ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Februāris 2015 /Nr.08 (860)

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika
55 komentāri

Par viendzimuma pāru problemātiku "Jurista Vārda" slejās līdz šim rakstīts samērā maz, tādēļ autore pacentīsies izvērstā veidā izklāstīt savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktīvu diskusiju kolēģu starpā.

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību tēma. Jau jūlija beigās šis jautājums tika apspriests ikgadējā konstitucionālās politikas seminārā Bīriņos.1 Novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nāca klajā ar publiskiem atklājumiem par attiecīgo savas privātās dzīves aspektu.2 Drīzumā pēc viņa to pašu izdarīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā.3 Paralēli tam tieši Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" nosūtīja tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam atklātu vēstuli par viendzimuma pāru praktiskajām problēmām un nepieciešamību tās tiesiski sakārtot.4 12. decembrī ministrs atbildēja "Mozaīkai", paziņodams, ka "tādu grozījumu veikšana, kas maina laulības un ģimenes jēdzienu izpratni vai ievieš šobrīd likumā neregulētus dažādus personu savienību veidus, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta būtībai un apdraud sabiedrības un valsts pastāvēšanas pamatvērtības".5 18. decembrī "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēja interviju ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurā viņš atteicās jūsmot par 2015. gadā Rīgā plānoto "geju praidu" un par homoseksuālo dzīvesveidu sacīja šādus vārdus: "Katrs cilvēks pats izvēlas savu dzīves ceļu, un katram arī jāatbild par savu izvēli. Bet šī izvēle nav jāuzspiež pārējiem, un katrā gadījumā tā nav publiski jāreklamē. Šāds ceļš ved uz nekurieni."6

Jau minētā "Mozaīka" nekavējoties pauda vilšanos par tik "ķecerīgiem" vārdiem, aicinot visas pasaules LGBT aktīvistus rakstīt Valsts prezidentam un "atgādināt viņam par iekļaušanas un universālo cilvēktiesību vērtību".7

Šajos apstākļos arī autore vēlas dot savu artavu šai tiesībpolitiskajai diskusijai. "Jurista Vārda" lasītāji līdz šim ir pazinuši autori kā starptautisko privāttiesību, intertemporālo tiesību un civilprocesa speciālisti, kuras publikācijas ir skārušas vairāk vai mazāk tehniskas tiesību piemērošanas problēmas. Tomēr šoreiz viņa pēc īsām pārdomām nolēma uz laiku mainīt savu lomu un pievērsties plašākas tiesībpolitiskas problēmas apspriešanai. Par viendzimuma pāru problemātiku "Jurista Vārda" slejās līdz šim ir rakstīts samērā maz,8 tādēļ autore pacentīsies izvērstā veidā izklāstīt savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktīvu diskusiju kolēģu starpā.

Šajā rakstā autore nekavēsies pie dažāda dzimuma neprecētu pāru kopdzīves regulējuma. 2013. gada 7. novembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā Vallianatos un citi pret Grieķiju, kurā skaidri deklarēja, ka: (a) Eiropas Cilvēktiesību konvencija neuzliek valstīm pienākumu ieviest neprecētu pāru kopdzīves regulējumu, taču (b) ja valsts tomēr nolemj to ieviest, tad tā nav tiesīga noteikt to tikai attiecībā uz dažādu dzimumu pāriem; šādas reģistrētas partnerattiecības ir jānosaka arī viendzimuma pāriem; pretējā gadījumā ir konstatējams konvencijas 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 8. pantu (diskriminācija, īstenojot tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību).9 Līdz ar to vairs nav jēgas atsevišķi runāt par dažāda dzimuma pāru partnerattiecību reģistrēšanu: ja Latvija ieviesīs šādu institūtu, tas gribot vai negribot būs jāattiecina arī uz viendzimuma pāriem.

Homoseksuāļiem ir tieši tās pašas Satversmē nostiprinātās pamattiesības, kas visiem pārējiem cilvēkiem, taču tās viņiem piemīt kā cilvēkiem, nevis kā homoseksuāļiem.

Protams, blakus bezierunu paklausībai ir arī cits, godpilnāks ceļš: konstruktīva pretošanās, lai pasargātu savas valsts konstitucionālos pamatus un vērtības. Piemēram, 2009. gada novembrī lietā Lautsi pret Itāliju ECT Otrā sekcija noveda ideoloģisko tiesas aktīvismu (angļu val. judicial activism) līdz galējam absurdam. Tā vienbalsīgi pasludināja, ka krucifiksu atrašanās Itālijas valsts un pašvaldību skolu klasēs pati par sevi pārkāpjot "konfesionālās neitralitātes" principu (kurš Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un tās protokolos nekur nav atrodams) un tātad – reliģijas brīvību un neticīgu vecāku tiesības uz viņu reliģiskās vai filozofiskās pārliecības ievērošanu viņu bērnu izglītības procesā.10 Ko darīja itāļi? Vai nopūtās, pasēroja un paklausīgi noņēma krucifiksus no klašu sienām, kā daži to bija pareģojuši?11 Nekā nebija! Itālijā šis spriedums izraisīja milzīgu sašutuma vētru: absolūtais itāļu vairākums (ticīgie un neticīgie, kreisie un labējie) atteicās akceptēt tik nekaunīgu ideoloģisku iejaukšanos savas valsts vēsturiskajā un politiskajā identitātē. Vairāki valdības locekļi nāca klajā ar ļoti asiem, pret ECT vērstiem paziņojumiem, liekot noprast, ka šis spriedums netikšot izpildīts. Vēl jo vairāk – spriedums sacēla pamatīgu skandālu arī ārpus Itālijas. Desmit Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstis iestājās lietā kā trešās puses, atbalstot Itāliju; vēl desmit citas valstis pauda Itālijai politisku atbalstu. Un... ECT vienkārši nobijās un aši "ieslēdza atpakaļgaitu". 2011. gada 18. martā ECT Lielā palāta pasludināja spriedumu par labu Itālijai, noraidot pieteicēju sūdzību.12

Taču Latvija nav Itālija, un latvieši nav itāļi. Autore netic, ka mūsdienu valdošajām aprindām pietiks drosmes līdzīgā veidā stāties pretī starptautiskas tiesas autoritātei; galu galā ne jau itāļiem, bet latviešiem ir sakāmvārds: "Neej ar stipro lauzties un ar bagāto tiesāties." Tāpēc, ja likumdevējs nevēlas ieviest mūsu valsts tiesību sistēmā viendzimuma partnerattiecību institūtu, tam nav nekādas citas izvēles, kā atteikties ieviest reģistrētās partnerattiecības arī attiecībā uz pretēja dzimuma pāriem (kuriem tas būtu pavisam lieki, jo viņi taču var vienkārši noslēgt laulību saskaņā ar attiecīgajām Civillikuma normām).

Šis raksts sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā autore parādīs, kā un kādēļ homoseksuālisma sakarā ikdienā lietotā terminoloģija galvenokārt ir maldinoša un balstās uz aplamiem pieņēmumiem. Otrajā daļā viņa aplūkos jautājumu par viendzimuma laulībām. Savukārt trešajā daļā pievērsīsies jautājumam, vai Latvijā būtu jāievieš viendzimuma pāru reģistrēto partnerattiecību institūts un kādai vispār jābūt valsts attieksmei pret homoseksuālo dzīvesveidu.

Aplūkojot un analizējot visus šos jautājumus, autore centīsies nevis balstīties uz tukšām emocijām, bet lietot tikai racionālus apsvērumus – kā tas būtu jādara ikvienam sevi cienošam juristam.

 

1. Terminoloģiskā "putra" un ideoloģiskās prezumpcijas

1.1. Kas ir "gejs", "lesbiete" vai "LGBT"

Juristam it kā būtu jāatzīst par pašsaprotamu, ka normatīvajos aktos un tiesu nolēmumos lietotajiem terminiem ir jābūt apveltītiem ar pietiekami skaidru jēgu un tvērumu. To prasa elementārās tiesiskās noteiktības princips, jo no šo jēdzienu piemērošanas taču ir atkarīgi cilvēku likteņi. Vispārīgi skatoties, viens no klasiskajiem spriešanas un diskusijas vešanas pamatnoteikumiem ir prasība vispirms vienoties par to jēdzienu definīcijām, kuriem šajā diskusijā būs atslēgvārdu loma. Atgādināsim, ka viens no iemesliem, kādēļ Sokrātu piespieda iedzert indi, bija viņa pastāvīgā uzmākšanās oponentiem, spiežot viņus definēt jēdzienus…

Diemžēl, runājot par viendzimuma attiecību jomu, no šīs saprātīgās prasības nez kāpēc tiek pieļauta atkāpe. Likumos un citos normatīvajos aktos parādās jēdziens "seksuālā orientācija", bet tiesībpolitiskajā diskursā pastāvīgi skan vārdi "seksuālā minoritāte", "gejs", "lesbiete" un "LGBT" (saīsinājums no angļu Lesbian, Gay, Bisexual and Transgender). Taču neviens no šiem jēdzieniem netiek skaidri un viennozīmīgi definēts ne starptautiskajās tiesībās, ne kur citur. Lasot dažādus avotus, var nonākt pie slēdziena, ka šie jēdzieni var tikt definēti trijos dažādos veidos, turklāt attiecīgās trīs kategorijas bieži vien nesakrīt vienā personā. Proti, "gejs" (vai "lesbiete") var tikt saprasts kā:

(a) cilvēks, kurš jūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma personām;

(b) cilvēks, kurš stājas dzimumsakaros ar sava dzimuma personām, t.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (55)
55 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris Sants
13. Marts 2015 / 23:32
5
ATBILDĒT
Runa taču nav par seksuālu vienošanos, bet par partnerattiecībām, kas ir balstītas uz mīlestību. Seksu var dabūt visos laikos bez jebkādām partneru būšanām vai juridiskiem līgumiem. Pilnīgi pretēji - partnerattiecību atzīšana viendzimuma pāriem būtu tieši ceļš prom no "sabiedrības seksualizācijas" uz iespēju daudziem cilvēkiem (minoritātei, as ir tikpat lielā skaitā kā kreiļi) būt attiecībās, kas ir daudz nozīmīgākas nekā "pliks sekss". Man kā Fizmatu absolventam šķiet, ka loģika šai autorei nav stiprā puse.
Morāle
1. Marts 2015 / 19:57
9
ATBILDĒT
Ko nozīmē vārds "pamattiesības"? Ko nozīmē ECK 8.p. minētās "tiesības uz ģimenes dzīvi"? Tie, protams, ir retoriski jautājumi. Mani neinteresē, ko kāds kaut kur ir uzrakstījis vai grib uzrakstīt šeit - mani interesē šo jēdzienu nozīme pēc būtības.
Es neuzdrīkstos spriest, kas ir "pareizi" un kas "nepareizi" attiecībā uz "ģimenes" jēdzienu, un uzskatu, ka neviens cits arī to nedrīkstētu darīt.
Lai nu kas - bet 2 cilvēku brīvprātīgu attiecību salīdzināšana ar personas afekciju pret suni vai mietu ir klaji amorāla.
RYMI > Morāle
2. Marts 2015 / 00:35
9
ATBILDĒT
"2 cilvēku brīvprātīgu attiecību salīdzināšana ar personas afekciju pret suni vai mietu ir klaji amorāla" – Hmmm… Lūdzu noprecizējiet: saskaņā ar kādu morāles normu tā ir "amorāla"?
Morāle > RYMI
2. Marts 2015 / 13:35
3
ATBILDĒT
Cik man zināms, morāles normas pastāv nerakstītā veidā (dažas, protams, kāds asprātis var būt uzskaitījis) un, objektīvi izvērtējot, vienmēr būs atkarīgas no subjekta.
Jūsu jautājums man atgādināja kādu stāstu (pieņemu - deviņdesmitajos). Latvijā sāka veidoties administratīvais process, un tika apmācīti juristi. Viņiem tika mācīts par vispārējiem tiesību principiem. Tika runāts par samērīguma principu un to, ka samērīgums tiek izvērtēts pēc konkrētajiem kritērijiem, kuru uzskaitījums šajā situācijā nebūtu galvenais, un taisnīguma apziņas.
Viens no juristiem jautāja pasniedzējam: "Bet kur tas rakstīts?"
Secinājumus izdariet Jūs.
Ursus > Morāle
2. Marts 2015 / 14:16
3
ATBILDĒT
Kas attiecas uz mani, tad es no savas puses jau sen izdarīju secinājumu, un šis secinājums ir ļoti bēdīgs: tas, ka juridiskā spriešana (un vispār racionāla spriešana) jums ir pilnīgi sveša, un jūs piedāvājat balstīties tikai uz savām plikajām subjektīvajām emocijām. Ja kāds saka, ka tāds vai tāds akts ir prettiesisks, tad viņam uzreiz jautās, kādas tad īsti tiesības tas pārkāpj (tiesību normas, principus, paražas, līgumus utt.) – pretējā gadījumā apgalvojums par "prettiesiskumu" ir tukša runāšana. Ar morāli ir tieši tas pats: ja kāds saka, ka tāds vai tāds akts ir amorāls, tad ir jājautā, uz kādu objektīvu morālu sistēmu runātājs balstās? Ja tās ir tikai jūsu personiskās emocionālās izjūtas bez jebkāda racionāla pamatojuma, tad kādēļ tām būtu jāsaista kāds cits, izņemot jūs pašu? "Morāle" nebūt nav sinonīms "emocijām". Piemērs par samērīguma principu adm. procesā šeit ir pilnīgi nevietā, jo, pirmkārt, samērīguma jēdzienam ir skaidri noteikta definīcija, un otrkārt, tiesnesis, to izvērtējot, nebūt nevadās pēc savām emocijām. Tiesa, zināt, vispār nedrīkst spriest emociju iespaidā, jo tad tā vairs nebūs tiesa, bet "Emo-tiesa". :)
Morāle > Ursus
2. Marts 2015 / 15:28
2
ATBILDĒT
Pirmkārt, "argumentum ad hominem" no Jūsu puses - jau atkal Ursus. Jūs liekat domāt, ka Jūsu, nevis manas juridiskās un racionālās spriešanas spējas ir apšaubāmas.
Otrkārt, jau pats formulējums "objektīva morāles sistēma" ir absurds. Kur tad būtu tā tiesa, kas spriež, vai morāles norma ir pārkāpta vai nē?
Ir jāsaprot "morāles normas" jēdziens - tas ir subjektīvs. Jums ir jānomet klapes no acīm un jāapzinās, ka tāda "objektīva morāle" nav. Šie vairs nav viduslaiki, kad cilvēki dzīvo pēc reliģijas dogmām.
Treškārt, samērīgumam, protams, ir objektīva definīcija. Bet kā jūs zināsiet, ka vispārējs tiesību princis ir pārkāpts? Šeit ir loma taisnīguma apziņai, kura tiesnesim, atšķirībā no ierindas pilsoņa, ir vairāk objektīva - vismaz tam tā vajadzētu būt. Un lasīsim rūpīgāk citu rakstīto tekstu, sarunājuši? :) Es norādīju, ka piemērs ir par deviņdesmitajiem. Ja Jūsu viedoklis (uzsveru - Jūsu viedoklis) atšķiras, tas ir tikai normāli - iztēlojieties, ka piemērā rakstīju par abstraktu principu "x". Būtību tas nemaina.
To par "mietu un suni" objektīvi skaidroju arī citā komentārā.

"Labs jurists koncentrējas, uz to kā ir, izcils - uz to, kā būtu jābūt." :)
Harix > Morāle
1. Marts 2015 / 21:45
7
ATBILDĒT
Kāpēc ?! Uz kāda pamata jūs atsakāt sunim tiesības mīlēt un tikt mīlētam? Tā taču ir visīstākā diskriminācija!
Morāle > Harix
2. Marts 2015 / 13:58
3
ATBILDĒT
Jo sunim un mietam nav saprāta un brīvas gribas. Šajā jautājumā izšķirošais ir brīvprātīguma moments. Ne suns, ne sētas miets nepateiks "es tevi mīlu" vai "precamies", kā arī nespēs atbild uz ko šādu. Tātad analoģijas izmantošana attiecībā uz 2 cilvēku savstarpējām attiecībām un kādas personas afekciju pret mietu vai suni ir absolūti nevietā, jo šīs situācijas nav objektīvi salīdzināmas.

Dzīvot kopā var gan 2 cilvēki, gan nosacīti arī 2 suņi. Kāda ir atšķirība? Cilvēks ir saprātīga būtne, kas laika gaitā ir radījusi normas, t.sk. tiesību normas, savas dzīves regulēšanai. Suņa dzīvi regulē instinkti.
Secinājums - 2 cilvēku kopdzīve ir balstīta uz saprātu, 2 suņu - uz instinktiem. Ir skaidrs, ka sunim nav saprāta (tāpat arī sētas mietam), tāpēc objektīvi cilvēka afekcija pret suni/sētas mietu varētu nosacīti tikt pielīdzināta izvarošanai.
Vai divu cilvēku (nav svarīgi - pretēju dzimumu vai viena dzimuma) brīvprātīgas attiecības varētu pielīdzināt izvarošanai? Nē.
Un par šo jau ir tas tāsts - vienīgā iespējamā analoģija divu viena dzimuma cilvēku attiecībām ir divu pretēja dzimuma cilvēku attiecības. Saprāta (tajā skaitā arī morāles) nozīme tajās nav noteicošā atšķirība. Atšķirība ir personu fizioloģiskos instinktos (afekcijā pret konkrēto dzimumu), jo arī cilvēks, kā zināms, ir dzīvneiks ar visām no šī fakta izrietošajām sekām.
Civilists > Morāle
2. Marts 2015 / 14:30
2
ATBILDĒT
"Jo sunim un mietam nav saprāta un brīvas gribas." – Ou, nu šitais neiet cauri. Man jums atgādināt, ka privāttiesībās ne tikai personu savienībām, bet arī lietu kopumiem var būt tiesībspēja? :)))
Ursus > Civilists
2. Marts 2015 / 14:41
2
ATBILDĒT
"Jo sunim un mietam nav saprāta un brīvas gribas." – Nesaprotu, kāda tam šeit ir nozīme, ja runa ir par laulības institūta, kā tagad moderni mēdz teikt, dekonstruēšanu. Ja mēs apstrīdam faktu, ka laulība ir "savienība starp diviem dažāda dzimuma cilvēkiem ģimenes izveidošanai", tad kāds ir racionāls pamats apstāties pie "dzimumu dažādības"? Kāpēc "divi" bet ne "3, 4, 5 utt."? Un kāpēc "cilvēki"? Kā "Civilists" jau pareizi norādīja, civiltiesībās par tiesību subjektu var būt gan mantas masa (lietu kopība), gan personu un lietu kopība. Kāpēc tad uz to pašu neattiecināt "laulības" jēdzienu?
Morāle > Ursus
2. Marts 2015 / 15:55
1
ATBILDĒT
"Par suņa un mieta saprāta" nozīmi.
Par to, kāpēc apstāties pie "cilvēka", es jau rakstīju. Vai tas, ka lietu kopumam ir tiesībspēja nozīmē to, ka šīm konkrētajām lietām ir saprāts vai brīva griba? Nē, nav. Tā ir cilvēkam, kas lietu kopumu pārvalda. Kāda nozīme gribai un saprātam? Lai atainotu, kāpēc suns vai miets nevar stāties laulībā vai attiecībās ar cilvēku. Runa ir par pašu situācijas būtību, nevis tiesību normām. Ir jāvar gribēt stāties laulībā vai reģistrēt citu kopdzīves formu.
Kāds manis rakstītajam sakars ar morāli?
Šķietams, morāle ir tas šķērslis, kas stājas ceļā divu viena dzimuma personu attiecību juridiskai noformēšanai. Respektīvi, sabiedrības vairākums (atbilstoši morāles normām) domā, ka tas nav pareizi.
Bet sabiedrības vairākums arī domā, ka nodokļi nav pareizi, jo tie esot nesamērīgi augsti. Vai tos samazinās šī uzskata dēļ? Nē, jo tie ir objektīvi nepieciešami sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.
Protams, es apzinos, ka objektīvi nodokļi un kopdzīves reģistrēšana nav īsti salīdzināmas lietas.
Es tiešām nesaprotu, kāpēc neieviest kādu atsevišķu institūtu partneratteicību reģistrēšanai. Kas slikts notiktu?
Ak, es laikam nenorādīju, ka rakstu tik tiešām neizlasīju. :)))
Ursus > Morāle
2. Marts 2015 / 14:26
1
ATBILDĒT
Dīvaini gan. Vēl viens(-a) komentētājs(-a), kas acīmredzami nav lasījis(-usi) komentējamo rakstu. Rakstā ir plaši un skaidri pamatots, kāpēc laulības institūts tiesiski nav saistīts nedz ar "es tevi mīlu", nedz ar kaut kādu "afekciju". Es skatos, ka jūs pastāvīgi un neatlaidīgi maisāt vienā katlā tiesības un morāli, – kas ir liels smags laukakmens gan LU JF, gan RJA, gan citu mūsu studentiem pieejamo juridisko augstskolu dārziņā.
Morāle > Ursus
2. Marts 2015 / 15:57
1
ATBILDĒT
Tas tiešām ir dīvaini. Man šķita, ka Jūs esat tas, kas pastāvīgi "maisa vienā katlā morāli un tiesības".
pajoliņš
27. Februāris 2015 / 14:17
23
ATBILDĒT
Vāji.

Nav šaubu, ka viedokļi par piedienību mēdz pamatot ierobežojošus likumus. Lielākajā daļā valstu pa ielu nedrīkst iet pliks, lai gan reāla kaitējuma citiem nav. Teritorijas plānojumi bieži regulē būvniecības triviālas detaļas tikai tāpēc, lai mazākuma gaume nekož acīs vairākumam.

Taču diskusija par šādiem ierobežojumiem var būt un tai vajag būt strukturētākai nekā piedāvā Baiba Rudevska. Vismaz Eiropā jau gadu desmitiem mēs izmantojam samērīguma testu. Esmu pat gatavs pieņemts ka konservatīvā vairākuma emocionālā labklājība ir leģitīms mērķis. Bet:

1. vai laulības aizliegums ir derīgs mērķa sasniegšanai tādā pat kvalitātē? Vai aizliegums konservatīvo vairākumu jebkādā mērā pasargās no saskares ar viena dzimuma pāriem?

2. vai aizliegums nav nevajadzīgi apgrūtinošs? Varbūt konservatīvā vairākuma emocionālo labklājību vidējā un ilgā laikā var uzlabot, ja tiek lauzti stereotipi par viena dzimuma attiecībām? Varbūt ceļš uz lielāku laimi ir attieksmes maiņa nevis bezcerīgi centieni “saremontēt gejus”?

3. vai tiek sasniegts taisnīgs līdzsvars starp laulāties gribošā mazākuma un konservatīvā vairākuma interesēm? Varbūt vēsture rāda, ka, morālei kļūstot vaļīgākai, nekāds posts neiestājas? Varbūt agrāk pastāvējušie un mūsdienās neiedomājamie starp-rasu laulību aizliegumi māca, ka mazākuma dziļi privātu izvēļu aizsardzība vairākumam galu galā pāri nenodara?

Manuprāt, Baibai Rudevskai kā augstas raudzes juristei nepiedienētu apstāties pie argumenta “slikti tāpēc, ka daudzu ieskatā amorāli”. Ja pieņemam šādu pamatojumu, juridiskā zinātne beidz pastāvēt, strīdus izšķiram aptaujas ceļā un JV redakcijā izslēdzam gaismu.

Visbeidzot, noslēdzošā daļa ar visdaudzsološāko nosaukumu “Citu cilvēku pamattiesību ierobežošana” ir vienkārši bezkaunīga demagoģija. Non sequitur visā godībā. Tik pat labi varētu apgalvot, ka (starp citu, kādreiz nebūt ne pašsaprotamās) ebreju tiesības iegūt nekustamo īpašumu izraisa konstitucionāli slidenu aizliegumu slavināt holokaustu.

Tikmēr ar nepacietību gaidu autores nākamo publikāciju par starptautiskajām privāttiesībām. Neliksim gejiem mīlēt meitenes un neprasīsim no Rudevska kundzes opusus par pamattiesībām. Katram savs.
Drama queen > pajoliņš
27. Februāris 2015 / 19:54
15
ATBILDĒT
Piekrītu Pajoliņam!
Rudevskas kundzes raksts šoreiz balstās galvenokārt tikai uz viņas acīmredzami konservatīvo kristīgo pārliecību. Protams, uz tādu viņai ir pilnīgas tiesības - mūsu brīvajā un demokrātiskajā valstī. Tomēr viņas piedāvātie argumenti netiek daudz tālāk par dedzīgu un sirsnīgu tēzi "es tā domāju, tāpēc tā ir pareizi".
Pasaule ir skaista daudzveidībā - gan dažādu viedokļu, gan cilvēku daudzveidībā. To vajadzētu atcerēties. Un iemanīties vienam otru cienīt!
Skumjas raisa autores pārliecība par iespēju gejiem "saņemties, nolūgties un laboties". Ja tas būtu tik vienkārši, lielākā daļa to sen būtu izdarījuši - pirmkārt, paši sev par lielu atvieglojumu. Jo noteikti nav vieglākais liktenis - visu mūžu piedzīvot šāda veida aizspriedumus un uzbrukumus, kādi lasāmi Rudevskas kundzes rakstā.
Janka > Drama queen
27. Februāris 2015 / 21:08
3
ATBILDĒT
Tas pats siltais ieteikums, kas Pajoliņam. Izlasiet rakstu, pirms to komentējat.
Ursus > pajoliņš
27. Februāris 2015 / 15:54
4
ATBILDĒT
Manuprāt, tas ir viens totāls absurds – mēģināt piemērot samērīguma analīzi, runājot par laulības definīciju. Samērīguma tests der tikai tur, kur ir runa par pamattiesību ierobežošanu jeb iejaukšanos pamattiesību izmantošanā. Tur, kur nekādas ierobežošanas vai iejaukšanās nav, nevar būt arī samērīguma jautājums. Bet, kā B.Rudevska pareizi raksta, šeit runa ir nevis par vienlīdzību vai kaut kādu tiesību liegšanu kādam, bet gan par paša laulības institūta definēšanu. Nevienam, kas ir sasniedzis attiecīgo vecumu u.tml., kā tas noteikts Civillikumā, nav liegtas tiesības stāties laulībā ar pretējā dzimuma pārstāvi. Savukārt, ja viņš grib salaulāties ar t.p. dzimuma pārstāvi, vai ar savu sunīti, vai ar sētas mietu, tad tas nav iespējams, jo tas neatbilst laulības institūta definīcijai.

Es skatos, ka Baibai Rudevskai patīk runāt līdzībās :) tāpēc arī es pielietošu vienu analoģiju. Pieņemsim, ka šis pats komentētājs ar niku "Pajoliņš" ir profesionāls futbolists – vārtsargs, kurš nolemj pārkvalificēties par basketbolistu. Taču pirms uzņemšanas basketbola komandā viņš pieprasa sev tiesības spēlēt vārtsarga statusā. Viņam paskaidro, ka tas nav iespējams, jo basketbola noteikumi neparedz vārtsarga esamību. Pēc Pajoliņa "loģikas" arī šis būtu "tiesību ierobežojums", kas analizējams ar "samērīguma" testu: vai atteikums kādu pieņemt basketbolā par vārtsargu ir samērīgs vai nav? Bet tas taču ir galīgs absurds: basketbola spēle ir ar noteiktiem noteikumiem definēta spēle, kuras būtība nekādus vārtsargus neparedz (jo, ievērojot spēles noteikumus, tiem nebūtu nekādas jēgas). Gribot būt basketbolā par vārtsargu, Pajoliņš faktiski prasa pārdefinēt basketbola jēgu; līdz ar to atteikums viņu pieņemt par vārtsargu nav nekāda "iejaukšanās" nekādu viņa tiesību īstenošanā, un tātad nekāds samērīguma tests te nav piemērots. Tieši tāpat ir ar viendzimuma "laulībām".
Janka > pajoliņš
27. Februāris 2015 / 14:49
4
ATBILDĒT
Silts ieteikums Pajoliņam: pirms komentēt rakstu, vispirms to elementāri izlasīt. Rakstā nekur nav apgalvots, ka "slikti, tāpēc ka vairākuma acīs amorāli" . Tādēļ visi tālākie spriedelējumi ir bezjēdzīgi .
:) > pajoliņš
27. Februāris 2015 / 14:45
5
ATBILDĒT
Nekad neesmu sapratis, vai juristi ir kaut kādi ārpus sabiedrības eksistējoši izredzēti indivīdi?
"Manuprāt, Baibai Rudevskai kā augstas raudzes juristei nepiedienētu apstāties pie argumenta “slikti tāpēc, ka daudzu ieskatā amorāli”. Ja pieņemam šādu pamatojumu, juridiskā zinātne beidz pastāvēt, strīdus izšķiram aptaujas ceļā un JV redakcijā izslēdzam gaismu"
Pēdējā laikā sāk likties, ka "juridiskā zinātnes"attšitība iet kopsolī visa veida sabiedrības degradāciju :)
Lai gan
25. Februāris 2015 / 15:20
2
ATBILDĒT
Autorei vienkārši ir pravietiskas spējas. Šorīt lasu avīzē: Zviedrijā vairākas partijas piedāvā legalizēt daudzsievību un to valstiski atzīt .
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 35
visi numura raksti
Gatis Litvins
Informācija
Diskusija par partnerattiecību reģistrāciju Latvijā un Igaunijas pieredze
Igaunijas parlaments 2014. gada 9. oktobrī tikai ar divu balsu pārsvaru pieņēma Reģistrētas kopdzīves likumu (Registered Partnership Act – angļu val.), bet Latvijā par šādu iespēju vai kaut ko tamlīdzīgu vēl tikai diskutē, tai ...
2 komentāri
Veiko Spolītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerība – cilvēktiesību aizsardzība esošām kopdzīves formām

Lai neveidotu jaunu partnerattiecību tiesisko regulējumu īpašā likumā, esmu iesniedzis īsu un vienkāršu iniciatīvu, kas organiski iekļauj partnerības institūtu esošajā civiltiesību sistēmā.

29 komentāri
Evita Goša
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerattiecību tiesiskais regulējums uzlabotu ievērojamas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti
Šā gada janvārī ir rosināts priekšlikums grozījumiem Civillikumā, piedāvājot to papildināt ar jaunu – partnerības institūtu. Šādas ieceres oponenti par vienu no savas pozīcijas centrālajām tēzēm ir izvirzījuši argumentu, ka ...
9 komentāri
Olga Beinaroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārpuslaulības kopdzīves regulējuma harmonizācijas tendences un nākotnes perspektīvas Eiropā
Lai gan tradicionālās ģimenes, kas sastāv no vīra, sievas un bērniem, izpratne joprojām tiek uzskatīta par normu Eiropā, tā vairs nav vienīgā ģimenes dzīves forma. Personas bieži izvēlas veidot ārpuslaulības kopdzīvi (turpmāk – ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Tieslietu ministrs: laulības un ģimenes jēdziens Latvijā paliks nemainīgs

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" atklāto vēstuli.

AUTORU KATALOGS