Kriminālās justīcijas sistēma Eiropā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem. Līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD vai Lisabonas līgums) stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī pīlāru sistēma izzuda un krimināltiesības (iepriekš – noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) ieņēma savu vietu vienā līmenī ar visām pārējām jomām, kuras regulē Lisabonas līgums.
Iepriekš pabērna lomā bijušās Eiropas Krimināltiesības turpina strauji attīstīties. Eiropas Savienības Tiesai (bijusī Eiropas Kopienu tiesa; turpmāk tekstā – Tiesa) arvien biežāk ir jāsniedz atbilde uz prejudiciāliem jautājumiem krimināllietās, palielinās arī dalībvalstu sadarbība krimināllietās, tiek tuvinātas kriminālprocesuālās tiesības.1 Top dažādi, pirms vairākiem gadiem pat neiedomājami, projekti, piemēram, Eiropas prokurora amata izveide.
Lai apspriestu šos svarīgos jautājumus, Luksemburgas universitāte sadarbībā ar Luksemburgas Starptautisko universitāšu institūtu (Institut Universitaire International Luxembourg) šā gada 22. un 23. oktobrī rīkoja konferenci "Kriminālā justīcija Eiropā". To atklāja Luksemburgas universitātes Tiesību, ekonomikas un finanšu fakultātes dekāns Andrē Prims (André Prüm). Viņš uzsvēra, ka ir ļoti būtiski rast līdzsvaru starp izpildvaru un likumdevējvaru. Tiesību akti, ko pieņem likumdevējvara, tieši ietekmē faktisko situāciju krimināltiesību jomā. Ir būtiski reglamentēt tādus jautājumus kā personu izsekošana, nodokļu krāpšana, automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm, savstarpēja atzīšana. Tomēr tāpat liela uzmanība jāpievērš personu privātās dzīves aizsardzībai.
Likumdevējvaras kontrole
Pirmo sēdi "Eiropas justīcija kā likumdevējvaras kontrole: Likumdošanas kvalitāte kā izaicinājums" vadīja Luksemburgas pirmais ģenerāladvokāts Žano Nīss (Jeannot Nies). Nedaudz ilustrējot likumdevēju darbu Luksemburgā, tostarp atzīmējot, ka pēdējā gada laikā tika pieņemtas 5530 lappuses tiesību aktu, viņš deva vārdu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Vivienai Redingai (Viviane Reding).
Viņa norādīja, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā situācija ir mainījusies, jo tagad arī Eiropas Pamattiesību harta ir kļuvusi par pilnvērtīgu līguma daļu. Tagad lielākais izaicinājums ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk tekstā – ECTK). Viņa atzina: lai arī tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, tomēr tai arvien ir jāsastopas ar praktiskām grūtībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes