ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Februāris 2021 /Nr.7 (1169)

Covid-19 ierobežošana demokrātijas apstākļos
9 komentāri
Mg. iur.
Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece 

Covid-19 ir visaptveroša krīze

Covid-19 pandēmija, lai arī primāri ir veselības nozares krīze, ir arī ilgstošs un nepārtraukts izaicinājums ar daudziem nezināmajiem valsts iekārtas stabilitātei un ilgtspējai, un demokrātiska valsts iekārta nav izņēmums. Vinstons Čērčils 1947. gadā ir teicis, ka demokrātija ir sliktākā no visiem valdīšanas veidiem, izņemot visus citus veidus, kas ir šad un tad izmēģināti.1 Šos vārdus raksta ievadam izvēlējos, lai izceltu domu, kas caurvij visu rakstu, un proti: demokrātija kā valsts varas forma piedāvā vislabākās iespējas drošai, labklājīgai un uz izaugsmi vērstai sabiedrības dzīvei, tomēr tai ir savi trūkumi un iebūvēti riski, kurus neapzinoties uz demokrātiju liktās cerības var neattaisnoties un likumos un attīstības dokumentos definētie mērķi var arī palikt nesasniegti. Jāpatur prātā, ka demokrātija ir ne tikai valsts iekārta, bet arī sabiedrības attieksme pret sevi un valsti un cilvēku ikdienas paradumu izpausmes visā to daudzveidībā. Tikai daļa no tā ir nostiprināta valsts konstitūcijā un likumos, kas piepilda tās saturu, pārējā daļā demokrātijas noturība un izdzīvotspēja balstās uz sabiedrības rīcību, ievērojot (vai neievērojot) pamata vērtības un ētikas normas, izvēlēto dzīves stilu un savstarpējo attiecību kvalitāti visos līmeņos: gan horizontālā cilvēks–cilvēks, gan vertikālā valsts–cilvēks līmenī. Valsts nav vientuļa sala, tāpēc demokrātijas noturību katrā valstī ietekmē arī savstarpējās valstu attiecības un globālie apdraudējumi (piesārņojums, biodaudzveidība, pandēmija, terorisms, noziedzība, finanšu sektora sabrukums u.c.).

Tā kā demokrātija ir tikai viens no veidiem, kā iekārtot un pārvaldīt valsti, un pasaules vēsture liecina, ka pastāv arī citi, krietni sliktāki paņēmieni, kā to darīt, demokrātiju nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu lietu, kas pastāvēs pati par sevi, un tāpēc rūpes par demokrātijas pastāvēšanu un nostiprināšanu nekad nedrīkst pārtraukt.

Pieturoties pie uzskata, ka Covid-19 ir infekcijas slimība, kurai nav patstāvīgu mērķu kaut ko apdraudēt vai sagraut, jāsecina, ka apdraudējums ir nevis Covid-19 slimība per se, bet gan cilvēku izvēlētā rīcība, reaģējot uz slimības izplatības iemesliem un sekām. Tāpēc atbildība par demokrātijas izdzīvošanu gulstas uz mums, jo ne valsts iekārta, ne likumi paši par sevi neko nepaveiks. Cilvēki, kas pārstāv valsts varas orgānus, ir apveltīti ar īpašu varu un uzdevumiem, tāpēc viņa atbildība par Covid-19 pārvaldību ir daudz lielāka. Tomēr tas nekādā veidā neizslēdz katra sabiedrības locekļa atbildību par savām izvēlēm un šo lēmumu ietekmi uz Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē un to, cik stipra būs demokrātija Latvijā.

Krīze ir īpašs tests, lai pārliecinātos, ka līdz šim izveidotā un ierasti izmantotā sistēma funkcionē un sasniedz iecerētos mērķus, un nav pat svarīgi, par kāda līmeņa sistēmu ir runa.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš
26. Februāris 2021 / 10:50
1
ATBILDĒT
Kovid-19 (covid-19) sērga mūsu valstī ilgst jau apmēram gadu. Diemžēl kovid-19 sērga pagaidām nav uzveikta. Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtējo situāciju līdz 6. aprīlim. Respektēsim šo valdības lēmumu. Cienīsim mūsu valdību. Neļausimies panikai un drūmām domām. Būsim saprotoši un iecietīgi pret mūsu politiķu lēmumiem. Ievērosim visus ārkārtējās situācijas ierobežojumus! Šie ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir domāti, lai pasargātu sabiedrību no inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu. Valdība rūpējas par mums. Saglabāsim cerību savās sirdīs. Godāsim Dabas Māti – mūsu mīļoto Dievieti! Atgriezīsimies pie savām pagāniskajām saknēm. Uzvilksim kaklā pīlādžogu krelles. Iedegsim uz galda māla svečturī zaļu svecīti par godu Dabas Mātei. Lūgsim visvarenās Dabas Mātes svētību. Lūgsim Dabas Māti, lai Dabas Māte sniedz mums stipru veselību un spēku pārvarēt šo krīzi! Mēs visi esam Dabas Mātes bērni, Dabas Māte ir mūsu Radītāja. Dabas Māte mūs mīl, viņa nekad nepametīs mūs nelaimē. Lai Dabas Māte mūs svētī! Lai Dabas Māte ir ar mums! Lai Dabas Māte pasargā mūs no ļauna!!!
Ar mīlestību un saticību, Skolnieciņš no svētupītes [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#DabasMāte #rituāli #buršanās #ticība #lūgšanas #LatvjuDievuSvētība #pagāni #saticība #miers #mīlestība #svētupīte
Kas ir demokrātija?
16. Februāris 2021 / 11:56
9
ATBILDĒT
Ak, cik daudz gan mēs varam spriedelēt, ja tik ļoti attālinamies no tā, kas ir demokrātija. Gan pēc vārda demokrātija semantiskās nozīmes, gan arī pēc šī pārvaldes modeļa vēsturiskās izcelsmes demokārtija ir tautas vara. Un nekad cilvēces vēsturē demokrātija nav bijusi tik ļoti aatālināta no tautas varas, kā tas ir šajos laikos.
Nez kādēļ dažāda ranga politiķi un ierēdņi tik kāri runā par tautas atbildību, taču nez kādēļ piemirst par tautas varu kā demokrātijas pirmavotu. Kādu atbildību Jūs varat paģērēt no tautas, kas ir nospiesta ceļos? Tas, ko šobrīd piedzīvojam, ne tuvu nav demokātija, tā tuvojas tirānijai. Taču katrs absurds ir arī labs brīdis, lai noskurinātos un ieraudzītu lietas tādas, kādas tās ir, nevis - kā mums to daiļrunīgi mēģina iegalvot. Kad tauta atcerēsies par savu spēku, tā modīsies, un notiksies, kā savulaik Auseklis rakstīja - gaismu sauca, gaisma ausa, augšā cēlās Gaismas pils!
vox populi > Kas ir demokrātija?
17. Februāris 2021 / 16:37
5
ATBILDĒT
Kā un kad tauta ir "nospiesta ceļos"? Kādas konkrēti ir tautas "ceļos nospiešanas" pazīmes?
Tas, ka frizieri un pavāri principā nemaksā nodokļus, bet tagad pieprasa pabalstus vismaz 1200 uz rokas? Tas, ka valdība, divu populistu partiju piespiesta, dala katram bērnam 500 eiro - arī tām ģimenēm, kur nav neviena bezdarbnieka un algas ir pat pieaugušas?

Saeimas vēlēšanās tauta nomainīja 60% deputātu un atkal ir vīlusies, jo izrādās, ka ddebesmanna no gaisa nekrīt, neskatoties uz to, cik ļoti tautai gribas ticēt vistrulākajiem priekšvēlēšanu solījumiem.
Tautai, kas tavuprāt ir "nospiesta uz ceļiem", vajadzētu beidzot sākt domāt ar galvu, nevis ticēt visiem populistu tirliņiem pēc kārtas, rīkoties atbildīgi, necerēt, ka vienlaikus var būt zemo nodokļi un augsti pabalsti, kā arī atmest vaidēšanu un paskatīties apkārt, lai saprastu, ka mēs dzīvojam tik labi, kā nekad iepriekš, un nevajag to visi sačakarēt.
Aiz kokiem mežu neredz > vox populi
18. Februāris 2021 / 09:11
7
ATBILDĒT
Ja kaut viens rūdītais politiķis spētu uzrādīt kaut vienu pēc zinātnes postu latiem un metodēm veiktu zinātnisku pētījumu, kas apliecinātu Covid ierobežojumu efektivitāti, tad būtu pamats runāt par tautas atbildību. Taču, lai kā tas politiķiem un ierēdniecībai nepatiktu, fakti runā paši par sevi - jo stingrāki ir ierobežojumi, jo sliktāka Covid statistika. Igaunijā un Latvijā tam ir labs piemērs. Izskatās, ka politiskā līmenī netiek darīts tas, ko katram mamma bērnībā ir mācījusi - domāt pašam ar savu galvu. Tā vietā priekšroka tiek dota ekonomikas sagraušanai un tautas gara laušanai. Šobrīd patiešām izplatās bīstams vīruss, taču tas nav Covid. Tā ir kāre pēc lielā restarta un jauna pārvaldes modeļa. Orvela 1984 nav fantāziju romāns, tā ir šodiena...
vox populi > Aiz kokiem mežu neredz
18. Februāris 2021 / 13:01
3
ATBILDĒT
Vakardienas covid cipari:
Latvija - 708 (uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju)
Lietuva - 365 (uz 2,8 miljoniem iedzīvotāju)
Igaunija - 996 (uz 1,3 miljoniem iedzīvotāju).
Kurš te kaut ko teica par to, ka Igaunijā "viss ir vaļā", bet gandrīz neviens neslimo?
Un Lietuvā "viss ir ciet", bet visi slimo?
Vēl statistika > vox populi
18. Februāris 2021 / 14:13
2
ATBILDĒT
1. Manā paziņu lokā aptuveni 80 % Covid "pozitīvo" bijuši bez slimības pazīmēm. Tādēļ katram pašam jāizlemj, cik liela nozīmība ir piešķirama "pozitīvo" skaitam.
2. Ja runājam par "ar Covid saistītājām nāvēm" (tāds interesants jauns termins ieviesies!), tad pēc datiem uz 17.02.2021. statistika ir šāda:
Igaunija - 508,
Latvija - 1486,
Lietuva - 3095.
vox populi > Vēl statistika
18. Februāris 2021 / 16:05
2
ATBILDĒT
Miršanas statistika ar distanci seko saslimšanas statistikai.
Liekot lietā šo elementāro aksiomu, varēsit nonākt pie secinājuma, ka Lietuvā mirušo skaits izriet no saslimstības viļņa, ko valsts pārlaida aptuveni pirms mēneša, kad dienā bija 3-4 tūkstoši saslimušo, un apslāpēja ar ļoti stingru karantīnu.
Savukārt Igaunijā šobrīd saslimstības rādītāji tikai iet uz augšu, un ar zināmu laika nobīdi diemžēl strauji kāps uz augšu arī mirušo skaits. Tā nu tas ir.
Līdz ar to Igaunijas statistikas piesaukšana covid noliedzēju rindās arī beigsies. Kā izbeidzās Zviedrijas "īpašā ceļa" slavēšana, kad mirušo skaits n-reizes pārsniedza tās kaimiņvalstis un sākās parlamentārā izmeklēšana par zviedru valdības neveiksmīgo covid politiku.
Meli > vox populi
18. Februāris 2021 / 17:08
2
ATBILDĒT
Tie ir klaji meli - Zviedrijā mirstība no Covid nav n-tās reizes pārsniegusi kaimiņvalstu rādītājus. Taču ir vēl kāds interesants statistikas datu rādītājs. 2020.gadā mirstības rādītāji Latvijā bija "kā parasti" (ja drīkst tā teikt, jo izklausās nedaudz brutāli). Bet daudzās Eiropas valstīs, tostarp Zviedrijā - zem iepriekšējo gadu rādītājiem. Un vēl kāds interesants fakts - no statistikas skaitļiem ir pazudusi gripa. Viens ASV ārsts veica pētījumu (par kuru masu mediji nez kādēļ klusēja!) un secināja, ka, pārbaudot pozitīvā Covid testa materiālu, vairumā gadījumu tika atklāts arī gripas vīruss, turklāt īpatnējā kārtā bieži vien abu gripas A un B paveidu izskatā. Tie ir fakti, secinājumus katram pašam jāizdara. Vīruss, protams, ir. Bet vai viņš ir tāds, kā mums mēģina iegalvot?
vox populi > Aiz kokiem mežu neredz
18. Februāris 2021 / 12:16
4
ATBILDĒT
Iesaku pašam iejusties statistiķa lomā un salīdzināt pēdējo nedēļu covid dinamiku Lietuvā, kur bija stingri ierobežojumi, un Igaunijā, kur tādu nebija. Lielākam efektam absolūtos skaitļus (kas Lietuvā šobrīd ir zemāki nekā Igaunijā) attieciniet uz iedzīvotāju skaitu, kas Igaunijā ir 2x mazāks nekā Lietuvā. Un tad vēlreiz padomājiet - ar savu galvu.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama
Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju ...
Guna Japiņa, Vents Sīlis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sadziedēt plaisu starp brīvību un atbildību
Līdz ar katras nākamās sabiedriskās aptaujas rezultātu publiskošanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ieraudzīt, cik Latvijā atkal "viss ir slikti". Vienlaikus Latvijas politologu, sociologu, juristu aprindās regulāri un ...
14 komentāri
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesības nav egocentrisms, valsts nav Laimes lācis
Pirms kāda laika populāra bija anekdote par vīru, kurš izmisīgi lūdzis Dievu, lai ļauj tam laimēt lielu naudu loterijā. Vīrs lūdzies vienu dienu, otru dienu, bet naudas nav. Arī pēc nedēļas nav. Vīrs jau dusmīgs, pārmet Dievam, ka ...
1 komentāri
Rita Ruduša
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziegums, sods un mediji: ziņu ietekme uz tiesiskuma uztveri
Jo spēcīgāki neatkarīgie mediji, jo lielāks caurspīdīgums, jo informētāka sabiedrība, jo kvalitatīvāka valsts pārvaldība, jo lielāka sabiedrības uzticība demokrātijai – šī vienkāršā formula, ko vienkāršoti mēdz apzīmēt ...
1 komentāri
Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Starp es gribu un mums vajag: par repatriāciju un sabiedrības kopējām interesēm
Gan diskursā starp tiesību nozares profesionāļiem, gan plašākā sabiedrībā pašlaik priekšplānā izvirzās nepieciešamība rast balansu starp indivīda prasījumu un sabiedrības kopējām interesēm. It īpaši valsts pārvaldes ...
AUTORU KATALOGS