ŽURNĀLS Tiesību prakse

24. Februāris 2015 /Nr.08 (860)

Privatizējamā objekta nosacītā cena; privatizācijas projekta iesniedzēja tiesības prasīt apstiprināt iesniegto projektu
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA – 111
2014. gada 29. maijā

Likumā "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību" minētā objekta nosacītā cena ir privatizācijas komisijas noteiktā objekta sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā izsoles cena. No likuma regulējuma neizriet, ka tā nevarētu sakrist ar tirgus cenu vai komisija to nevarētu noteikt arī atšķirīgu no ekspertu noteiktās cenas. Komisijas kompetencē ir noteikt objekta cenu, par kādu sākotnēji tas piedāvājams privatizācijai. Tādējādi pēc būtības nosacītā cena ir īpašuma tirgus cena, jo brīvajā tirgū preces cenu nosaka tas, par kādu summu viena persona no otras ir gatava iegādāties kādu objektu.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 39. pantam jebkurš privatizācijas subjekts var sagatavot un iesniegt privatizācijai nodota pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu, kurā ietverama arī nosacītā cena. Taču tas nenozīmē, ka minētā projekta iesniedzējam ir tiesības pieprasīt, lai komisija apstiprinātu tieši šo projektu un nosacīto cenu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnese I. Skultāne tiesnese V. Kakste tiesnesis J. Neimanis, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.L. un K.M. pieteikuma par Rīgas domes 2010. gada 9. februāra lēmuma Nr. 982 atcelšanu un administratīvā akta izdošanu par privatizācijas projekta apstiprināšanu ar objekta nosacīto cenu Ls 76 700, sakarā ar I.L. un I.M. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 20. jūnija spriedumu.

 

Aprakstošā daļa

[1] 2008. gadā Rīgas dome nodeva privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu nedzīvojamo ēku (turpmāk – objekts). Līdzpieteicēji I.L. un K.M., zemes gabala, uz kura atrodas objekts, īpašnieki, iesniedza iesniegumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Pašvaldība minētās tiesības atzina. Ar domes 2010. gada 9. februāra lēmumu Nr. 982 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) apstiprināts Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas (turpmāk – komisija) sagatavotais objekta privatizācijas projekts, kurā objekta nosacītā cena noteikta Ls 148 000, bet līdzpieteicēju privatizācijas projekts, kurā objekta nosacītā cena paredzēta Ls 54 386, noraidīts.

[2] Līdzpieteicēji vērsās administratīvajā tiesā ar prasījumu atcelt pārsūdzēto lēmumu daļā par objekta nosacītās cenas noteikšanu un noteikt to Ls 76 600.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gatis Litvins
Informācija
Diskusija par partnerattiecību reģistrāciju Latvijā un Igaunijas pieredze
Igaunijas parlaments 2014. gada 9. oktobrī tikai ar divu balsu pārsvaru pieņēma Reģistrētas kopdzīves likumu (Registered Partnership Act – angļu val.), bet Latvijā par šādu iespēju vai kaut ko tamlīdzīgu vēl tikai diskutē, tai ...
2 komentāri
Veiko Spolītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerība – cilvēktiesību aizsardzība esošām kopdzīves formām

Lai neveidotu jaunu partnerattiecību tiesisko regulējumu īpašā likumā, esmu iesniedzis īsu un vienkāršu iniciatīvu, kas organiski iekļauj partnerības institūtu esošajā civiltiesību sistēmā.

29 komentāri
Evita Goša
Skaidrojumi. Viedokļi
Partnerattiecību tiesiskais regulējums uzlabotu ievērojamas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti
Šā gada janvārī ir rosināts priekšlikums grozījumiem Civillikumā, piedāvājot to papildināt ar jaunu – partnerības institūtu. Šādas ieceres oponenti par vienu no savas pozīcijas centrālajām tēzēm ir izvirzījuši argumentu, ka ...
9 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika
Par viendzimuma pāru problemātiku "Jurista Vārda" slejās līdz šim rakstīts samērā maz, tādēļ autore pacentīsies izvērstā veidā izklāstīt savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktīvu diskusiju kolēģu ...
55 komentāri
Olga Beinaroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārpuslaulības kopdzīves regulējuma harmonizācijas tendences un nākotnes perspektīvas Eiropā
Lai gan tradicionālās ģimenes, kas sastāv no vīra, sievas un bērniem, izpratne joprojām tiek uzskatīta par normu Eiropā, tā vairs nav vienīgā ģimenes dzīves forma. Personas bieži izvēlas veidot ārpuslaulības kopdzīvi (turpmāk – ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS