ŽURNĀLS Tiesību politika

14. Jūnijs 2016 /Nr.24 (927)

Jauna Valsts aizsardzības koncepcija

Aizsardzības ministrijas saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu un balstoties uz militāro draudu analīzi izstrādātā Valsts aizsardzības koncepcija tika atbalstīta Ministru kabineta 2016. gada 24. maija sēdē (protokola Nr. 25 23.§) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 8. jūnija sēdē. Saskaņā ar komisijas lēmumu 16. jūnija Saeimas sēdē tiks iekļauts lēmuma projekts "Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu".

Aizsardzības koncepcijā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcija nomainīs pašlaik spēkā esošo, 2012. gada maijā Saeimā apstiprināto Latvijas aizsardzības koncepciju.

Koncepcija paredz, ka valsts militāru aizsardzību nodrošina Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Lai spētu pildīt noteiktos uzdevumus, jāpalielina NBS karavīru skaits. Dokumentā izcelta arī zemessardzes un jaunsardzes loma, akcentējot to kā primāro instrumentu sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Koncepcija paredz palielināt aizsardzības budžetu, 2018. gadā sasniedzot divus procentus no IKP. Valsts aizsardzība tiek īstenota saskaņā ar kolektīvo aizsardzību, attīstot nacionālo noturību un militārās spējas pret ārējo draudu, turpinot integrāciju NATO, kā arī izmantojot NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu.

Ievads

1. Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas sagatavots, pamatojoties uz militāro draudu analīzi, un nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos mērķus, pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

2. Valsts aizsardzības koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29.pantu, un tās pamatā ir militāro draudu analīze. Valsts aizsardzības koncepcija ir sagatavota, ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķus, kā arī Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

3. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, tiek īstenota valsts aizsardzības politika un plānoti konkrēti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi, to īstenošanai nepieciešamie resursi, Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) attīstība, nepieciešamā valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu gatavība un darbība miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši pieejamajiem resursiem, pildot likumos noteiktās NBS funkcijas un uzdevumus.

 

1. Drošības vides raksturojums

4. Pastāvošo starptautisko drošības vidi raksturo savstarpēja valstu atkarība, grūti prognozējamas vides izmaiņas un dažādā drošības izaicinājumu daba. Drošības izaicinājumi izriet gan no valstīm, gan nevalstiskajām organizācijām, kas izmanto gan konvencionālās, gan asimetriskās karadarbības elementus. Kopumā arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā.

5. Latvija kopā ar NATO un ES sabiedrotajiem ir saskārusies ar Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Mainot starptautiski atzītās robežas un neievērojot uzņemtās starptautiskās saistības, Krievija grauj pastāvošo starptautisko kārtību.

6. Lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un saliedētu sabiedrību, Krievija kultivē un rada ārēja apdraudējuma tēlu sabiedrībā, asociējot to ar NATO un ES valstīm. To apliecina arī 2015. gada 31. decembrī apstiprinātā Krievijas Nacionālās drošības stratēģija. Krievija īsteno militārās aktivitātes ārpus savas teritorijas, kā, piemēram, Sīrijā, un tas konfrontē ar NATO un ES interesēm.

7. Krievijas ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Līdzšinējā Krievijas politika apliecina, ka Krievija ir gatava sasniegt savus mērķus attiecībā uz kaimiņvalstīm, izmantojot visus līdzekļus, tai skaitā nevairoties no militāro līdzekļu izmantošanas savas ārpolitikas un drošības orientācijas izvēles uzspiešanā.

8. Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti vistiešāk ietekmē tas, kas notiek šai reģionā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Alksne, Krišjānis Bušs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesāšanās kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana: ES konkurences tiesību piemērs
Eiropas Savienības konkurences tiesību telpā arvien aktuālāka kļūst diskusija par to, vai tiesvedības uzsākšana gadījumā, kad tiesību pārkāpējs ir paudis gatavību veikt noteiktas darbības pārkāpuma novēršanai, ir uzskatāma par ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas
Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes ...
10 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starp mašīnām un motoriem
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2012. gada 17. decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru Senāts atzina, ka par zādzību no transportlīdzekļa atzīstama ar iekļūšanu transportlīdzeklī saistīta jebkuras transportlīdzeklī ...
32 komentāri
Informācija
Trauksmes zvani Maksātnespējas procesa administratoriem
Izbeigsim aizbildināties un taisnoties, noraudzīties uz nejēdzībām, nesodāmību, beidzot ir jārīkojas un rīcība noteikti sekos – tā vienā teikumā varētu raksturot noskaņojumu diskusijā par tiesiskumu maksātnespējas procesā, ko ...
5 komentāri
Igors Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kukuļa izspiešanas nošķiršana no kukuļa pieprasīšanas
Robeža starp kukuļa izspiešanu un kukuļa pieprasīšanu ir trausla, un tiesību normu piemērotājiem var rasties grūtības nošķirt abus minētos noziedzīgos nodarījumus. Tomēr šo abu noziedzīgu nodarījumu precīza norobežošana ir ...
AUTORU KATALOGS