ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Jūnijs 2006 /Nr.24 (427)

Ombudsmeņa institūts: vēsture, teorija un tiesiskie aspekti

Ombudsmeņa institūta rašanās daudzās valstīs pierāda to, ka starptautiskā sabiedrība izvēlas šo attīstības ceļu. Ombudsmeņa institūtam ir ļoti liela loma, realizējot cilvēka tiesības individuāli vērsties starptautiskajos institūtos. Tā ir viena no efektīvajām kontroles procedūrām, kas ļauj arī kontrolēt valsts pienākumus, kas izriet no cilvēktiesību starptautiski tiesiskajiem aktiem.

Ombudsmeņa institūts: vēsture, teorija un tiesiskie aspekti

Mg. iur. Maija Barladjana, “Latvenergo” Rīgas termoelektrostacijas juriskonsulte

06.JPG (16045 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

XX gadsimta otrajā pusē īpaša uzmanība tika pievērsta pilsoņa vietai attiecībās ar valsts pārvaldi un juridisko aizsardzību. Ombudsmeņa institūcijas iedibināšana ir likumā noteikts valsts pārvaldes atklātības princips, kas ir daļa no pūlēm stiprināt pilsoņu lomu attiecībās ar valsti.

Ombudsmeņa institūta rašanās daudzās valstīs pierāda to, ka starptautiskā sabiedrība izvēlas šo attīstības ceļu. Ombudsmeņa institūtam ir ļoti liela loma, realizējot cilvēka tiesības individuāli vērsties starptautiskajos institūtos. Tā ir viena no efektīvajām kontroles procedūrām, kas ļauj arī kontrolēt valsts pienākumus, kas izriet no cilvēktiesību starptautiski tiesiskajiem aktiem.

Lai gan pasaules līmenī jau sasniegts zināms progress cilvēktiesību aizsardzības mehānisma attīstībā, kas paaugstina kopējo kultūru un cieņu pret cilvēka pamattiesībām un brīvībām, cilvēktiesību pārkāpumi joprojām turpinās visā pasaulē. Protams, pilnīgi likvidēt cilvēktiesību pārkāpumus nav iespējams, un universālu atrisinājumu šajā jautājumā arī nav, bet ir iespējams atrast praktiskos risinājumus, lai pilnveidotu un attīstītu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu. Ņemot par pamatu citu valstu pieredzi, arī mūsu valstij ir jāizveido ombudsmeņa institūts, kas palīdzēs ne tikai pilnveidot demokrātisko valsts iekārtu, bet arī pozitīvi ietekmēs Latvijas valsts tēlu starptautiskajā arēnā.

Līdz Tiesībsarga biroja likuma pieņemšanai1 Latvijā nevienai neatkarīgai valsts institūcijai nebija īpašu pilnvaru ātri, efektīvi un bez papildu izmaksām no iesniedzēju puses izskatīt iedzīvotāju sūdzības par valsts pārvaldi, par to iedzīvotāju tiesību aizskārumiem, kas noteiktas ne tikai Satversmē, bet arī citos normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pārvaldes un pašvaldību darbību.

Šajā rakstā– par ombudsmeņa institūtu plašākā nozīmē, izpētot šā institūta vēsturiskos, teorētiskos un tiesiskos aspektus.

Vēsturiskie aspekti

Viens no pilsoņu likumisko tiesību aizsardzības mehānismiem pret valsts ierēdņiem, kas ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras, ir ombudsmeņa institūts. Valstiski tiesiskajā nozīmē ombudsmenis tiek saprasts kā neatkarīga uzticības persona, kuru pilnvaro parlaments atsevišķo pilsoņu tiesību aizsardzībai un parlamenta pastarpināto plašas uzraudzības kontroli pār visām valsts amatpersonām un pārstāvjiem, bet bez to pieņemto lēmumu grozīšanas tiesībām.

Šā institūta saknes ir meklējamas XIX gadsimta sākumā, kad līdzīgs institūts – Justīcijas ombudsmenis (Justitieombudsman)– 1809.gadā tika radīts Zviedrijā.2 Ombudsmeņa postenis tika paredzēts jaunajā 1809.gada Zviedrijas konstitūcijā,3 galvenie ombudsmeņa darbības virzieni bija policijas un tiesu taisnīgas darbības veicināšana. Šis konstitucionālais akts, kas tika izveidots XVII– XVIII gadsimta Francijas domātāja Monteskjē teorijas ietekmē par varas dalīšanu, izvirzīja mērķi līdzsvarot plašas kontroles pilnvaras ar parlamenta pilnvarām. Pēdējam tika piešķirtas tiesības vēlēt speciālo parlamenta komisāru– ombudsmeni– uzraudzības realizēšanai pār varas un pārvaldes iestāžu, tiesu un parlamenta likumdošanas aktu ievērošanu. Līdz tam šādai darbībai nebija pasaules analogu. No paša sākuma ombudsmenim bija piešķirtas funkcijas pilsoņu tiesību aizsardzībā no administrācijas patvaļas. XX gadsimtā tas vairāk pievērsās ierēdniecības darbībai, izveidojot, piemēram, 1915.gadā militārā ombudsmeņa amatu.4 Pašlaik dažādās valstīs ombudsmeņa kontroles funkcijas ir plašākas un tiek attiecinātas uz administratīvajām un municipālajām iestādēm.

Simt desmit gadus Zviedrija bija vienīgā valsts pasaulē, kurā darbojās ombudsmeņa institūts. Tikai 1919.gadā šo ideju pārņēma Somija, nostiprinot normatīvo regulējumu 1919.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu pārkāpumi, disciplinārlietas un tiesu varas intereses
Tā kā šis raksts nav apspriests ar pārējiem advokātu disciplinārlietu komisijas locekļiem, tas uzskatāms par autora individuālu viedokli, kas pamatots ar akadēmisko praksi juridiskās ētikas un profesionālās atbildības kursa ...
1 komentāri
Jānis Pleps
Informācija
Noslēdzies tiesu prakses komentāru konkurss
Dina Gailīte
Informācija
Obligātās aizstāvības mehānisms joprojām neskaidrs
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Strīdu risināšanas tendences starptautiskajā tirdzniecībā
No 2006.gada 17. līdz 19.maijam Šamonī, Francijā, norisinājās jau otrais simpozijs "Komerciālo strīdu izšķiršanas centru darbības nodrošināšana", kuru organizēja Starptautiskais tirdzniecības centrs. Simpozijs pulcināja vairāk ...
Līga Mazure
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumu brīvība un invalīdu nodarbinātība
Šajā rakstā tiek izvērtēts, vai pieļaujama iejaukšanās darba devēja gribas autonomijā un vai tā ir attaisnojama, ja šādas iejaukšanās rezultāts ir lielāka iespēja invalīdam kļūt par darbinieku. Rakstā arī tiek apskatīti ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS