ŽURNĀLS Viedoklis

5. Marts 2019 /Nr.9 (1067)

Ierobežojumi strādāt par pedagogu personām, kuras sodītas par vardarbīgiem nodarījumiem
Mg. iur.
Ronalds Vītols
Ogres novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītājs, individuāli praktizējošs jurists 

Pie autora pēc juridiska rakstura palīdzības vērsās persona, kura 2005. gadā tika notiesāta atbilstoši normai, kas paredz kriminālatbildību par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā, ka personai ir augstākā izglītība pedagoģijā un vēlme strādāt par pedagogu, tā lūdza izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz iespējām tomēr saņemt atļauju strādāt par pedagogu. Šajā viedoklī autors aicina uz diskusiju kontekstā ar attiecīgo normu analīzē gūtajiem secinājumiem.

Ierobežojumi strādāt par pedagogu

[1] Atbilstoši Satversmes 106. pantam ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Pedagoga profesija ir viena no tām, kur valsts ir noteikusi paaugstinātas prasības personām, kuras vēlas strādāt par pedagogu. Šādas prasības var attiekties uz personas profesionālajām zināšanām, kvalifikāciju un reputāciju.

[2] Pedagoga profesija ir sabiedriski nozīmīga, jo tā ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt ikvienai personai Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību.1 Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas un Starptautiskās Darba organizācijas rekomendācijā par skolotāju statusu uzsvērta pedagoga svarīgā loma ne tikai izglītības kvalitātes un zināšanu nodrošināšanā, bet arī izglītojamā attieksmes un vērtību veidošanā.2 Tādēļ likumdevējs ir tiesīgs noteikt personām, kuras vēlas strādāt par pedagogu, stingras prasības, kas attiecas ne tikai uz profesionālo kvalifikāciju un prasmēm, bet arī uz personību un iepriekšējo pieredzi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse
Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
EST atziņas apvienotajās lietās C-202/18 UN C-238/18 Rimšēvičs/Latvija
2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, kur Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Eiropas Centrālā banka (ECB), pamatojoties uz ...
Inga Reine
Viedoklis
Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā
Šī gada 26. februārī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībās pret Latviju, ar kuru tā atcēla Latvijas Korupcijas ...
Mārtiņš Akermanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai
Ar kibertelpu saistīti incidenti mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas ziņu tematu daudzviet pasaulē. No paralēlas sistēmas, kas pieejama tikai akadēmiskās izpētes centriem un militārajai sfērai, kibertelpa ir izaugusi par kompleksu, ...
Džīna Lūiza Kohena
Skaidrojumi. Viedokļi
Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva
Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu ...
AUTORU KATALOGS