ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Februāris 2021 /Nr.7 (1169)

Noziegums, sods un mediji: ziņu ietekme uz tiesiskuma uztveri
1 komentāri
Rita Ruduša
Žurnāliste, Latvijas pārstāve UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) starpvaldību padomē, bijusī Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore 

Jo spēcīgāki neatkarīgie mediji, jo lielāks caurspīdīgums, jo informētāka sabiedrība, jo kvalitatīvāka valsts pārvaldība, jo lielāka sabiedrības uzticība demokrātijai – šī vienkāršā formula, ko vienkāršoti mēdz apzīmēt kā "blēžu padzīšanu",1 ir apstiprināta daudzos pētījumos. Reducējot formulu līdz mūs interesējošajai tēmai, proti, tiesiskumam, korupcijas atmaskošana, tiesu prakses atspoguļojums un kriminālziņas ir būtiski elementi "nozieguma un soda" realitātes konstruēšanā, kas veido sabiedrības uztveri par tiesiskumu un ietekmē sabiedrības uzticības līmeni likuma varai. Šajā rakstā sīkāk aplūkošu ikdienā patērēto saturu par noziegumu un sodu un tā ietekmi uz sabiedrības priekšstatu par tiesiskumu.

Ceturtās varas stadijas

Analīzi par dažādu tekstu un tēlu ietekmi uz tiesiskuma uztveri sabiedrībā varētu sākt no dažādiem rakursiem. Piemēram, no tautas pasakām, kurās ļaunie tēli saņem pelnītu, bieži diezgan izsmalcinātu sodu, vai no mācītāju sprediķiem, kuros taisnā tiesa kalpo par iedvesmas avotu un pamudinājumu, kā dzīvot labu dzīvi. Tā var būt arī detektīvu literatūra, kurā uzrunājoši, kolorīti tēli realitātei minimāli pietuvinātos apstākļos atmasko noziedzniekus, vai arī tās var būt karikatūras par korumpētiem politiķiem un populāras ziņģes par romantizētiem laupītājiem. Taču Latvijas šodienas kontekstam vispiemērotākais atskaites punkts būtu brīvās preses atdzimšana vēlīnajā padomju un agrīnajā postpadomju periodā.

Pastāv empīriski atzīta2 pozitīva korelācija starp brīvās preses attīstību un demokratizācijas procesu sabiedrībā, kura būtiska sastāvdaļa ir tiesiskums un sabiedrības uzticība likuma varai. Sākotnējā mediju brīvības attīstības stadijā, kad autoritāra režīma kontrole sāk zaudēt spēku, paveras iespēja nodibināt jaunus, ārpus varas ietekmes esošus medijus (Latvijas gadījumā, piemēram, laikraksts "Atmoda" un vēlāk laikraksts "Diena").

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
19. Februāris 2021 / 11:16
0
ATBILDĒT
Izcils raksts! Tagad jādomā, kā to pavērst uz risinājumu. :-)
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama
Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju ...
Guna Japiņa, Vents Sīlis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sadziedēt plaisu starp brīvību un atbildību
Līdz ar katras nākamās sabiedriskās aptaujas rezultātu publiskošanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ieraudzīt, cik Latvijā atkal "viss ir slikti". Vienlaikus Latvijas politologu, sociologu, juristu aprindās regulāri un ...
14 komentāri
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesības nav egocentrisms, valsts nav Laimes lācis
Pirms kāda laika populāra bija anekdote par vīru, kurš izmisīgi lūdzis Dievu, lai ļauj tam laimēt lielu naudu loterijā. Vīrs lūdzies vienu dienu, otru dienu, bet naudas nav. Arī pēc nedēļas nav. Vīrs jau dusmīgs, pārmet Dievam, ka ...
1 komentāri
Laila Medina
Skaidrojumi. Viedokļi
Covid-19 ierobežošana demokrātijas apstākļos
9 komentāri
Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Starp es gribu un mums vajag: par repatriāciju un sabiedrības kopējām interesēm
Gan diskursā starp tiesību nozares profesionāļiem, gan plašākā sabiedrībā pašlaik priekšplānā izvirzās nepieciešamība rast balansu starp indivīda prasījumu un sabiedrības kopējām interesēm. It īpaši valsts pārvaldes ...
AUTORU KATALOGS