Caurskatāmas korporatīvās struktūras ir būtisks priekšnosacījums drošiem un stabiliem darījumiem. Ar komercsabiedrību ir iespējams vest sarunas un slēgt spēkā esošus līgumus, kā arī panākt prasību pret komercsabiedrību vai tās dalībniekiem izpildi pēc tam tikai tādā gadījumā, ja ir pieejama ticama informācija par komercsabiedrību, personām, kuras pilnvarotas to pārstāvēt, un tās dalībniekiem.
Pēdējo gadu skandāli saistībā ar Luksemburgas informācijas noplūdi (Luxembourg Leaks), Panamas dokumentiem (Panama Papers) un pavisam nesen tā sauktajiem "Paradīzes dokumentiem" (Paradise Papers) ir atklājuši apjomīgu ārvalstu pastkastīšu uzņēmumu izmantošanu, lai:
1) slēptu komercsabiedrību un nekustamā īpašumu patiesos īpašniekus;
2) izveidotu starptautiskas shēmas ar mērķi izvairīties no nodokļiem;
3) veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un citu veidu organizēto noziedzību.
Šie skandāli ir pierādījuši caurskatāmu korporatīvo struktūru nozīmīgumu. Nodokļu paradīžu, piemēram, Bermudu salas, Kaimanu salas vai Panamas, biznesa modelis ir balstīts uz anonimitāti un caurskatāmības trūkumu: ārzonas uzņēmuma patiesos īpašniekus ir iespējams noslēpt, jo nepastāv juridiskas prasības publicēt īpašnieku struktūru publiskos reģistros. Ārzonas jurisdikcijas nodrošina iespēju izmantot pastkastīšu uzņēmumus, jo komercsabiedrības faktiskajai atrašanās vietai nav jābūt tajā pašā valstī, kur atrodas tās juridiskā adrese. Visbeidzot, tā kā direktoriem nav jābūt fiziskām personām, šīs funkcijas izpildi var nodot citam pastkastītes uzņēmumam, kuru savukārt pārvalda vēl cits pastkastītes uzņēmums, un tā tālāk. Tā visa rezultātā var izveidot sarežģītas un necaurskatāmas uzņēmumu struktūras, lai tādā veidā pārceltu peļņu uz nodokļu paradīzēm gan Eiropā, gan ārpus tās, slēptu apšaubāmus darījumus un maskētu komercsabiedrību un nekustamā īpašuma patiesos īpašniekus.
Ja netiek veikta iesaistīto pušu ticama identifikācija un ar komercsabiedrību saistītas informācijas caurskatāma un ticama publiskošana, nav iespējams aizsargāt publiskās intereses, jo darījuma partneri, kā arī nodokļu un tiesībaizsardzības iestādes nespēj identificēt fiziskās personas, kas stāv aiz uzņēmuma. Tāpēc jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Savienība (turpmāk – ES) apņēmās nodrošināt caurskatāmas korporatīvās struktūras, nosakot tā dēvētajā Publicēšanas direktīvā, kas nesen konsolidēta (Direktīvā 2017/1132/ES), ka būtiski komercsabiedrību dokumenti ir jāpublicē un pirms reģistrācijas rūpīgi jāpārbauda.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes