduma svarīgākā un nozīmīgākā daļa,3 jo tās saturā ir redzama tiesību normu piemērošana noteiktiem faktiskiem apstākļiem, pierādījumu izvērtēšana un analīze. Pēc sprieduma motīvu daļas tiek noteikta sprieduma likumība un pamatotība.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lida
28. Marts 2015 / 13:00
4
ATBILDĒT
Kur tad slēpjas tas sprieduma "dārgums"? Papīrs, tinte, mazkvalificētu tiesu darbinieku (tiesu darbiniekiem vispār nav nekādu profesionālu amata prasību) darbs par nekvalifificēta darba atalgojumu. Dārgākais jau ir tiesneša paraksts.
mazgudrais > Lida
30. Marts 2015 / 11:33
0
ATBILDĒT
kopš tiek publicēti tiesu spriedumi, ir kļuvis daudz vairāk aizraujošas lasāmvielas mūsu zemītē, iesaku, dažreiz būs jautri; vēl vajadzētu apsūdzības rakstus publiskot, tad varētu, iespējams, vēl vairāk jautroties
Rinalds
28. Marts 2015 / 10:15
1
ATBILDĒT
Ja spriedums nav saprotams un turklāt nav motivēts (vai neskaidri, nesaprotami motivēts), tad sprieduma “patiesie motīvi” meklējami citur. Par dažiem tādiem gadījumiem periodiski ziņo un vēl ziņos KNAB. Spriedumam ir jābūt tādam, lai arī ne-jurists varētu saprast un pārbaudīt tajā rakstīto, proti, tiesas domāšanas gaitu, kura cēloņsakarīgi noveda pie pieņemtā nolēmuma. Tas pats attiecās arī uz nepārsūdzamiem spriedumiem. Nesaprotami vai nemotivēti spriedumi grauj uzticēšanos tiesai.
A
27. Marts 2015 / 00:11
3
ATBILDĒT
Kāpēc vispār tiek runāts par iespēju atbrīvot tiesas no pienākuma motivēt spriedumus? Vai tad nevajadzētu gluži otrādi paaugstināt spriedumu kvalitātes un satura prasības? Vai cienījamā autore uzskata, ka Latvijas tiesu spriedumi vienmēr ir pietiekoši labi motivēti?
Jurčiks > A
27. Marts 2015 / 10:47
12
ATBILDĒT
Tāpēc, ka:
(a) tiesas spriešana ir dārgs pasākums, par ko lauvas tiesu maksā valsts (lasi - visi nodokļu maksatāji, neatkarīgi no tā, vai vi''ņi tiesājas vai nē);\\
(b) pilns spriedums ir praktiski vajadzīgs tikai gadījumā, ja to taisās pārsūdzēt;
(c) tiesas ir pārslogotas, lielā mērā arī ar acīmredzami nepamatotiem pieteikumiem.

Tāpēc tiek meklētas iespējas, kā efektivizēt šo procesu, un piedāvātais variants ir viena no iespējām. Saīsinātais spriedums pats par sevi nenozīmē, ka tas ir nepareizs, netaisnīgs vai prettiesisks
Gunārs > Jurčiks
27. Marts 2015 / 10:55
3
ATBILDĒT
Pilns spriedums jo īpaši ir vajadzīgs, ja tas nav pārsūdzams, lai cilvēks tiešām gūst pārliecību, ka pār viņu tiesai ir lēmusi taisnīgi. Latvijā tiesām nav tāda autoritāte, lai personas tam noticētu bez pamatojuma.
Jurčiks > Gunārs
27. Marts 2015 / 13:56
7
ATBILDĒT
Diemžēl zaudētāju-latvieti nepārliecinās NEVIENS spriedums, lai cik perfekt, gari un izvērsti tas būtu uzrakstīts...
Pūks > Jurčiks
27. Marts 2015 / 14:22
0
ATBILDĒT
Spried pēc sevis!?
Jurčiks > Pūks
27. Marts 2015 / 17:34
7
ATBILDĒT
Nē. Bet kas tas par debilu "diskusijas" veidu - pagriezt jautājumu pret oponentu personiski?
Johans
26. Marts 2015 / 13:58
1
ATBILDĒT
Kad tiesas beidzot būs tiesas un izšķirs strīdus? Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā jānodod kādām citam. Mēs maksājam tik lielas tiesnešu algas, lai tiesnesis kā pasnieks nosūtītu brīdinājumu otrai pusei???? Kāds tiesu sistēmā arī domā par nodokļu maksātājiem?
tiesnese > Johans
26. Marts 2015 / 14:40
8
ATBILDĒT
Lietu pakļautība un piekritība ir likuma jautājums. Mēs taču neizvēlamies, kādas lietas skatīt, vai ne?
Tieslietu ministrija jau ir vienu otru lietu kategoriju no tiesām noņēmusi, par to droši vien jādomā tālāk.
Johans > tiesnese
26. Marts 2015 / 16:04
2
ATBILDĒT
Ja tiesnesis redz nepareizību savā sistēmā, tad vispirms viņam ir pienākums to skaļi un pārliecinoši norādīt!
Nepieņemu Jūsu argumentu, ka tas ir likumdevēja ziņā. Jā, likumdevējs pieņem likumu, tomēr likuma piemērotāji ir tie, kas norāda uz problēmām. No tiesnešiem kā godīguma un taisnīguma augstākajiem sargiem tas ir īpaši sagaidāms. Neesmu dzirdējis, ka tiesneši to būtu teikuši un skaidrojuši savu priekšlikumu. Tas ir kā baļķis acī, kā efektivizēt tiesas procesu.
tiesnese > Johans
26. Marts 2015 / 16:40
3
ATBILDĒT
Var jau tā skaisti izrunāties komentāros. Tikai: vai tiešām jūs nopietni domājat, ka TM un likumdevējs (Jur.komisija) par to JAU NEZINA?
vai tiešām jūs domājat, ka problēma ar lietu rindām un atsevišķu lietu kategoriju tādu vai savādāku izskatīšanas kārtību nav zināma visiem, kas šajā sistēmā darbojas un arī tiem, kas varētu to ietekmēt? Kas attiecas lietu rindām, tiesnešiem nav jānodarbojas ar pašsaprotamību runāšanu un izrunāšanu ar cilvēkiem, kuriem arī šīs problēmas ir labi zināmas. Vismaz es neredzu jēgu runāšanai runāšanas pēc.
Johans > tiesnese
26. Marts 2015 / 17:02
3
ATBILDĒT
Katram ir sava izpratne par morāli un atbildību. Es nesamierinātos, ja piedalītos muļķībā, kamēr tā netiktu novērsta. Es ietu un līstu kaut vai pa logu, lai beidzot to novērstu, nevis teiktu: "es jau neko, viņi jau neko nedara". Katram būtu jārūpējas par savu sistēmu. Arī tiesnešiem! Nevis ar sakostiem zobiem ciestu, bet ar sakostiem zobiem piedalītos problēmu risināšanā, kāmēr tas netiek izdarīts.
Biedrs > Johans
27. Marts 2015 / 09:37
1
ATBILDĒT
Krimināltiesībās tā saucās līdzdalība! Par to ir atbildība!
Alberta ielas bruģis
26. Marts 2015 / 10:13
2
ATBILDĒT
Varbūt tā kā būtu laiks apstāties pie kārtējo normu jaunrades, lai tikai samazinātu lietu izskatīšanas termiņus.

Tajā pašā civilprocesā, tiesas ar termiņiem ir iekārušās tikai Rīgas tiesu apgabalā, kas ir loģiski un pašsaprotami, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, tiesu skaitu un tiesnešu skaitā, kā arī tiesu infrastruktūru.

Apskatoties lietu izskatīšanas termiņus ārpus Rīgas tiesu apgabala, tad tie ir robežās līdz pusgadam. Līdz ar to, puses pirms tiesisko attiecību nodibināšanas vienojas, ka, strīdus izskatīšanai piekritīga ir Limbažu rajona tiesa un uz priekšu.

Ja mēs ejam virzienā uz saīsinātiem nolēmumiem, tad jau priekš kam vispār ir nepieciešama tiesa? Atdod minēto funkciju ZTI vai notāriem, kas pa savu pielīgto atlīdzību dodas izbraucienā uz mājām pie iekarsušām pusēm un līdzīgi kā kriminālās pasaules arbitri strīdu izšķir. Nav ne jātērē papīrs, ne tiesas personāla darbs.
visi numura raksti
Laila Medina, Jānis Ābols
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa aktuālie jautājumi
Pagājušā gada izskaņā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. Tādējādi konferencē dažādu jomu ...
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku tiesību un pienākumu interpretācijas iespējas civilprocesā
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma 30.4 nodaļa: teorija un prakse
Šajā publikācijā autore pieskarsies dažām problēmām, kas daļēji pārklājas ar reiderisma negatīvo seku apkarošanu civilprocesuālajā jomā. Publikācijas mērķis ir ieskicēt praksē konstatētās problēmas Civilprocesa likuma 30.4 ...
1 komentāri
Olavs Cers
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas process civilprocesā
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz vairākām civilprocesa nepilnībām maksātnespējas procesa regulējumā, no kurām vairums saistītas ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā.
1 komentāri
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietu nodošanas regulējuma pozitīvie un negatīvie aspekti
2014. gada 4. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), tajā iekļaujot jaunu normu – 32.1 pantu par tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS