ŽURNĀLS Intervija

14. Jūnijs 2016 /Nr.24 (927)

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas
Ineta Ziemele intervijā Dinai Gailītei
10 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece.

Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā.

Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu.

Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava).

komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
LU akadēmiskais personāls
14. Jūnijs 2016 / 22:27
12
ATBILDĒT
Laba intervija, taču Boloņas modeļa ieviešana nav un nevar būt "daudzu problēmu cēlonis Latvijā". Gluži otrādi, vismaz LU Juridiskajā fakultātē tā ir nodrošinājusi studentiem iespēju jau pēc pieciem studiju gadiem saņemt gan maģistra grādu un jurista kvalifikāciju. Līdz ar to tie studenti, kas vēlas nodarboties ar zinātnisko darbu, gūst iespēju ātrāk nekā agrākos laikos uzsākt studijas doktorantūrā. Turpretī nevajadzīgi ilga studentu paturēšana augstskolas solā gan radītu problēmas, tajā skaitā sadārdzinātu juridiskās izglītības ieguvi studentiem un nekādi neveicinātu tiesību zinātni. Boloņas sistēma ir progresīvs un Eiropā akceptēts izglītības modelis, kas ir ne vien derīgs darba tirgum, bet arī veido labāku augsni zinātnei.
Proficius Aliri
14. Jūnijs 2016 / 19:49
1
ATBILDĒT
Kopumā situācija pēdējā laikā mazliet ir uzlabojusies. Valststiesības salīdzinoši piedzīvojušas uzplaukumu (APL komentāri, Satversmes komentāri). Civiltiesībās – pamatā saistību tiesībās kaut kas ir tapis; ģimenes un mantojuma tiesības – pamestas novārtā. Krimināltiesībās tiek atražots tas pats senais materiāls. Tiesību teorijā patīkams pienesums ir jauno doktoru publikācijas.
Skumjākais ir tas, ka Latvijā vairs nav neviena nopietna juridiska žurnāla.
Universitātes pat savus profesorus nespēj pamudināt vismaz pāris piedienīgas publikācijas gadā uzrakstīt, kur nu vēl runāt par studentu iesaistīšanu fundamentālos pētījumos vai apzinātu virzīšanu akadēmiskam darbam.
Jurčiks > Proficius Aliri
15. Jūnijs 2016 / 17:30
7
ATBILDĒT
Formāli piekrītu. Saturiski - nē. Nopietnu, oriģinālu, PRAKSEI NEPIECIEŠAMU pētījumu praktiski nav...
govs > Jurčiks
26. Jūnijs 2016 / 15:24
0
ATBILDĒT
uzraksti, jurčik, pārgudreli..
LU JF > Jurčiks
16. Jūnijs 2016 / 16:41
2
ATBILDĒT
Jāšaubās, vai esat iepazinies ar visiem pēdējos gados aizstāvētajiem promocijas darbiem, ja izsakāt šādu ļoti vispārinātu viedokli. Daži no darbiem ir ļoti augstvērtīgi.
Paliela loģikas kļūda ir Jūsu pārmetumā, ka zinātniski darbi nav "ar praktisku pielietojumu".
Tādēļ jau tie arī ir zinātniski nevis praktiski pētījumi! To galvenais uzdevums ir attīstīt tiesību doktrīnu, uz kuras tālāk var balstīties tiesību prakse, ko īsteno izpildvara, tiesas, likumdevējs utt. Šāda kārtība ir normāla.
Jurčiks > LU JF
19. Jūnijs 2016 / 10:13
3
ATBILDĒT
Visas disertācijas neesmu izlasījis, tas tiesa. Bet tās, kuras esmu lasījis, ir totāla vilšanās.
Zinātniskie pētījumi dalās fundamentālajos un lietišķajos. Latvijā fundamentālos pētījumus jurisprudencē ir spējīgi veikt uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, jo 99% doktoru nemaz nav tik fundamentāla kopskata uz tiesībām, lai varētu to pavilkt. Masu produkcijas rezultāts.
Disertācijas pārsvarā iet pēc shēmas "autors A saka tā, autors B saka šitā, es piekrītu autoram B"... Vai tā ir zinātne???
O > Proficius Aliri
15. Jūnijs 2016 / 12:52
0
ATBILDĒT
LU ir šāds žurnāls: http://www.lu.lv/apgads/izdevumi/elektroniskie-izdevumi/zurnali-un-periodiskie-izdevumi/juridiska-zinatne-law/
Jons
14. Jūnijs 2016 / 14:37
7
ATBILDĒT
Latvijā nav tiesību zinātne. Ir tikai blāva ēna. Vispirms mums ir advokāti, tiesneši u.c., bet tad viņi uz brīdi kļūst pasniedzēji. Savukārt brīvajā laikā uz advokātu un tiesnešu darba prakses un zināšanu pamata viņi ir zinātnieki.

LU JF nerada jaunas zināšanās.
Maija > Jons
14. Jūnijs 2016 / 16:46
2
ATBILDĒT
I.Ziemele to arī pasaka: Visādā ziņā ir skaidrs, ka lai, piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē mācību procesa centrā izvirzītu pirmām kārtām spēcīgu pieredzējušu mācībspēku zinātnisko darbu, ļoti daudzas lietas ir jāmaina radikāli.
Baraks Osama
14. Jūnijs 2016 / 14:25
1
ATBILDĒT
Tas, ka Latvijas augstskolas sevi šobrīd redz praktiski kā arodskolas, nav nekāds noslēpums. Tiek pildīts darba tirgus "pasūtījums", atsevišķas studiju programmas atklāti lepojas un reklāmās uzsver to, cik daudzi to studenti strādājot jau otrajā vai trešajā kursā. Pa vidu maisās potenciālie darba devēji, kuri nekautrējas medīt vēl līdz galam nesagatavotus speciālistus un solīt tiem nezin ko. Tad vēl nesakārtotā sistēma, kā piesaistīt spējīgākos studentus un virzīt viņus tieši akadēmiskajai karjerai tā vietā, lai paļautos, ka par lektoriem vai pētniekiem piestrādās entuziasti pa vakariem un brīvbrīžiem, kad nebūs aizņemti advokātu birojā vai citā pamatdarbā. Kā šādos apstākļos lai studē un nodarbojas ar pētniecību? Tad arī brīnāmies, ka nav jaunrades un publikāciju. Ko par mūsu tiesību zinātni liecina tas, ka pēc pāris gadiem JF jau iestāsies pirmkursnieki, kuru vecāki saistību tiesības savulaik būs mācījušies no tām pašām CL komentāru grāmatām, kuras bibliotēkā apbružātas piedāvās viņiem, jo jaunāku valsts galvenā civiltiesību likuma komentāru vienkārši nav?
visi numura raksti
Viktorija Alksne, Krišjānis Bušs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesāšanās kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana: ES konkurences tiesību piemērs
Eiropas Savienības konkurences tiesību telpā arvien aktuālāka kļūst diskusija par to, vai tiesvedības uzsākšana gadījumā, kad tiesību pārkāpējs ir paudis gatavību veikt noteiktas darbības pārkāpuma novēršanai, ir uzskatāma par ...
2 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starp mašīnām un motoriem
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2012. gada 17. decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru Senāts atzina, ka par zādzību no transportlīdzekļa atzīstama ar iekļūšanu transportlīdzeklī saistīta jebkuras transportlīdzeklī ...
32 komentāri
Informācija
Trauksmes zvani Maksātnespējas procesa administratoriem
Izbeigsim aizbildināties un taisnoties, noraudzīties uz nejēdzībām, nesodāmību, beidzot ir jārīkojas un rīcība noteikti sekos – tā vienā teikumā varētu raksturot noskaņojumu diskusijā par tiesiskumu maksātnespējas procesā, ko ...
5 komentāri
Igors Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kukuļa izspiešanas nošķiršana no kukuļa pieprasīšanas
Robeža starp kukuļa izspiešanu un kukuļa pieprasīšanu ir trausla, un tiesību normu piemērotājiem var rasties grūtības nošķirt abus minētos noziedzīgos nodarījumus. Tomēr šo abu noziedzīgu nodarījumu precīza norobežošana ir ...
Tiesību politika
Jauna Valsts aizsardzības koncepcija
Aizsardzības ministrijas saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu un balstoties uz militāro draudu analīzi izstrādātā Valsts aizsardzības koncepcija tika atbalstīta Ministru kabineta 2016. gada 24. maija sēdē (protokola Nr. 25 ...
AUTORU KATALOGS