ŽURNĀLS Īsziņas

Patiešām, jābūt garantijai jau pirms pašas parakstu vākšanas sākuma. Tagad CVK, Saeima u.tml. iestādes (speciālisti) atkal izrādās pārākas pār tiem, kas savākuši pirmās tūres parakstus. Nav nozīmes, par ko tiek vākti paraksti, tiesības jānodrošina valstij.

Īsumā sakot - tā vietā, lai tiesiskas valsts tradīcijās, referendumu procesu skaidri noregulētu ar uz nākotni vērstām tiesību normām, pašlaik notiekošais raksturojams kā viena mērķa - izvairīties no valsts naudas tērēšanas parakstu vākšanai - vārdā pēdējā brīdī veiktu izmisīgu konstitucionāli tiesisku argumentu meklēšanu un pievilkšanu aiz matiem. Subsumcija traucas pa priekšu premisu izvirzīšanai un izvērtējumam.

Šajā situācijā rodas vismaz divi būtiski jautājumi: 1) CVK kompetence un 2) „pilnīgi izstrādāta likuma projekta” jēdziena saturs.

Satversmes 78.p. CVK nekādas pilnvaras nepiešķir. Likuma \"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu\" 23.p. paredz, ka CVK pārbauda parakstu skaitu un paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana. Šī likuma 22.p. gan minēts, tāpat kā Satversmē, ka ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Iespējams no tā varētu secināt, ka CVK šajā brīdī varētu pieņemt „lēmumu par atteikšanos pieņemt” ierosinājumu, jo nav iesniegts tas, kas normatīvi paredzēts. Tomēr nav nekādu norāžu, vai CVK var vērtēt tikai formu vai arī saturu. Pat ja likumprojektā nepārprotami ietvertu Satversmes 73.p. minētos tautas nobalsošanā nenododamos jautājums, nav viennozīmīgi skaidrs, vai CVK varētu nepieņemt (varbūt tikai Prezidents to varētu izlemt?).

Nekur nav normatīvā līmenī detalizēti noteikts, kādam jābūt likumprojektam (izņemot valsts pārvaldē 2009.g. MK noteikumus Nr.108). Savukārt konstitucionalitātes izvērtēšanas jautājumi diezin vai varētu būt CVK kompetencē. Saeima mierīgi var pieņemt antikonstitucionālu likumu (nemaz nerunājot par citiem likumiem pretrunīgiem), tad kālab tauta to nevarētu? CVK norāda - „CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts IR uzskatāms par pilnīgi izstrādātu”. Domājams, šaubu virzienam būtu jābūt pretējam – nesākt parakstu vākšanu tikai tad, ja gūta pārliecība ārpus saprātīgām šaubām, ka likumprojekts NAV pilnīgi izstrādāts.