Pie autora pēc juridiska rakstura palīdzības vērsās persona, kura 2005. gadā tika notiesāta atbilstoši normai, kas paredz kriminālatbildību par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā, ka personai ir augstākā izglītība pedagoģijā un vēlme strādāt par pedagogu, tā lūdza izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz iespējām tomēr saņemt atļauju strādāt par pedagogu. Šajā viedoklī autors aicina uz diskusiju kontekstā ar attiecīgo normu analīzē gūtajiem secinājumiem.
Ierobežojumi strādāt par pedagogu
[1] Atbilstoši Satversmes 106. pantam ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Pedagoga profesija ir viena no tām, kur valsts ir noteikusi paaugstinātas prasības personām, kuras vēlas strādāt par pedagogu. Šādas prasības var attiekties uz personas profesionālajām zināšanām, kvalifikāciju un reputāciju.
[2] Pedagoga profesija ir sabiedriski nozīmīga, jo tā ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt ikvienai personai Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību.1 Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas un Starptautiskās Darba organizācijas rekomendācijā par skolotāju statusu uzsvērta pedagoga svarīgā loma ne tikai izglītības kvalitātes un zināšanu nodrošināšanā, bet arī izglītojamā attieksmes un vērtību veidošanā.2 Tādēļ likumdevējs ir tiesīgs noteikt personām, kuras vēlas strādāt par pedagogu, stingras prasības, kas attiecas ne tikai uz profesionālo kvalifikāciju un prasmēm, bet arī uz personību un iepriekšējo pieredzi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes