2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, to iespējamo ietekmi uz tiesvedību Augstākajā tiesā un sniegt pirmos novērojumus par to piemērošanas praksi.
1. Grozījumu nepieciešamība un nozīme tiesu iekārtas attīstības procesā
Iepriekš norādītajiem CPL grozījumiem ir divējāda praktiska nozīme. No vienas puses, tie iekļaujas vispārīgajos tiesvedības paātrināšanas leģislatīvajos pasākumos, bet, no otras puses, veicina tādu Augstākās tiesas Civillietu departamenta darbību, kas vairāk atbilst kasācijas instances būtībai.2
Tiesvedības paātrināšanas pasākumu nepieciešamība pamatota ar starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, kuru viens no elementiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas datiem vidējais tiesvedības ilgums kasācijas instancē civillietās 2014. gadā bija 17,2 mēneši. Lielā mērā pateicoties Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu darba intensitātes paaugstināšanai par vairāk nekā 17 %, minēto termiņu 2015. gadā izdevās samazināt līdz 15 mēnešiem, un 2016. gada 1. augustā vidējais lietas izskatīšanas ilgums jau samazinājās līdz 9,9 mēnešiem. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka lietas, kuras civilprocesuālajā tiesvedībā skatāmas paātrinātā kārtībā, proti, prasības par atjaunošanu darbā, darba algas piedziņu un strīdi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, kā arī lietas par uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu (reiderismu), kasācijas instancē vidēji tiek izskatītas aptuveni 2-3 mēnešu laikā. Tiecoties uz lietu izskatīšanas termiņu turpmāku samazinājumu, viens no līdzekļiem ir Augstākās tiesas atslogošana no mazāk nozīmīgām lietām, veicot attiecīgus grozījumus civilprocesuālajā regulējumā.
Veicinot lietu ātrāku izskatīšanu, gan likumdevējam, gan tiesām vienlaikus jānodrošina, ka lietas izskatīšana arī pēc būtības ir taisnīga. Tas attiecas uz visām tiesu instancēm, taču kasācijas instances tiesai primārais uzdevums ir nevis individuālā taisnīguma nodrošināšana ikvienā lietā, bet gan rūpes par visu tiesu instanču darbības tiesiskumu, tām vienveidīgi un pareizi piemērojot likumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes