ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Februāris 2015 /Nr.08 (860)

Ārpuslaulības kopdzīves regulējuma harmonizācijas tendences un nākotnes perspektīvas Eiropā
2 komentāri

Lai gan tradicionālās ģimenes, kas sastāv no vīra, sievas un bērniem, izpratne joprojām tiek uzskatīta par normu Eiropā, tā vairs nav vienīgā ģimenes dzīves forma. Personas bieži izvēlas veidot ārpuslaulības kopdzīvi (turpmāk – kopdzīve), t.i., savienību, dzīvojot kopā bez laulības noslēgšanas. Pēdējā laikā tā ir kļuvusi par vienu no ģimenes tiesību centrālajiem izpētes objektiem.1 Tomēr tās atzīšana nacionālajā līmenī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros nav vienveidīga. Arī Latvijā likumdevējam ir interese sakārtot kopdzīves partneru attiecības, jo īpaši mantiskās un mantojuma,2 taču vienota koncepcija joprojām nav izveidota. Tāpēc rakstā autores mērķis ir izvērtēt starptautisko tiesību potenciālu, harmonizējot valstu pieeju kopdzīves regulējumam, jo īpaši apstākļos, kad valstis īsteno atvērto robežu politiku.

Eiropas integrācijas procesam tomēr ir bijusi pozitīva ietekme uz kopdzīves regulējuma attīstību. Tas radīja jaunus izaicinājumus starptautiskām privāttiesībām: unificēto un harmonizēto Eiropas privāttiesību papildināšanu, Eiropas tiesību zinātnes attīstību. Harmonizācija un unifikācija tradicionāli notiek tādās jomās kā komerctiesības, civiltiesības, it īpaši saistību tiesības, izveidojot Eiropas kontrakta tiesību principus, patērētāju, kolīziju tiesības utt. Ģimenes tiesības tā dēvēto kultūras ierobežojumu dēļ ilgu laiku līdz šim brīdim ir gandrīz pilnībā izkritušas no salīdzinošā pētnieciskā procesa.

Pēdējos gados ģimenes tiesības ir strauji pārvērtušās par salīdzinošo tiesību, kā arī harmonizācijas (starptautisko attiecību jomā – arī unifikācijas) subjektu. Šajā attīstības procesā izšķiroša loma bijusi vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, ko apstiprināja Eiropas Padome (turpmāk – EP), ES Tiesa (turpmāk – EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT).

Mūsdienās par kopdzīves pievilcīgajiem aspektiem kļuvuši dažādi apsvērumi. Pirmkārt, izbeidzot attiecības, nav nepieciešama atsevišķās valstīs potenciāli dārgā laulības šķiršanas procedūra, izvairoties arī no šķiršanās sekām, ja, piemēram, tiek sadalīts kopdzīves laikā iegādātais īpašums vai pieprasīti līdzekļi iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Tāpat kopdzīves partneriem, kuri apzināti pieiet šādas savienības izveidei, ir iespējams noregulēt savu attiecību pamatjautājumus atsevišķā līgumā, kaut arī iztiesāto lietu skaits liecina, ka, uzsākot kopdzīvi, partneri kopdzīves potenciālās negatīvās sekas, it īpaši savienības izbeigšanas gadījumā, nevērtē kritiski. Treškārt, pāri, kuriem ir interese par ienākuma nodokļu atvieglojumiem saistībā ar savu statusu, parasti var izmantot kopīgas nodokļu atmaksas shēmas, ko attiecina uz laulātajiem (piemēram, Francijā). Papildus daži pētnieki3 uzsver, ka feministes kopdzīvē saskata brīvību no tradicionālas vīriešu dominēšanas laulībā.

Aspekti, kuri rosina plašas juridiskas diskusijas, citu starpā ir šādi: 1) kopdzīves partnera juridiskā statusa noteikšana attiecībā pret citu partneri un šāda pāra vietas definēšana attiecībā pret sabiedrību un laulību; 2) partneriem piešķiramo pienākumu un tiesību apjoms, ja salīdzina ar tādiem, kurus likums parasti nodrošina laulātajiem; 3) efektīva dokumentāla pierādīšana, vai personu starpā pastāvēja kopdzīve, kaut arī laulība nebija noslēgta; 4) vai valstij, ja tā nacionālā līmenī neatzīst kopdzīvi, ir pienākums atzīt tādu statusu, kuru ir piešķīrusi cita valsts.

Doktrināli veidojas divas diametrāli pretējas pieejas sociālās īstenības nepieciešamībai likumīgā ceļā noregulēt personu attiecības, kuras veido kopdzīvi. No vienas puses, tiek norādīts uz laulības kā institūta nozīmes un skaita samazināšanos,4 kas izraisa diskusijas par kopdzīves preferenci ģimenes modeļa izvēlei bērnu vecākiem, jo laulība varētu kļūt nenozīmīga no uzņemamo saistību viedokļa.5 Tāpat laulātie un kopdzīves partneri jau sākotnēji sagaida no savām attiecībām atšķirīgus rezultātus.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
26. Februāris 2015 / 09:33
0
ATBILDĒT
Vai tad "ārpuslaulības" ir saliktenis? Ne pārāk sen JV bija ziņa (ziņas autors G.Litvins) par kaut kādu promocijas darbu, kura nosaukumā bija "Ārpus laulības"?
pirāts
25. Februāris 2015 / 17:43
0
ATBILDĒT
Redzama jaunās tiesību zinātņu doktores kompetence šajā jomā. Patīkami lasīt rakstus ar augstu pievienoto vērtību. Tā turpināt savu zinātnisko ceļu!
visi numura raksti
Gatis Litvins
Informācija
Diskusija par partnerattiecību reģistrāciju Latvijā un Igaunijas pieredze
Igaunijas parlaments 2014. gada 9. oktobrī tikai ar divu balsu pārsvaru pieņēma Reģistrētas kopdzīves likumu (Registered Partnership Act – angļu val.), bet Latvijā par šādu iespēju vai kaut ko tamlīdzīgu vēl tikai diskutē, tai ...
2 komentāri
Veiko Spolītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerība – cilvēktiesību aizsardzība esošām kopdzīves formām

Lai neveidotu jaunu partnerattiecību tiesisko regulējumu īpašā likumā, esmu iesniedzis īsu un vienkāršu iniciatīvu, kas organiski iekļauj partnerības institūtu esošajā civiltiesību sistēmā.

29 komentāri
Evita Goša
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerattiecību tiesiskais regulējums uzlabotu ievērojamas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti
Šā gada janvārī ir rosināts priekšlikums grozījumiem Civillikumā, piedāvājot to papildināt ar jaunu – partnerības institūtu. Šādas ieceres oponenti par vienu no savas pozīcijas centrālajām tēzēm ir izvirzījuši argumentu, ka ...
9 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika
Par viendzimuma pāru problemātiku "Jurista Vārda" slejās līdz šim rakstīts samērā maz, tādēļ autore pacentīsies izvērstā veidā izklāstīt savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktīvu diskusiju kolēģu ...
55 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Tieslietu ministrs: laulības un ģimenes jēdziens Latvijā paliks nemainīgs

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" atklāto vēstuli.

AUTORU KATALOGS