Iveta Ceple, zvērināta advokāta palīdze,
zvērinātu advokātu birojs “Ramiņa un Arājs”
 Valentīna Elksne Foto: no personiskā arhīva |
 Iveta Ceple Foto: no personiskā arhīva |
2005.gada 24.februārī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”. Viens no šī likuma mērķiem ir noteikt kārtību, kādā “pabeidz privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu (turpmāk – sertifikāti) piešķiršanu un to izmantošanu saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem””.1
Tādējādi jautājums par privatizācijas sertifikātiem Latvijā šobrīd ir aktuāls, taču diemžēl masu medijos privatizācijas sertifikātus reglamentējošā normatīvā bāze ne vienmēr tiek atainota juridiski korekti. Šī raksta mērķis ir aprakstīt spēkā esošo normatīvo regulējumu par privatizācijas sertifikātu kā Latvijā deviņdesmito gadu sākumā sāktās ekonomiskās reformas elementa juridisko statusu, to piešķiršanas mērķi, darbībām ar privatizācijas sertifikātiem un valsts garantijām privatizācijas sertifikātu izmantošanai dažādās privatizācijas jomās.
Rakstā autores pievērsīsies galvenokārt valsts īpašuma privatizācijai, tikai nepieciešamības gadījumā pieskaroties jautājumam par pašvaldību īpašuma privatizāciju. Raksta pamatā ir 2003.gadā autoru veiktais pētījums.
Jāatzīmē, ka šajā rakstā nav aptvertas uzņēmējdarbības vides reformas, valsts pārvaldes iekārtas reformas un administratīvā procesa reformas ietekme uz privatizācijas sertifikātu izmantošanu.
Privatizācijas reglamentācija un pamatprincipi
Pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latvijā tika sākta valsts īpašuma apzināšana un ekonomiskā reforma, kura ietvēra arī valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju.2 Privatizācijas sertifikāti ir ekonomiskās reformas elements, un privatizācijas sertifikātu būtību nevar izprast, neizprotot ekonomiskās reformas izvirzītos mērķus un pamatprincipus. Ekonomiskās reformas pamatprincipus, tajā skaitā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanas pamatprincipus, nosaka Augstākās padomes 1991.gada 20.marta lēmums “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem” (turpmāk arī – Augstākās padomes vai AP lēmums), kurš joprojām ir spēkā.
No Augstākās padomes lēmuma preambulas var secināt, ka ekonomiskās reformas pamatmērķi bija šādi:
1) radīt apstākļus ekonomikas pārejai uz tirgus attiecību principiem, liekot saimnieciskās attīstības pamatā privāto iniciatīvu,
2) likvidēt saimnieciskās darbības valsts monopolu,
3) strukturāli pārkārtot tautas saimniecību,
4) atjaunot taisnīgumu.
Jāatzīmē, ka valsts īpašuma privatizācijas mērķi ir šaurāki par visas ekonomiskās reformas mērķiem, un tie ir noteikti speciālajos atsevišķas privatizācijas jomas reglamentējošos likumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes