ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Februāris 2015 /Nr.08 (860)

Partnerība – cilvēktiesību aizsardzība esošām kopdzīves formām
29 komentāri
Veiko Spolītis
12. Saeimas deputāts, iniciators grozījumiem Civillikumā attiecībā uz partnerības institūta ieviešanu  

Lai neveidotu jaunu partnerattiecību tiesisko regulējumu īpašā likumā, esmu iesniedzis īsu un vienkāršu iniciatīvu, kas organiski iekļauj partnerības institūtu esošajā civiltiesību sistēmā.

2015. gada 29. janvārī Saeimas Juridiskajai komisijai iesniedzu priekšlikumu ieviest jaunu civiltiesisku institūtu "partnerība", kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikuma 11. pantā minētajai tiesību institūcijai "laulība". Tā paredzēts Civillikumā atjaunot šobrīd izslēgto 40. pantu ar jaunu saturu, kurā noteiktu, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai, izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma, neparedzot 16 gadu izņēmumu, kā arī partnerību nevarēs noslēgt reliģisko konfesiju dievnamos.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (29)
29 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Olga Olgai
25. Februāris 2015 / 13:09
0
ATBILDĒT
Man žēl Olgu Beinaroviču: cilvēks rakstīja, centās, bet pie viņas raksta komentāru nav…
Jons
25. Februāris 2015 / 09:11
7
ATBILDĒT
Kolēģi juristi, mums protams pienākas izrādīt savstarpēju godpilnu cieņu, t.sk., pret personām, kuras Jurista vārdā kaut kādā veidā ieliek savu skribelējumu par atbalstu kādam jautājumam…
Bet tajā pat laikā, kad skribelējums, kā ir šajā gadījumā, paliek tikai skribelējums bez jebkādas juridiskās slodzes (pat te nav parastās domas slodzes.. iespējams kādas cits vietas slodze..) un pēc būtības tas ir kārtējais mēģinājums balstīt homo attiecības, tad kāpēc ir jāizrāda cieņa pret to, kas ir perverss savā būtībā. Sabiedrībā nav pieņemts lielīties ar perversību (vēl tomēr tik tālu Latvija nav ‘’aizgājusi’’ Eiropai līdzi, ceru, ka arī nekad neaizies!), kaut ikdienā redzam daudzas lietas- vīrs/sievu un otrādi krāpj, par bērniem nerūpējās, skatās porno utt ( pa kluso) bet tomēr, tas netiek atbalstīts, tiek nosodīts.
Tātad, vienīgajiem, kam liekas, ka partnerattiecības vēl juridiski jāstiprina, tad tie ir homo attiecību piekritēji, nu neliekās mierā ar to, ka neviens neredz, ko viņi savā gultā dara, dikti jau grib pasaulei parādīt un lielīties. Dariet savā gultā, mājās, ko gribat, bet vērtība, kas ir Latvijā vēl nu cik ir iespējams godā, t.i., laulība, ir aizsargājama no šādiem zākājumiem.
mazgudrais > Jons
25. Februāris 2015 / 09:37
2
ATBILDĒT
ja legalizēs homo savienību, tad jābeidz prostitūcijas ierobežošana, bet attiecībā uz rakstiem JV - šitais portāls degradējas straujāk kā sabiedrība kopumā
Sannija Matule > mazgudrais
25. Februāris 2015 / 13:46
0
ATBILDĒT
Paldies par viedokli! Un diemžēl nevar Jums nepiekrist vairākos aspektos, jo savās pārdomās esat pieminējis lietas, kuras jau sen esam konstatējuši arī paši. Pirmkārt, protams, ka ikviena izdevuma vislielākā vērtība ir to saturs. Mūsu situācijā saturu ļoti lielā mērā rada žurnāla ārštata jeb rakstu autori. Tas, ko jūs visi lasāt žurnālā, ir šo autoru pienesums tiesiskas domas un prakses attīstībā. Kā viņiem tas izdodas, - par to spriediet paši, un jūs to arī darāt... Redakcijas vēlme vienmēr ir bijusi konkrēta - kvalitatīvi izstrādāti raksti, un daļa satura tādi arī ir! Bet - nevar no citrona izspiest ābolu sulu, tādēļ varam izlolot kādu tēmu, uzrunāt autoru, bet izpildījums jau lielākoties ir autoru rokās. Tie ir jūsu pašu kolēģi, amata brāļi, arī mācībspēki u.tml. Tie nav no ārzemēm importēti cilvēki vai kādu citzemju žurnālu tulkojumi, tie ir cilvēki, kas, kā moderni sacīt, "ir šeit un tagad". Te ir ko domāt visai plašajai juristu saimei... Un nebūt nav tā, ka rakstus pirms publicēšanas redakcijā nelasām un neanalizējam (te strādājuši un joprojām strādā cilvēki ar juridisko izglītību, tostarp 3 Dr. iur. un vēl viens, kas šobrīd tapina savu promocijas darbu, tādēļ kaut ko drusciņ no jurisprudences zinām:-)). Redakcija izlasa un izvērtē katru rakstu, daļa tiek noraidīta, daļu autori pēc mūsu iebildēm pārstrādā. Tiesa, cenzūras šeit nav, tāpat kā nav un nebūs vārda brīvības ierobežojumu. Savukārt uzlikt tādu filtru, ka paši sāksim izlemt, kurš raksts atbilst visām formālajām prasībām, taču, mūsuprāt, ir galīgi garām (vienkāršoti sakot) un noteikti nepublicējams - tas ir lielais jautājums, jo 1) neviens taču nav eksperts un pienācīgi kompetents pilnīgi visās tiesību nozarēs, jomās, institūtos, līdz ar to šāda iecere ir grūti realizējama; 2) kvalitatīvie rakstītāji diemžēl arī nestāv pie mums rindā, lūdzoties, kaut tikai mēs viņu rakstus pieņemtu, jo tādu autoru ir gaužām maz. Rezumējot šos runas plūdus, - varu vien vēl un vēlreiz aicināt un mudināt pašus juristus būt aktīviem un caur savām publikācijām dot ieguldījumu Latvijas tiesiskajā domā, veidot kopā šo kvalitatīvo saturu!
mazgudrais > Sannija Matule
25. Februāris 2015 / 15:14
1
ATBILDĒT
Cienītā, šeit risinājums ir pavisam vienkāršs - publicējiet šādus formāli neatzītu ģēniju rakstus sadaļā "brīvais mikrofons."
Sannija Matule > mazgudrais
26. Februāris 2015 / 11:08
0
ATBILDĒT
Paldies par rosinājumu, bet "Brīvajā mikrofonā" ierakstus veic paši lietotāji. Protams, vēl Domnīcā ir Esejas, taču tas jau ir cits jautājums, lai gan atkal nonākam pie rakstu filtrēšanas, par ko runāju iepriekš. Nezinu, vai to tieši tā domājāt, taču, šķiet, ka uzskatāt - V. Spolīša viedoklim žurnālā nav vietas (vai pareizi sapratu, ja reiz pie viņa viedokļa šī diskusija izvērtusies?).
Pati personīgi Spolīša kungu uzrunāju, lūdzot raksturot sava priekšlikuma būtību un juridisko argumentāciju (kā zināms, runa ir par jauna tiesību institūta ieviešanu Civillikumā - visnotaļ juridisks temats:-). Rezultāts, ko lasāt, ir šī aicinājuma izpildījums. Tā konkrētā priekšlikuma iniciators, Saeimas deputāts un likumdevēja pārstāvis, to redz, tāds ir viņa viedoklis. Mēs vienlaikus esam ne tikai specializētais izdevums, bet visupirms jau prese, medijs, plašsaziņas līdzeklis (kāds nu kuram apzīmējums tīkamāks), līdz ar to darbojamies atbilstoši "preses likumiem" (rakstītiem un nerakstītiem) un vārda brīvības ietvaros viedokļus nešķirojam un nevērtējam, bet gan nodrošinām, lai iespēja izteikties būtu dažādām iesaistītajām pusēm. Līdz ar to šie gadījumi ir jāvērtē individuāli un daudz plašākā griezumā, lai gan tas, protams, nekādi nemazina jautājuma aktualitāti, ka ir jātiecas uz pēc iespējas labāku saturu žurnālā! Par to strīda noteikti nav. :-)
mazgudrais > Sannija Matule
27. Februāris 2015 / 09:16
1
ATBILDĒT
Par raksta vietu portālā - kā juridiski argumentētam viedoklim nav vietas, tur nav tādas argumentācijas, ja nu vienīgi lai parādītu autora (iespējams, alkoholiķa un katrā ziņā tiesiskā nihilista) līmeni, bet tā, manuprāt, būtu dzeltenās preses funkcija; par cenzūru - zinātniskā žurnālā, piemēram, kādā tauriņu pētnieku izdevumā taču nav prātīgi publicēt rakstu par fermu mehanizācijas atspoguļojumu Vecajā derībā (ja nu vienīgi kādā īpašā rubrikā), un šādu rakstu nepublicēšanu nevarētu saistīt ar cenzūru; par jautājuma aktualitāti - tā, manuprāt, ir tieši proporcionāla cilvēku saprāta klejojumiem laikā un telpā, un nav mērāma un mērvienībās izsakāma, tas, ka kādi ļaudis neatlaidīgi ar savu viedokli uzbāžas sabiedrībai, nav arguments, lai uzsāktu diskusijas par attiecīgo priekšmetu, īpaši ņemot vērā portāla statusu (vismaz formālo)
Sannija > mazgudrais
27. Februāris 2015 / 15:31
0
ATBILDĒT
Nepārvērtīsim mūsu sarunu lietu novešanā līdz absurdam: "par cenzūru - zinātniskā žurnālā, piemēram, kādā tauriņu pētnieku izdevumā taču nav prātīgi publicēt rakstu par fermu mehanizācijas atspoguļojumu Vecajā derībā (ja nu vienīgi kādā īpašā rubrikā), un šādu rakstu nepublicēšanu nevarētu saistīt ar cenzūru".
Redakcija nekad publiski nav apspriedusi un arī neapspriedīs konkrētus autorus un viņu rakstus, jo tas nav ne ētiski, ne profesionāli, tādēļ man ir grūti turpināt šo diskusiju pēc būtības (un ne tāpēc, ka nebūtu, ko teikt). Vienīgais gan, ko varu piebilst - astoņu gadu laikā, ko šeit strādāju, ir izlasīti tekstu kilometri (es domāju - to tekstu, kurus un kādus saņemam) un savs priekšstats par juristu spējām un prasmēm spriest un izteikties rakstveidā jau ir nostiprinājies. Apspriest šos priekšstatus publiski negrasos, bet viens ir skaidrs - ne grāds, ne amats un pat ne dzīves, darba pieredze nekādi nav izšķiroša raksta kvalitātē. Ziniet, reizēm jāsarkst, lasot Dr. iur. vai pat profesora darbus. Tā lai ir viela pārdomām..:-)
mazgudrais > Sannija
27. Februāris 2015 / 22:20
0
ATBILDĒT
cienītā, tas nu man nav nekāds jaunums, ka dr vai cits grāds negarantē kvalitāti, par to var pārlievināties arī JV publikācijās; neviens no redakcijas neprasa publiski apspriest rakstus vai autorus; stāsts sākās ar to, ka šāda satura darbiem nav vietas JV, lai publicējas privātajā dzīvē vai vakara ziņās, ļauži, kas maksā par JV, varbūt gib pretī kvalitāti, savādnieku murgojumus
Sannija > mazgudrais
28. Februāris 2015 / 16:10
0
ATBILDĒT
Tas, ko Jūs lasāt JV, arī ir Latvijas tiesību zinātnes un likumdevēja pārstāvju radītā kvalitāte. :-) Nav pa prātam? Lūdzu, startējiet ar kvalitatīvu pienesumu, citādi sanāk, ka visi kaut ko gaida, tikai jautājums - no kā? Piekrītu - reizēm nav patīkami uz sevi skatīties spogulī (vispārīgi runājot), un, protams, vaina ir spogulī!!! Ja vēlas kvalitāti, vienkārši ir jārada kvalitatīvas lietas. Tas vairāk no filozofijas, jo skaidrs, ka es saprotu, par ko Jūs runājat. Vienīgi konkrētajā gadījumā nepiekrītu, jo argumentācija vai tās trūkums citiem ļauj adekvāti novērtēt lietu un saprast, kas ir kas.
mazgudrais > Sannija
2. Marts 2015 / 10:56
0
ATBILDĒT
par kvalitāti - protams, ka nav pa prātam; par startēšanu - neredzu (subjektīvi) iespējas (startēt) - esmu česnijs letiņš; par Jūsu pēdējo teikumu - tajā norādītais iemesls varētu būt pietiekams pamatojums šāda garadarba publicēšanai (Pēteris Lielais esot teicis "lai tā muļķība redzama top").
Sannija Matule > mazgudrais
25. Februāris 2015 / 11:51
0
ATBILDĒT
Būsim pateicīgi, ja precizēsiet savu viedokli attiecībā uz to, ka "JV portāls degradējas straujāk nekā sabiedrība kopumā". Mums ir svarīgs lasītāju viedoklis, tādēļ labprāt uzklausīsim pamatotu kritiku, un aicinu to šeit arī atklāti paust, lai redakcija varētu novērst degradācijas riskus!
mazgudrais > Sannija Matule
25. Februāris 2015 / 12:06
0
ATBILDĒT
Manuprāt degradācija izpaužas tādējādi, ka arvien biežāk (subjektīvi) portālā tiek publicēti garadarbi, kuru vieta būtu citā sadaļā (brīvais mikrofons, piemēram). Citus apstākļus, kas manā uztverē liecinātu par portāla degradāciju, nosaukt nevaru (par gramatiku neizteikšos). Papildus varu norādīt, ka komentāros nereti atrodami kvalificētāki viedokļi kā rakstā. Tā kā sabiedrības degradācija (menuprāt dēļ izglītības sistēmas, motivācijas trūkuma un vispārēja tiesiskā nihilisma), lai arī kā to atsevišķām personām gribētos noliegt, ir acīmredzama, un to konstatē arī autori JV slejās (īpaši par normatīvo tiesību aktu kvalitāti runājot), pieņemu, ka JV, kas principā uzskatāms par sava veida "ruporu," iet soli priekšā (kā tas medijam arī pieklājas) sabiedrības attīstībai.
Cieņā, mazgudrais (man ir bieži norādīts, ka esmu atbilstošu niku izvēlējies (tas priecē)).
p.s. nekā personīga
Cilveks
24. Februāris 2015 / 10:41
0
ATBILDĒT
Es tikai kaut ko nesapratu: kādēļ V. Spolītis raksta par "cilvēktiesību aizsardzību", ja neviena cilvēktiesību norma neliek reģistrēt viendzimuma attiecības? Kāds tur sakars ar cilvēktiesībām? Izskaidrojiet, lūdzu!
Baraks Osama > Cilveks
24. Februāris 2015 / 12:36
1
ATBILDĒT
Ja laulība kā pretēja dzimuma personu savienība savulaik nebūtu steigā un bailēs no "uzbrukumiem" (tagad neatceros, bet neskaidras aizdomas, ka izcili īsajā grozījumu anotācijā tika lietots tieši šis vārds) šādai laulības izpratnei iecelta Satversmē, es ticu, ka jau sen šo normu kāds aktīvists Satversmes tiesā būtu apstrīdējis kā neatbilstošu vienlīdzības principam. Tā kā cilvēktiesības ir realizējamas bez atšķirīgas attieksmes un tiesības doties laulībā vismaz saskaņā ar ECK 12.pantu, ja ne expressis verbis Satversmes 110.panta tekstu, ir pieskaitāmas cilvēktiesībām, tad ir iespējams arī tiesiskā regulējuma neparedzēšanu (nerunājot par oficiālu noliegšanu) uzskatīt par šādu atšķirīgu attieksmi. Iedziļinājies neesmu, bet man liekas, ka tieši tā šādas laulības atzina virkne ASV štatu - kā tiesas konstatētu aizlieguma prettiesiskumu, nevis kā likumdevēja īpaši paredzētu un jaundibinātu tiesību institūtu.
mazgudrais > Baraks Osama
25. Februāris 2015 / 09:34
1
ATBILDĒT
atšķirīgiem cilvēkiem - atšķirīgu attieksmi, nevajag dažādas lietas jaukt, laulības institūtam kā hetero personu savienībai ir noteikta jēga, mantiskās attiecības regulēt pieļauj Civillikums, kāds curums mīļāks - peles ala vai kas cits, to nekāds likums neregulē un tas nav jāregulē punkts
Hop!
24. Februāris 2015 / 10:28
0
ATBILDĒT
Nu, godīgi teikšu – raksts liek vilties un absolūti nepārliecina. Ja aizvāc tos emociju izvirdumus, tad "sausajā atlikumā" diez kas nepaliek. Būtībā uz visu Spolīša kunga rakstīto (un arī uz lielāko daļu Gošas kundzes rakstītā) ir dotas atbildes Rudevskas kundzes rakstā. Tas pēc kvalitātes nav "Jurista Vārda" līmenim atbilstošs raksts.
laulātais draugs
24. Februāris 2015 / 10:00
1
ATBILDĒT
Izgriežot no V.Spolīša teksta visu ūdeni,paliek secinājums - laulība ir diskriminējoša.
Bāc!
Rolands Neilands
24. Februāris 2015 / 09:04
3
ATBILDĒT
Cilvēces vēsturei ir raksturīgs cikliskums – morāles vērtību uzplaukums un tai sekojošs kritums. Diemžēl līdz ar kritumu iestājas arī sabiedrības degradācija. Izskatās, ka šobrīd tas notiek... Saeimas deputāts, dzērājšoferis iestājas par partnerattiecībām kā alternatīvu laulībai.
Lai cik skumji tas nebūtu, šeit ideāli iederas spilgts citāts no 1929.gada A. Grīna redakcijā izdotās grāmatas Pasaules vēsture (II sējums 2.grāmata, 565.-566.lpp.) par Māras valsts sabrukumu:
„Chronists Baltazars Rusovs tēlo šī sabrukuma ainu spilgtiem vilcieniem: Ordeņa bruņinieki, dzīvodami slinkumā un redzēdami tikai labas dienas, esot nogrimuši netiklībā ne vien ar prostitūtām, bet arī precētām sievām, turējuši mīļākās, kuras pēc kāda laika izprecinājuši, dodami tām līdzi pūru un ņēmuši viņu vietā sev jaunas piegulētājas. Tāpat dzīvojuši arī bīskapi un domkungi. — Apakšnieki sekojuši savu dvēseļu ganu un valdinieku priekšzīmei. — Piegulētāju turēšana bijusi tā ieviesusies Māras valsts augstākajās aprindās, ka nemaz neturēta par kauna lietu, un atraitņi pēc sievu nāves izpriecājušies līdz jauno kāzu dienai ar savām ņiprajām saimniecēm. Arī daudziem luterāņu mācītājiem bijušas piegulētājas. Mācītāji daudz nerūpējušies par sprediķošanu, bet braukājuši pa draudzi, apciemodami muižniekus un brīvzemniekus, un piedalīdamies viņu izpriecās. Mācītāji cienīti nevis viņu sprediķu spēju un priekšzīmīgās dzīves dēļ, bet kā pikantu anekdošu stāstītāji un dūšīgi dzērāji. — Tas pats chronists stāsta, ka arī latvji un igauņi bijuši dzimumu attiecībās tik pat izlaidīgi, kā viņu kakla kungi. Zemnieki negribējuši par laulības dzīvi ne zināt, padzinuši savas sievas, ja tās palikušas vecas, slimas, vai apnikušas vīriem, un ņēmuši to vietā jaunas. — Kāds zemnieks uz jautājumu, kādēļ viņš dzīvo ar sievu nelaulājies, atbildējis, ka tas esot vecs Livonijas paradums, un tāpat dzīvojuši arī viņa senči. Cits atbildējis, ka nelaulātiem jau tāpat garšojot maize, kā laulātiem, un ka nevarot zemniekiem to aizliegt, ko darot kungi un muižnieki.”
Kristaps Kretainis > Rolands Neilands
24. Februāris 2015 / 11:44
1
ATBILDĒT
Atliek vienīgi sagaidīt kad līdzīga apokalipse iestāsies Igaunijā. :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
visi numura raksti
Gatis Litvins
Informācija
Diskusija par partnerattiecību reģistrāciju Latvijā un Igaunijas pieredze
Igaunijas parlaments 2014. gada 9. oktobrī tikai ar divu balsu pārsvaru pieņēma Reģistrētas kopdzīves likumu (Registered Partnership Act – angļu val.), bet Latvijā par šādu iespēju vai kaut ko tamlīdzīgu vēl tikai diskutē, tai ...
2 komentāri
Evita Goša
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerattiecību tiesiskais regulējums uzlabotu ievērojamas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti
Šā gada janvārī ir rosināts priekšlikums grozījumiem Civillikumā, piedāvājot to papildināt ar jaunu – partnerības institūtu. Šādas ieceres oponenti par vienu no savas pozīcijas centrālajām tēzēm ir izvirzījuši argumentu, ka ...
9 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika
Par viendzimuma pāru problemātiku "Jurista Vārda" slejās līdz šim rakstīts samērā maz, tādēļ autore pacentīsies izvērstā veidā izklāstīt savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktīvu diskusiju kolēģu ...
55 komentāri
Olga Beinaroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārpuslaulības kopdzīves regulējuma harmonizācijas tendences un nākotnes perspektīvas Eiropā
Lai gan tradicionālās ģimenes, kas sastāv no vīra, sievas un bērniem, izpratne joprojām tiek uzskatīta par normu Eiropā, tā vairs nav vienīgā ģimenes dzīves forma. Personas bieži izvēlas veidot ārpuslaulības kopdzīvi (turpmāk – ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Tieslietu ministrs: laulības un ģimenes jēdziens Latvijā paliks nemainīgs

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" atklāto vēstuli.

AUTORU KATALOGS