ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Aprīlis 2021 /Nr.14 (1176)

Attālinātais darbs un Covid-19 – pētījuma rezultāti par situāciju Latvijā
Linda Paegle
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētniece 

Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi attālināto darbu kā vienu no nodarbinātības formām ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Ārkārtējās situācijas laikā pieaudzis to nodarbināto īpatsvars, kas veic attālināto darbu, tomēr gan uzņēmēju, gan nodarbināto attieksme pret šādu darba formu nav viennozīmīga.

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka situācija būtiski atšķiras, vai attālinātais darbs ir brīva izvēle, kad abas puses – nodarbinātais un konkrētais darbinieks – brīvprātīgi vienojas, kādi būs attālinātā darba veikšanas nosacījumi, vai piespiedu – kad ārēju apstākļu rezultātā darbinieki ir spiesti strādāt vietās, kas nav uzņēmuma telpas. Covid-19 ārkārtējā situācija ir tipisks piespiedu attālinātā darba variants, lai gan ne tik kategorisks kā tajās valstīs, kurās epidemioloģiskā situācija 2020. gada pavasarī bija būtiski sliktāka nekā Latvijā (piemēram, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā).

Projekta "Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai" ietvaros tika pētīta Covid-19 noteikto ierobežojumu ietekme uz darba vidi pirmās ārkārtējās situācijas laikā 2020. gada pavasarī. Pētījuma laikā tika organizētas darba devēju un darba aizsardzības speciālistu fokusgrupu diskusijas, tika veikta nodarbināto aptauja un izmantotas citu pētījumu ietvaros veikto darba devēju aptauju rezultāti. Lai noskaidrotu, kā situācija Latvijā ir mainījusies Covid-19 otrās ārkārtējās situācijas laikā, šobrīd tiek veikta atkārtota nodarbināto aptauja, kuras saite ir pieejama Valsts darba inspekcijas sociālo tīklu kontos.

Pētījuma rezultāti ļauj izteikt prognozi, ka nākotnē to nodarbināto skaits, kuri kaut kādā mērā strādās attālināti, pieaugs un būs lielāks nekā laikposmā pirms Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas 2020. gada pavasarī. Tāpat ārkārtējā situācija ir mudinājusi ne tikai attālinātā darba uzsākšanu, bet arī biežāku strādāšanu attālināti. T.i., nodarbinātie, kas jau pirms ārkārtējās situācijas strādāja attālināti, pēc tās beigām 2020. gada vasarā un rudenī attālināti strādāja biežāk. Attālinātā darba gadījumā problēmas nodarbinātajiem un darba devējiem visbiežāk rodas adaptācijas periodā, t.i., periodā, kad nodarbinātais pirmo reizi uzsāk darbu attālināti un viņam nav pieredzes, ko īsti nozīmē darbs no mājām. Tā kā pirmās ārkārtējās situācijas laikā daudzi uzņēmumi un nodarbinātie piespiedu kārtā izmēģināja darbu attālināti, ir samazinājušies arī šķēršļi:

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kaspars Rācenājs
Skaidrojumi. Viedokļi
Attālinātā darba tiesiskā regulējuma būtiskie aspekti
3 komentāri
Andis Burkevics, Aina Okseņuka
Skaidrojumi. Viedokļi
Izdevumi saistībā ar attālināto darbu: juridiskie un nodokļu aspekti
Attālinātā darba straujā izplatība, šādam darba veidam arī ilgstoši turpinoties, aktualizējusi jautājumus par izdevumiem, kas saistīti ar attālināto darbu, proti, kas obligāti jāsedz darba devējam, kādu izdevumu segšanu uzņemas ...
Elīna Muciņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercnoslēpuma aizsardzība attālinātā darba apstākļos
Komercnoslēpumi ir viens no komersantu visbiežāk lietotajiem intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem.1 Komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska komersantam, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma ...
Zanda Martens
Citu pieredze
Attālinātā darba tiesiskais regulējums Vācijā
Vairāk nekā gads pandēmijas ietekmē licis arī Vācijā ar pavisam citām acīm skatīties uz lietām, kas līdz šim šķita pašsaprotamas un negrozāmas. Arī darba tiesiskajās attiecībās vīruss tomēr tik salīdzinoši īsā laikā ir ...
1 komentāri
Zane Rasnača
Citu pieredze
Covid-19 pandēmijas ietekme uz attālināto darbu Beļģijā
AUTORU KATALOGS