Tiesībsargs šā gada 29. jūnijā atzina, ka personas datu apstrādē Andris Grūtups grāmatā "Maniaks" ir pārkāpis A. B. garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Šis fakts vērtējams gan atzinīgi, gan kritiski.
Atzinīgi tādā ziņā, ka tiesībsargs spējis rast risinājumu nebūt ne vieglajā situācijā gan no tiesiskā, gan emocionālā viedokļa. Kritiski ir vērtējami trīs aspekti: 1) atzinums sniegts vairāk nekā pēc diviem gadiem kopš sūdzības saņemšanas; 2) tiesībsargs ir aprobežojies ar formāla atzinuma sniegšanu un 3) nav sniegts vērtējums valsts pozitīvā pienākuma izpildei.
Sava elastīguma, pieejamības un efektivitātes dēļ tiesībsarga institūcija svarīguma un nozīmes ziņā potenciāli var kļūt par "nākotnes tiesu", tomēr šajā gadījumā, ņemot vērā lietas apstākļus, divu gadu termiņa saprātīgums ir apšaubāms. Iespējams, ka tam ir publiski nezināmi objektīvi iemesli.
Izskatot pārbaudes lietu, tiesībsargam jānoklausās pušu un citu personu paskaidrojumi, jāpieprasa speciālistu atzinumi, kā arī jāveic citas darbības, kas nepieciešamas pārbaudes lietas izskatīšanai. Pārbaudes lietas ietvaros tiesībsargam vispirms jāveicina izlīgums starp strīda pusēm. Ombuds cenšas panākt taisnīgu izlīgumu starp pusēm pat situācijās, kad formāli neviens likums nav pārkāpts. Arī no Tiesībsarga likuma 24. panta sestās daļas un 25. panta otrās daļas nepārprotami izriet tiesībsarga pienākums skaidrot strīda dalībniekiem risinājumu un maksimāli censties panākt iesaistīto dalībnieku vienprātību (izlīgumu) par konkrētās situācijas atrisinājumu, tādējādi atrisinot strīdu un atvieglojot tiesas darbu. Tiesībsargs nav tiesa, kuras nolēmumi vērsti uz strīda izšķiršanu, bet ne atrisināšanu. No atzinuma un publiski pieejamās informācijas neizriet, vai šajā lietā notika samierināšana starp A. Grūtupu un A. B.
Ja puses nespēj vienoties, tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam. 29. jūnija atzinumā vērtējums ir sniegts, tomēr trūkst citas būtiskas sastāvdaļas – ieteikumi konstatētā pārkāpuma novēršanai, kā arī, ja tas nepieciešams, citi ieteikumi. Līdz ar to, lai arī tradicionāli ombuds izskata sūdzības, tomēr bez vērtējuma sniegšanas lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir jāformulē ieteikumi un, ja nepieciešams, jāseko aktīvai tiesībsarga rīcībai konstatētā pārkāpuma un tā radīto seko novēršanai. No publiski pieejamās informācijas neizriet, ka tiesībsargs plāno veikt kaut kādas aktīvas darbības.
Konkrētajā situācijā ir arī jautājums par valsts pozitīvo pienākumu cilvēka pamattiesību aizsardzībā. Tiesībsargs diemžēl neanalizē, vai valsts ir darījusi visu situācijas apstākļiem nepieciešamo, lai cietušās tiesības un tiesiskās intereses tiktu aizsargātas.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka 29. jūnija atzinums un līdzšinējās tiesībsarga darbības nav vērstas uz rezultātu – tiesību pārkāpuma un tā seku novēršanu. Tomēr vēl nekas nav nokavēts!