ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Neizprotama ir visa šī ņemšanās ap pamatojuma meklēšanu amatpersonas statusa piešķiršanai pēc tam, kad 20 gadus administratori ir darbojušies bez šāda statusa un neviens tajā nav saskatījis kaut ko neatbilstošu vai pretēju likumam. Arī pirmskara Latvijā nebija šāda iecere. Pie tam nevienā Eiropas valstī neviens necenšas ieviest kaut ko tik īpatnēju, kas šķiet pašsaprotami un likumsakarīgi, jo kura valsts labprātīgi grib bojāt savu tiesību sistēmu... Kāpēc nevar pateikt tā, kā tas patiesībā ir - gribam dabūt administratorus KNAB kontrolē!!! Viesiem viss būtu skaidrs. Atkristu lieka skaidrošanās un dīvainu argumentu pievilkšana aiz ausīm, atkristu Muciņa kunga aizvainošana, kā arī TM darbienieki varētu nodarboties ar šobrīd krietni vien svarīgākām lietām, jo Satversmes tiesa tik un tā nāks ar savu spriedumu, neatkarīgi no tā, ko vēl pēdējā brīdī cenšas pateikt TM amatpersonas. Noslēgumā vēlos izteikt viedokli, ka, manuprāt, laikā, kad Satversmes tiesa ir aizgājusi taisīt spriedumu, no TM puses nav īsti korekti publiskajā telpā "skaļi" paust savu viedokli par lietā izspriežamajiem apstākļiem, pie tam to darot par publiskā resora līdzekļiem. Lai nu tas paliek uz ministra un valsts sekretāra vietnieces sirdsapziņas!

TM ierēdņi ir tā steigušies kritizēt Dr.iur.cand. Linarda Muciņa viedokli, ka piemirsuši tā nosaukumu: “Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem: problemātiskie aspekti”. Līdz ar to, ja replikas autori preambulā norāda, ka viņu mērķis “nav analizēt maksātnespējas administratora pielīdzināšanas amatpersonai pamatotību”, tad rodas jautājums, kāds tad šis mērķis ir? Ja netiek analizēts pats būtiskākais, tad nav nekādas nozīmes replikas izteikšanai par sekundāriem jautājumiem. Neanalizējot pašu būtiskāko, ir vismaz nekorekti no TM puses paust jebkādu nostāju par autora izdarītajiem secinājumiem.
Tāpēc replika šajā situācijā vērtējama kā publiska vāji argumentēta nepatika pret kādu, kas atļaujas iebilst pret likumdevēju rūpīgu izauklētu likumdošanas procesa brāķi. Jā, L.Muciņš nav analizējis katru Maksātnespējas likuma normu, bet viņa viedoklis arī nebija nosaukts Maksātnespējas likuma komentāri vai tml. Tāpēc nedz TM, nedz lasītājiem, par kuru iespējamo maldināšanu TM šobrīd izrāda rūpes, no L.Muciņa šajā situācijā nebija jāsagaida, kā norāda raksta autores: “pilnīgu un uz likuma normām balstītu priekšstatu par maksātnespējas procesa administratora profesiju”. Priekšstats jau ir tāpat.
Un nav jau strīda par to, ka administrators saskaņā ar normatīvo regulējumu pilda vēl citas “ļoti nozīmīgas funkcijas”? Tomēr neviena no tām, t.sk., tās piecas, kuras nosauc replikas autores, nav uzskatāmas par tādām, kuru dēļ administratoriem pēkšņi vienīgajiem visā Eiropā būtu jātiek pielīdzinātiem valsts amatpersonām. Par pretējo replikas autori nepārliecina, lai vai cik "Par" balsis šai replikai arī neparādītos. Turklāt pamatotu kritiku par šo 5 funkciju un atsevišķu ML normu piesaukšanu savā komentārā jau paudis kāds cits JV lasītājs.

TM paustā pozīcija rosina visai skumas pārdomas. Proti, atklāti tiek demonstrēts, ka TM ierēdņiem ir visai miglains priekšstats (vai arī tāda nav vispār) gan par komercdarbību, gan tās visbēdīgāko iespējamo noslēguma fāzi - maksātnespēju. Fascinē piemērs par to, ka administrators ir valsts amatpersona, jo viņš, lūk, atzīst/neatzīst kreditoru prasījumus. Bet to pašu dara katras SIA galvenais grāmatvedis un valdes priekšsēdētājs katru gadu, gada pārskatu apstiprinot! Vēl vairāk - arī likvidators atzīst/neatzīst kreditoru prasījumus. Un atsavina mantu. Arī izsolēs. Un lombards, starp citu, arī atsavina trešās personas mantu:). Vai kāds ir dzirdējis likumdošanas iniciatīvu par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu SIA valdes locekļiem, likvidatoriem vai lombardu turētājiem? Nē! Tieši tāpat varētu turpināt arī par pārējiem "acīmredzamajiem" priekšnoteikumiem, lai administratoru uzskatītu par valsts amatpersonu, taču nav jau vērts - pēdējo pāris gadu laikā par to ir tik daudz runāts, bet, ja uzstādījums ir nesaprast, tad tā arī būs. Nu jā, un vēl viena doma: Latvija vienmēr ir izcēlusies ar turpat vai aklu sekošanu ES normām un pieredzei. Šajā gadījumā nostāja nezin kāpēc pēkšņi ir diametrāli pretēja: nevienā ES valstī administratori nav amatpersonas, bet mēs stūrgalvīgi laužamies atvērtās durvīs ar savu jaunizgudroto velosipēdu plecos...

TM pozīcija - kā aklais ar kurlo sarunājas.

Labrīt! Trīs juristi apmaldījušies trīs priedēs. Un panikā ķeras pie katra salmiņa, kā tajā dziesmā par kukainīti, ka tikai šis pašu lolotais amatpersonu kuģis nenoiet d.... , nu, lai neizteiktos pārāk nejuridiski - nenoiet tur, kur kukainītim bija iesprausts tas salmiņš...
Runājot par kukainīti, tad tādam nieciņam salmiņš var palīdzēt izķepuroties, bet kārtīgam kuģim ar salmiņu tā kā būtu par maz, lai nenoietu d....
Un te būs nelieli komentāri salmiņam, kas rakstā izteikts 5 apakšpunktos:
1) Ja uzmanīgi lasa likumu, tad nav grūti izsecināt, ka administrators netzīst tikai neesošus kreditoru prasījumus un tādus, par kuriem ir strīds, gluž tāpat kā to darītu ikviens krietns un rūpīgs saimnieks sabiedrības izpildinstitūcijā, t.i., valdes loceklis, ja nebūt maksātnespēja. Savukārt strīda gadījumā lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu pieņem TIESA.
2) Jābūt ļoti, ļoti naivam lai noticētu, ka ZTI ir valsts amtpersonas tikai tādēļ, ka viņi vada izsoles, pretējā gadījumā visi izsoļu nami būtu publiskās varas pārraudzībā. Tad steidzami likvidatoriem jāliedz tīsību rīkot izsoles un, ak jā, KPMG rīkotās Krājbankas mantas izsoles laikam visas būtu uzskatāmas par neleģitīmām... vai nu KPMG pieškirams steidzami valsts amatpersonas statuss... un neticu, kas tas mūsu valastī nav iespējams....
3) Parādnieka pārstāvim pienākumus uzliek LIKUMS, nevis administrators. Tas nav rakstīts ne Mozus grāmatā ne arī kaut kur citur Bībelē, ko visi sakām zinot, bet reti kurš ir lasījis, tas ir ierakstīts zaļajā grāmatiņā - Maksātnespējas likuma 70. un 71. pantā. Beigu biegās, tas administratora lēmums par pārstāvja iecelšanu ir pārsūdzams tiesai, kura tad saka galavārdu.
4) Grūti komentēt šo punktu, jo tad sabiedrību dalībniekiem un uzņēmumu padomju locekļiem būtu jākļūst par valsts amatpersonām, jo arī viņi uzrauga valdes darbu sabiedrībā... Varbūt laba ideja un ministram ir radīta jauna darba platforma...
5) Attiecībā par pēdējo punktu, viss būtu kā autores rakstā iecerējušas, ja vien tā sūdzība, par kuru ir runa 26.panta 7.punktā, nebūtu par administratora darbībām. Atcerēsimies, ka valsts amatpersonas TIESISKĀ valstī neizskata sūdzības paši par savām darbībām!!! Ja administrators izskatītu sūdzības par trešajām personām un pieņemtu LĒMUMU, tad, protams, zināmu strīdu izšķiršanas pazīmi tur varētu saskatīt, bet tā kā sūdzības ir par viņa paša darbībām vai citām pretenzijām procesā, tad, tas nav nekas cits kā vien paskaidrojumu sniegšana pesonai kas par kaut ko pasūdzējusies administratoram, kas tiešā tekstā izriet no vārdiem normā "sniegt atbildi".
Noslēgumā vēlos pateikties Muciņa kungam par rakstu, un ceru, ka tas nebūs par pamatu tam, lai turpmāk visi TM viedoklim neglaimojošie raksti izietu face control caur ministrijas gaiteņiem...

Iet uz plusu rekordu. Tikai 2,5 darba stundas un jau 13 par balsis! Sarauj TM

Jau 11 balsis par! Laikam visa TM pieslēgta balsot! :)

Pilnībā piekrītu. Par Muciņa rakstu es jau izteicos: ar pretenzijām uz zinātniskumu, bet patiesībā - vienpusējs viedoklis...