Satversmes tiesas lēmuma plaša interpretācija varētu "sašķobīt" Satversmes 1.pantā ietverto varas dalīšanas principu, samazinot likumdevēja iespējas pašam piemērot samērīguma principu un attiecīgi noteikt tiesiskās sekas, tā vietā paplašinot iestādes un tiesas pilnvaras lemt par piemērotākajām tiesiskajām sekām arī tad, ja likumdevējs to samērīgumu jau ir apsvēris.
Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts
Satversmes tiesas lēmuma plaša interpretācija varētu “sašķobīt” Satversmes 1.pantā ietverto varas dalīšanas principu, samazinot likumdevēja iespējas pašam piemērot samērīguma principu un attiecīgi noteikt tiesiskās sekas, tā vietā paplašinot iestādes un tiesas pilnvaras lemt par piemērotākajām tiesiskajām sekām arī tad, ja likumdevējs to samērīgumu jau ir apsvēris.
Prof. Dr.jur.h.c. Ass.jur. Dipl.-Pol. Egils Levits, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis
 Foto: no EKT arhīva |
I. Satversmes tiesas lēmums lietā par samērīguma principa piemērošanu obligātā administratīva akta gadījumā
[1] Satversmes tiesa ar 2007.gada 28.februāra lēmumu1 nolēma izbeigt tiesvedību lietā Nr.2006-41-01, kura bija ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikuma. Šajā lietā Administratīvo lietu departaments uzdeva jautājumu Satversmes tiesai par likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 35.pantā ietverto vārdu “uzturēšanās atļaujas neizsniedz”, kuru 2003.gada 1.maijā nomainīja Imigrācijas likuma 34.pantā ietvertie vārdi “uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka”, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110.pantam.
[2] Abi likumi, ja pastāv tajos noteiktie priekšnoteikumi, neparedz izņēmumus – uzturēšanās atļaujas jāatsaka jebkurā gadījumā. Administratīvo lietu departaments izteica šaubas, ka šīs normas varētu būt pretrunā ar Satversmes 96.pantā noteikto privātās dzīves neaizskaramību un 110.pantā noteiktajām laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesībām tādēļ, ka apstrīdēto normu piemērošanas gadījumā esot izslēgtas iestādes un tiesas iespējas analizēt personas ģimenes un privātās dzīves ierobežojumu samērīgumu.
[3] Satversmes tiesa savā lēmumā konstatē, ka APL 13. pantā minētā samērīguma principa piemērošanas joma neaprobežojas tikai ar lietderības apsvērumu izdarīšanu rīcības brīvības gadījumos (t.i., ja iestādei izdod izdošanas izvēles, satura izvēles vai brīvo administratīvo aktu, sal. APL 65.p. 2.–4.d.), bet tas jāpiemēro arī tad, ja tai jāizdod obligātais administratīvais akts (APL 65.p. 1.d.). Satversmes tiesa pamato šo secinājumu ar to, ka samērīguma princips kā no Satversmes 1.panta izrietošs konstitucionālā ranga princips piemērojams arī obligātā administratīvā akta gadījumā. Apstrīdētās normas gan neparedz tiesības izdarīt lietderības apsvērumus (un piemērot samērīguma principa šo apsvērumu ietvaros).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes