ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Februāris 2021 /Nr.7 (1169)

Starp es gribu un mums vajag: par repatriāciju un sabiedrības kopējām interesēm
Mg. iur., Mg. sc. pol.
Dagnija Lāce-Ate
Ārlietu ministrijas padomniece, Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja 

Gan diskursā starp tiesību nozares profesionāļiem, gan plašākā sabiedrībā pašlaik priekšplānā izvirzās nepieciešamība rast balansu starp indivīda prasījumu un sabiedrības kopējām interesēm. It īpaši valsts pārvaldes iestāžu uzdevums arī ikdienā ir savā darbībā līdzsvarot visas sabiedrības un katra atsevišķa indivīda labākās intereses. Vienlaikus personas, kuras risina savas individuālās problēmsituācijas, reizēm ar neizpratni attiecas pret to, ka to tiesības var netikt īstenotas iecerētajā veidā, jo tiek ņemtas vērā ne vien konkrētās personas, bet arī pārējo sabiedrības locekļu intereses.

Konsulārais dienests ar šādu nepieciešamību īpaši skaidri saskārās, nodrošinot repatriācijas procesu Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kur katra individuālā situācija bija jārisina ne vien konkrētā gadījuma ietvaros (rēķinoties ar faktiskajām ceļošanas iespējām no konkrētās ārvalsts un personas situāciju tajā), bet arī ievērojot tās risinājuma iespaidu uz sabiedrību kopumā un nodrošinot ierobežoto palīdzības resursu pieejamību personām, kurām tā bija visneatliekamāk vajadzīga. Šī raksta mērķis ir sniegt analītisku ieskatu, kā dienests risināja šos indivīda un sabiedrības interešu sadursmes jautājumus repatriācijas procesā.

 

Lielākā repatriācija valsts vēsturē

2020. gada ziemas nogalē Covid-19 vīrusa izraisītās saslimšanas izplatība sasniedza globālus mērogus, kļūdama par pandēmiju. Tas lika pasaules valstu valdībām uzsākt epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Drīz vien apdraudējums, kas līdz šim bija šķitis esam kaut kur tālu – Ķīnā, Āfrikā, kādā atsevišķā Itālijas pilsētā, negaidīti kļuva reāls arī Latvijas iedzīvotājiem, kuri līdz šim tam bija sekojuši tikai ārzemju ziņu sižetos vai sociālo tīklu publikācijās par studenti, kurai tika sniegts atbalsts, atgriežoties no vīrusa skartās Uhaņas pilsētas Ķīnā. Līdz tam Latvijas iedzīvotāji bija turpinājuši aktīvi ceļot – izmantot pēdējā brīža īpaši lētos tūrisma un atpūtas ārvalstīs piedāvājumus vai, mānīgas drošības sajūtas mudināti, plānot un īstenot privātus un lietišķus pārrobežu braucienus. Tomēr situācija strauji pasliktinājās, un 2020. gada 12. martā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums Nr. 103), ar kuru tika uzsākta aktīva epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešana.

Sākotnēji rīkojums Nr. 103 neparedzēja pasažieru pārvadājumu un ceļošanas ierobežojumus. Tā 4.6. punkts vien uzdeva tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, bet 4.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama
Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju ...
Guna Japiņa, Vents Sīlis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sadziedēt plaisu starp brīvību un atbildību
Līdz ar katras nākamās sabiedriskās aptaujas rezultātu publiskošanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ieraudzīt, cik Latvijā atkal "viss ir slikti". Vienlaikus Latvijas politologu, sociologu, juristu aprindās regulāri un ...
14 komentāri
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesības nav egocentrisms, valsts nav Laimes lācis
Pirms kāda laika populāra bija anekdote par vīru, kurš izmisīgi lūdzis Dievu, lai ļauj tam laimēt lielu naudu loterijā. Vīrs lūdzies vienu dienu, otru dienu, bet naudas nav. Arī pēc nedēļas nav. Vīrs jau dusmīgs, pārmet Dievam, ka ...
1 komentāri
Laila Medina
Skaidrojumi. Viedokļi
Covid-19 ierobežošana demokrātijas apstākļos
9 komentāri
Rita Ruduša
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziegums, sods un mediji: ziņu ietekme uz tiesiskuma uztveri
Jo spēcīgāki neatkarīgie mediji, jo lielāks caurspīdīgums, jo informētāka sabiedrība, jo kvalitatīvāka valsts pārvaldība, jo lielāka sabiedrības uzticība demokrātijai – šī vienkāršā formula, ko vienkāršoti mēdz apzīmēt ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS