ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ilze Krastiņa, zvērināta advokāte

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tieši pašlaik, kad plaša sabiedrība ir iesaistīta diskusijā par dažādu profesiju pārstāvju profesionālo ētiku un tajā skaitā arī advokātu ētiku, vēlos kā advokātu profesijas pārstāve ar lielu darba stāžu šajā grūtajā, atbildīgajā un nepieciešamajā profesijā, dalīties ar citiem savā pārliecībā par to, kas tad ir advokātu ētika un kā es to esmu centusies īstenot tiešajā darbā.

Latvijas zvērinātu advokātu ētiku un profesionālo darbību vispār juridiski regulē šādi tiesiskie akti:

1. 1993.gada Advokatūras likums ar grozījumiem 2000.gadā un 2002.gadā.

2. 1993.gada Latvijas zvērinātu Advokātu ētikas kodekss, kura pamatā tika ņemts Starptautiskās advokātu asociācijas (IBA) 1958.gada uzlabotais Starptautiskais Advokātu ētikas kodekss un 1988.gada Juristu uzvedības kodekss.

3. 1993.gada Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas statūti.

4. 1998.gada Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodekss.

5. 2001.gada likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”.

Var uzskatīt, ka Latvijas likumdošana šajā jomā pamatnostādnēs ir saskaņota ar Eiropas Savienības direktīvām. Tajā pašā laikā advokātu profesionālās ētikas nosacījumi katrā valstī ir un būs atšķirīgi atkarībā no katras valsts nacionālajām īpatnībā, tradīcijām, kultūras un citiem aspektiem.

Ja salīdzina Latvijas Advokātu ētikas kodeksa normas ar Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodeksu, būtiskas atšķirības nav vērojamas.