ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Jūnijs 2007 /Nr.23 (476)

Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē
6 komentāri

Laba administrācija ir kas vairāk nekā tiesības uz atlīdzinājumu par sliktu administrāciju.1 Prasība, lai valsts pārvaldes darbība būtu tiesiska, nosaka nepieciešamību pēc iekšējiem juridiskās kontroles mehānismiem, lai potenciālās kļūdas pēc iespējas mazinātu.2 Turklāt valsts pārvaldes tiesiskuma prasība ir nesaraujami saistīta ar pienākumu ievērot un aizsargāt privātpersonas tiesības, saprātīgi izmantojot varu, tāpēc jebkurš valsts pārvaldes izdots akts var tikt apšaubīts, pieprasot tā pārbaudi. Administratīvo aktu kā tādu valsts pārvaldes gribas izpaudumu, kas atšķirībā no citiem valsts pārvaldes aktiem, piemēram, vispārsaistošiem aktiem, vistiešākajā veidā ietekmē privātas personas tiesisko stāvokli, tiesiskums un pamatotība ir visbiežāk apšaubīta.

Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē

 

Administratīvā akta apstrīdēšana, tāpat kā vēršanās ar pieteikumu tiesā, lai veiktu kontroli pār valsts pārvaldes lēmuma tiesiskumu, atkarīga no indivīda vēlmes īstenot savu tiesību aizsardzību.

 

Mg.iur. Kristīne Jaunzeme

 

05.JPG (11195 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Laba administrācija ir kas vairāk nekā tiesības uz atlīdzinājumu par sliktu administrāciju.1 Prasība, lai valsts pārvaldes darbība būtu tiesiska, nosaka nepieciešamību pēc iekšējiem juridiskās kontroles mehānismiem, lai potenciālās kļūdas pēc iespējas mazinātu.2 Turklāt valsts pārvaldes tiesiskuma prasība ir nesaraujami saistīta ar pienākumu ievērot un aizsargāt privātpersonas tiesības, saprātīgi izmantojot varu, tāpēc jebkurš valsts pārvaldes izdots akts var tikt apšaubīts, pieprasot tā pārbaudi. Administratīvo aktu kā tādu valsts pārvaldes gribas izpaudumu, kas atšķirībā no citiem valsts pārvaldes aktiem, piemēram, vispārsaistošiem aktiem, vistiešākajā veidā ietekmē privātas personas tiesisko stāvokli, tiesiskums un pamatotība ir visbiežāk apšaubīta.

Šā raksta mērķis ir analizēt administratīvā akta apstrīdēšanas institūta būtību teorijā un tā praktisko nozīmi, it īpaši ņemot vērā to, ka dažādās administratīvā procesa iestādē un tiesā efektivizēšanas idejās, viedokļos un koncepcijās un uz tiem pamatotos izstrādātos vai iecerētos grozījumos tiesību aktos galvenā uzmanība ir vērsta uz administratīvā procesa tiesā efektivizēšanu. No vienas puses, tas ir loģiski, apzinoties tiesu lielo noslogotību, taču, no otras puses, neloģiski, jo tieši neefektīvs administratīvais process iestādē un nepietiekami valsts pārvaldes iekšējie kontroles mehānismi ir cēlonis lielajam izskatāmo lietu skaitam administratīvajā tiesā. Tam, ka tiesību aktos ir nostiprināta un tiesiskajā praksē iedzīvināta administrācijas ārēja kontrole, tas ir, administratīvo tiesu veikta kontrole pār valsts pārvaldes pieņemto lēmumu un rīcības likumību un lietderību, vajadzētu piespiest valsts pārvaldi mērķtiecīgi pielietot tās rīcībā esošos iekšējos kontroles un uzraudzības mehānismus3 vai, ja tādu nav vai tie ir nepietiekami, šos iekšējos kontroles mehānismus izveidot, pilnveidot un uzlabot, nevis sagaidīt, ka administratīvā tiesa vairāk vai mazāk efektīvi darbosies šo kontroles un uzraudzības mehānismu vietā. Autore šā raksta ietvaros nepretendē sniegt viennozīmīgus risinājumus administratīvā procesa efektivizēšanai iestādē, taču vērš uzmanību uz atsevišķiem tā īstenošanas teorētiskiem un tīri praktiskiem aspektiem, akcentējot arī iestāžu pieļautās kļūdas administratīvās lietas izskatīšanā.

 

I. Apstrīdēšanas institūts teorijā

 Administrācijas4 kontrole visbiežāk lietotajā izpratnē nozīmē citu institūciju tiesības un pienākumu uzraudzīt valsts pārvaldes darbības likumību un lietderību. Tā var būt citu speciāli izveidotu valsts pārvaldes iestāžu veikta uzraudzība, tā var būt hierarhiski augstākas iestādes veikta uzraudzība, kā arī tiesu varas veikta uzraudzība pār to, lai publiskas personas izmantotu tām piešķirto varu atbilstoši tās leģitīmajam mērķim, atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, taisnīgi un respektējot privātpersonu likumīgās tiesības un intereses. Administratīvās kontroles uzdevums ir uzturēt disciplīnu un noteiktu kārtību, nodrošināt lietderības un likumības ievērošanu administratīvo iestāžu un amatpersonu darbībā.5 Taču jebkura kontrole, kas ir veikta ārpus pašas administrācijas, vienmēr ir retrospektīva, proti, tā konstatē jau izdarītu tiesību aktu pārkāpumu, aizskartas tiesības u.tml., līdz ar to neatjauno privātpersonas tiesības tik efektīvi, kā tas būtu iespējams, ja būtu veikta prospektīva kontrole, proti, pašas administrācijas ietvaros,6 un vislabāk, ja tā būtu veikta vēl pirms lēmuma pieņemšanas. Lai gan tiesu veiktā kontrole pār administrācijas darbību jeb pieteikums tiesā tiek atzīts par visspēcīgāko kontroles instrumentu, ar kuru persona var veikt izpildvaras lēmuma kontroli neatkarīgā institūcijā,7 tomēr administratīvā kontrole valsts pārvaldes ietvaros arī ir svarīgs instruments valsts pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšanai un privātpersonas tiesību aizsardzībai.

Turklāt būtiski ir, ka valsts pārvaldes rīcību tiesiskā kārtā īsteno valsts pārvaldes ietvaros, tai skaitā īsteno šīs rīcības tiesiskuma kontroli katrā konkrētajā gadījumā, nonākot līdz tiesiskam un pamatotam lietas iznākumam. Privātpersona sagaida tiesisku valsts pārvaldes rīcību konkrētajās tiesiskajās attiecībās ar valsti, visbiežāk – noteiktu tiesību piešķiršanu, un tas ir pamatoti, ja vien tai tiesīgi šādas subjektīvas tiesības piemīt, nevis ir sagatavojusies ilgstošā laika periodā savas tiesības “pierādīt” līdz pat dalībai tiesas procesā.8 Valsts pārvaldei kopumā un katrai publiskai personai atsevišķi nav ne savu interešu, ne arī savu subjektīvu tiesību, līdz ar to nav iespēju uzurpēt privātpersonas tiesības sev par labu. Tādējādi, pēc autores ieskata, efektīvas saskarsmes ar privātpersonu tiesiskajās attiecībās nodrošināšanai var būt trīs nosacījumi:

1) atbilstošs tiesiskais regulējums,

2) profesionāli tiesībpiemērotāji un

3) efektīva tiesiskuma uzraudzība valsts pārvaldes ietvaros.

Ar tiesiskuma uzraudzību publiskas un privātas personas tiesiskajās attiecībās visbiežāk saprot apstrīdēšanu augstākā iestādē, tiesības iesniegt sūdzību administrācijā, tā var būt arī tiesiskuma pēcpārbaude pārvaldes organizācijas hierarhiskās sistēmas ietvaros, dažādas samierināšanas procedūras, piemēram, mediācija vai ombuds.9 Šādas tiesiskuma uzraudzības mērķis ir valsts pārvaldes darbības atbilstības tiesībām un to uzdevumu, kāpēc tā ir izveidota, īstenošanas nodrošināšana.

Administratīvā akta apstrīdēšana, tāpat kā vēršanās ar pieteikumu tiesā, lai veiktu kontroli pār valsts pārvaldes lēmuma tiesiskumu, atkarīga no indivīda vēlmes īstenot savu tiesību aizsardzību.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Joko
10. Oktobris 2007 / 14:08
0
ATBILDĒT
Jautājums autorei: ja AA ir jāizdod viena mēneša termiņā, bet iestāde to neizdara, vai var apgalvot, ka iestādes klusēšana ir atzīstama par atteikumu izdot AA?
;0
16. Jūnijs 2007 / 10:38
0
ATBILDĒT
juristi te komentārus raksta??/
Es to mes
13. Jūnijs 2007 / 14:22
0
ATBILDĒT
Tiesi taa, Briede jau visu pateica.

Mulļaat atkal - booooring.

Pats esmu rakstījis daudz un dikti, bet par jaunumiem, veicinot diskusijas.
priekš pajoliņa
7. Jūnijs 2007 / 19:04
0
ATBILDĒT
Īstenībā tā ir labā doma par tiem spriedumiem. Pieejamība tas būtu viens, bet kvalitāte, leģitimitāte, to būtu interesanti papētīt. Pieļauju, ka par vienu un to pašu jautājumu varētu būt daudz un dažādu spriedumu.
priekš **********
7. Jūnijs 2007 / 18:55
0
ATBILDĒT
Uzraksti pats kaut ko jēdzīgu, nevis dod vaļā parastajā letiņu garā!
es
6. Jūnijs 2007 / 21:06
0
ATBILDĒT
nu vāks.

LV, beidziet publicēt vienu un to pašu!



kapēc man jalasa Briedes un ko tēzes katrā jaunā jurista rakstā?

Kur paliek absoluta novitate un kautkāds sava redzejuma devums?

Besii lasiit citadi shitaadus!!!
visi numura raksti
Notikums
Septītais Valsts prezidents Valdis Zatlers
Aizvadītajā nedēļā, 31. maijā, Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru. V. Zatlers būs septītais Valsts prezidents kopš ...
Dina Gailīte, Jānis Pleps, Mihails Krasnovs
Intervija
Varas dalīšana un vārda brīvība Krievijā
Marta beigās Latvijā viesojās Krievijas konstitucionālo tiesību speciālists, Ekonomikas augstskolas Konstitucionālo un administratīvo tiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Mihails Krasnovs. Vizītes laikā profesors M. Krasnovs ...
1 komentāri
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Diskutē par šķīrējtiesu attīstību Baltijā
Šā gada 1. jūnijā Rīgas Juridiskā augstskola sadarbībā ar zvērinātu advokātu birojiem "Sorainen Law Offices", "Skudra un Ūdris" un "Liepa, Skopiņa / BORENIUS" rīkoja konferenci par šķīrējtiesām Baltijā (Arbitration in the ...
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Konceptuāli par vainu administratīvajās tiesībās
Vainas formu konstrukcijām formālo sastāvu nodarījumos, ar kādām izlīdzamies mācību (un ne tikai mācību) literatūrā, ir tīri teorētisks raksturs.
Rasma Zvejniece
Informācija
Konferencē aktualizē tiesu varas aizsardzību
Starptautisko tiesību ietekme uz nacionālajām tiesībām, komerctiesību un konkurences tiesību attīstība un konstitucionālo tiesu loma valstu tiesību sistēmā bija galvenie temati, ko, klātesot arī mūsu Augstākās tiesas ...
AUTORU KATALOGS