Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

21. Aprīlis 2009 /Nr.16 (559)

Oficiālās informācijas izziņošana ir un paliks valsts funkcija
Aigars Strupišs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors 

1. Domāju, ka ar jēdzienu "oficiālā informācija" ir jāsaprot informācija un dokumenti, kuru publiskošanu kā obligātu nosaka likums. Ir ziņas un dokumenti, kuru publicēšanu likums nosaka kā obligātu priekšnoteikumu, lai rastos tiesiskas sekas. Piemēram, lai stātos spēkā normatīvais akts, tas ir jāpublicē; lai komercreģistra ziņas iegūtu saistošu raksturu, tās jāpublicē.

Citos gadījumos tiesiskas sekas iestājas bez publicēšanas, tomēr, ņemot vērā vispārējos tiesību principus, likums vienalga nosaka obligātu publicēšanu (piemēram, Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā ar pasludināšanu, tomēr likums nosaka obligātu publicēšanu, jo spriedumam ir vispārsaistošs spēks, tādēļ visiem jādod iespēja ar to iepazīties).

2. Uzskatu, ka ideālā variantā oficiālajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas. Internets, protams, ir optimāls variants no ērtības viedokļa (meklēšanas iespējas u. tml.). Tomēr jādomā arī par pieejamību. Publiskās bibliotēkas ir visiem pieejamas, bet internets diez vai.

3. No lietotāja viedokļa, ja oficiālā publikācija tiek veikta elektroniskā vidē, tai, vēlams, jābūt pieejamai vienā interneta adresē. Iespējams, ka tehniski tas var atrasties arī dažādās vietnēs, taču ir jābūt vienai centralizētai mājaslapai, kurā būtu pārskatāma visa sistēma un no kuras ērti varētu nokļūt visās pārējās.

4. Lai gan es personiski neesmu liels pārvaldes uzdevumu nodošanas piekritējs, tomēr domāju, ka oficiālo ziņu publiskošana ir tā sfēra, kur šāda nodošana varētu notikt, jo šī joma neskar nekādu piespiedu līdzekļu piemērošanu u. tml.

Oficiālās informācijas izziņošana ir un jebkurā gadījumā arī paliek valsts funkcija. Par valsts funkciju izpildi atbild tikai valsts, pat tad, ja tā ir nodevusi attiecīgos pārvaldes uzdevumus privātajam partnerim. Valsts savu atbildību nevar nodot. Ja kādam rodas zaudējumi no nepienācīgas pārvaldes uzdevumu izpildes, par tiem primāri atbildēs valsts. Tālāk valsts var šos zaudējumus piedzīt no privātā partnera, ja tas pārkāpis likumu vai līgumu.

 

0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Diskusija
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Satversmes 90. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes tiesa savā praksē ir norādījusi: "Šī konstitucionālā norma ievada Satversmē ietverto pamattiesību katalogu un norāda uz nozīmi, kādu šīs ...
2 komentāri
Egils Levits
Diskusija
Valsts oficiālās informācijas pasniegšanai nedrīkst pieiet formāli
3 komentāri
Gunārs Kusiņš
Diskusija
Oficiālā izsludināšana ir aktīva darbība ar mērķi sasniegt adresātu
11 komentāri
Gunārs Kūtris
Diskusija
Valsts ir apsolījusies, ka nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības
6 komentāri
Kristīne Jarinovska
Diskusija
Oficiāla publikācija ir valsts funkcija, ko nevar nodot privātpersonas kompetencē
AUTORU KATALOGS