ŽURNĀLS Viedoklis

Mani kā juristu pārsteidz tas, ka Tiesnešu ētikas komisijai nebija ne vajadzības, ne iemesla nākt klajā ar paziņojumu gadījumos, kad tiesnešu korpuss ir iespļāvis Temīdai un ētikai sejā, piemēram, maksātnespējas lietu sakarā, kad pērn tika sarīkota klaunāde ar izmeklēšanas komisijas darbu, kura ietvaros varēja vien konstatēt, ka problēmas ir, bet atbildības gan vairs nevienam nav, jo ir iestājies noilgums. Es kā sabiedrības loceklis būtu no komisijas sagaidījis kaut tikai to, ka viņi šādā situācijā pateiktu: tauta, piedodiet, mums ir vismaz kauns par kolēģu darbu! Nesen tiesnese 2x tika pieķerta braucam dzērumā, ar lielām promilēm, bet ētikas komisijai mute ciet, it kā tas gan negrautu tiesas reputāciju.

Šodien JV arī pievēršas čekas maisiem. Lai daži, kas tajos atrodas, bet aizsedzas ar nevainīguma spriedumu, palasa un padomā, cik ētiski ir būt par virsvadoni, jo īpaši kontekstā ar to, ko saka pašu kolēģi (te akcents, piemēram, uz Stukāna kunga viedokli).

Izlasīju gan K.Torgāna, gan Tiesnešu ētikas komisijas publikāciju. Dažas atsevišķas pārdomas šajā sakarā.
1. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 14.1 nodaļas regulējumu tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras specializācija un kompetence ir vērsta uz tiesnešu ētiku. Neraugoties uz minēto, komisija savā publikācijā analizē nevis tiesnešu, bet gan advokātu (!) ētiku. Ja komisijas locekļiem radās šaubas par advokāta publikācijas atbilstību advokātu profesionālās ētikas normu prasībām, tad būtu sagaidāms, ka komisijas locekļi ar iesniegumu vērstos pie Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (sk. Advokatūras likuma 71.p.), nevis uzņemtos šo funkciju paši.
2. Tiesnešu ētikas komisija uzsver, ka “pareizais forums tiesisku strīdu izšķiršanai ir tiesa”. Šeit ir jāpatur prātā, ka K.Torgāna aktualizētais jautājums par atsevišķu tiesnešu darba kvalitāti ir disciplināratbildības, nevis civiltiesiskās, administratīvās vai krimināltiesiskās atbildības jautājums. Tā kā tiesnešu disciplināratbildību nekādi nevar realizēt tiesvedības ceļā, tad pārmetums K.Torgānam par nepareizā foruma izvēli problēmas risināšanai ir nepamatots. Tiesa nav pareizais forums visu tiesu varas problēmu risināšanai.
3. Nav tālredzīgi stigmatizēt tos retos cilvēkus, kuri raisa diskusiju par tiesu varas problēmām. Varbūt kādam tas ir jaunums, bet tiesu varā ir problēmas, turklāt komplicētas un bez viegla risinājuma. Centieni apklusināt cilvēkus, kuri par to runā, liecina par šīs sistēmas morālu vājumu un ideālu trūkumu. Ja tiesnešiem patiešām rūp tiesu varas autoritāte un reputācija (kas cita starpā ir jānopelna, nevis jāpieprasa), tad tiesu varas darbības uzlabošanas iniciatīvām vispirms būtu jānāk no pašu tiesnešu vidus. Kurpretim no ārpuses izteiktajā kritikā vispirms būtu jāieklausās, nevis automātiski jānoraida kā centienus graut tiesu varas neatkarību.

Saprotu, ka Jurista Vārdam drīz vairs nebūs ko publicēt, jo divi galvenie tiesu sistēmas kaitnieki - Torgāns un Šlitke - ir identificēti un atmaskoti, visa pārējā advokatūra un brīvie juristi pauž nedalītu atbalstu Temīdas spēkam, garam un taisnīgumam. Tad tāds, lūk, ir tas bezkompromisa tiesiskums.

Liels prieks, ka tiesa neļauj sev staigāt pāri un tai pietiek dukas ņemt un atbildēt.

Un replika par līgumsodu ir izcila...

Visu cieņu Ētikas komisijai, bet teksta galvenajam Autoram - cepuri nost!