ŽURNĀLS Tiesību prakse

Dalībvalstu noteiktie ierobežojumi uztura bagātinātāju lietošanai

2004.gada 5.februārī

Fakti

Kopienas tiesību akti tobrīd neregulēja uztura bagātinātāju (vitamīnu un minerālvielu) pievienošanu pārtikas precēm, kas paredzētas ikdienas patēriņam. Savukārt Francijas tiesību akti (galvenokārt 1912.gada 15.aprīļa dekrēts, kas nosaka administratīvos noteikumus 1905.gada “Likuma par maldināšanu preču tirdzniecībā un pārtikas vielu falsificēšanas novēršanu pārtikas produktos (..)” piemērošanā) nosaka detalizētas prasības. Saņemot sūdzības no citās dalībvalstīs nodibinātiem tirgus dalībniekiem par grūtībām, ar kurām tiem nākas sastapties, tirgojot Francijā uztura bagātinātājus saturošas pārtikas preces, Komisija uzsāk pārkāpumu procedūru pret Francijas Republiku.

Prasība

Prasības pieteikumā Komisija uzsver trīs iespējamos Kopienu tiesību pārkāpumus. Pirmkārt, Francijas tiesību akti ir pretrunā ar savstarpējās atzīšanas principu attiecībā uz precēm, kas likumīgi ražotas un/vai ievietotas tirgū citā dalībvalstī. Otrkārt, nav paredzēta vienkāršota procedūra citās dalībvalstīs atzītu uztura bagātinātāju iekļaušanai valsts atļauto pārtikas piedevu sarakstā. Treškārt, trūkst tiesiskā pamata atteikumam iekļaut šīs pārtikas piedevas minētajā sarakstā, balstoties uz sabiedrības veselības aizsardzības principu.

Tiesas secinājumi

• Nav strīda par to, ka Francijas tiesību akti uzskatāmi par pasākumiem ar kvantitatīviem ierobežojumiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 30.panta (tagad – 28.pants) izpratnē.