ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Aprīlis 2021 /Nr.14 (1176)

Komercnoslēpuma aizsardzība attālinātā darba apstākļos
Elīna Muciņa
Zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" partnere, darba tiesību prakses grupas vadītāja 

Komercnoslēpumi ir viens no komersantu visbiežāk lietotajiem intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem.1 Komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska komersantam, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Vienlaikus komercnoslēpuma turētājam ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai aizsargātu tā rīcībā esošo vērtību.2 Darba likumā paredzētais darbinieka neizpaušanas pienākums ir viens no līdzekļiem komersanta komercnoslēpuma aizsardzībai.

Darbinieka neizpaušanas pienākums

Saskaņā ar Darba likuma3 83. panta pirmo daļu darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Savukārt darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

Praksē diemžēl bieži novēroti gadījumi, kad darba devēji nezina, ka tiem ir pienākums rakstveidā norādīt, kuru informāciju tie uzskata par komercnoslēpumu. Attiecīgi uzņēmumā vai nu nav nekādu vadlīniju komercnoslēpuma identificēšanai, vai arī šāda informācija ir vispārīgi formulēta dažos teikumos un tāpēc plaši interpretējama. Lai izvairītos no domstarpībām, darba devējiem komercnoslēpums ir jādefinē pēc iespējas konkrēti, detalizēti uzskaitot attiecīgo informāciju un, ja tas ir nepieciešams, vispārīgas norādes iekļaujot uzskaitījuma noslēgumā.

Darba likums noteic, ka šādam informācijas uzskaitījumam ir nepieciešama rakstveida forma. Visbiežāk to ietver darba līgumā, atsevišķā vienošanās ar darbinieku par komercnoslēpuma aizsardzību vai iekšējā normatīvajā aktā, piemēram, darba kārtības noteikumos vai instrukcijā par informācijas aizsardzību.

Praksē dažkārt rodas jautājums, vai neizpaušanas pienākums attiecas tikai uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laiku vai arī var tikt noteikts uz ilgāku laika periodu. Darba likuma 83. pantā nav noteikts, ka neizpaušanas pienākums aprobežojas ar darba tiesisko attiecību ilgumu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kaspars Rācenājs
Skaidrojumi. Viedokļi
Attālinātā darba tiesiskā regulējuma būtiskie aspekti
3 komentāri
Linda Paegle
Skaidrojumi. Viedokļi
Attālinātais darbs un Covid-19 – pētījuma rezultāti par situāciju Latvijā
Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi attālināto darbu kā vienu no nodarbinātības formām ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Ārkārtējās situācijas laikā pieaudzis to nodarbināto īpatsvars, kas veic attālināto darbu, tomēr gan ...
Andis Burkevics, Aina Okseņuka
Skaidrojumi. Viedokļi
Izdevumi saistībā ar attālināto darbu: juridiskie un nodokļu aspekti
Attālinātā darba straujā izplatība, šādam darba veidam arī ilgstoši turpinoties, aktualizējusi jautājumus par izdevumiem, kas saistīti ar attālināto darbu, proti, kas obligāti jāsedz darba devējam, kādu izdevumu segšanu uzņemas ...
Zanda Martens
Citu pieredze
Attālinātā darba tiesiskais regulējums Vācijā
Vairāk nekā gads pandēmijas ietekmē licis arī Vācijā ar pavisam citām acīm skatīties uz lietām, kas līdz šim šķita pašsaprotamas un negrozāmas. Arī darba tiesiskajās attiecībās vīruss tomēr tik salīdzinoši īsā laikā ir ...
1 komentāri
Zane Rasnača
Citu pieredze
Covid-19 pandēmijas ietekme uz attālināto darbu Beļģijā
AUTORU KATALOGS