ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Jūnijs 2007 /Nr.24 (477)

Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē
7 komentāri

Administratīvās lietas turpinājuma ierosināšanas pamats ir apstrīdēt tiesīgās personas iesniegts iesniegums par zemākas iestādes izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu. Tāpat kā sākotnējā administratīvā procesa ierosināšanai iestādē šāds iesniegums var būt gan mutvārdos, gan arī rakstveidā. Ja tas ir mutvārdu iesniegums, iestāde to palīdz noformēt vai pati noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta.

Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē

Ja persona vēlas, un tas var izrietēt no jautājuma steidzamas risināšanas nepieciešamības, tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt tieši augstākā iestādē.

 

Mg.iur. Kristīne Jaunzeme

 

Nobeigums. Sākums “JV”, Nr.23, 5.06.2007.

Par apstrīdēšanas iesniegumu

05.JPG (10591 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Administratīvās lietas turpinājuma ierosināšanas pamats ir apstrīdēt tiesīgās personas iesniegts iesniegums par zemākas iestādes izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu. Tāpat kā sākotnējā administratīvā procesa ierosināšanai iestādē šāds iesniegums var būt gan mutvārdos, gan arī rakstveidā. Ja tas ir mutvārdu iesniegums, iestāde to palīdz noformēt vai pati noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta.

Rakstveida iesniegumam likums precīzi nosaka formālās prasības,59 proti, tajā jābūt norādītam iesniedzēja vārdam, uzvārdam, dzīvesvietai (juridiskajai personai – nosaukumam, adresei, reģistrācijas numuram), prasījumam un tam jābūt iesniedzēja parakstītam.60 Iestādei ir pienākums personu informēt un konsultēt, kas citastarp var nozīmēt arī materiālo tiesību izskaidrošanu, iespējami precīzāku prasījuma noformulēšanu.61

Ņemot vērā, ka zemākas iestādes izdotajā administratīvajā aktā ir jābūt norādītām personas tiesību aizsardzības iespējām, proti, apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtībai, tad personai ir zināma iestāde, kurā vērsties ar apstrīdēšanas iesniegumu. Turklāt, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 77.pants, personai ar apstrīdēšanas iesniegumu jāvēršas iestādē, kas apstrīdamo administratīvo aktu izdevusi. Izdevējiestāde administratīvo aktu septiņu dienu laikā pārsūta augstākai iestādei. Ja persona vēlas, un tas var izrietēt no jautājuma steidzamas risināšanas nepieciešamības, tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt tieši augstākā iestādē.

Papildus jau minētajām iesnieguma formālajām prasībām īpaša uzmanība jāvērš iesnieguma materiālajām prasībām, proti, personas prasījumam jeb, kā tas noteikts Administratīvā procesa likuma 78.pantā, norādei, kuru administratīvo aktu apstrīd, kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd, un lūgumam, kā arī, pēc apstrīdētāja ieskata, administratīvā akta apstrīdēšanas motīviem. Kā izsecināms no iesnieguma materiālajām prasībām, apstrīdēšanas iesniegumam nav noteiktas precīzas formas.

Taču, lai persona tiesību aizsardzības iespējas varētu izmantot, ir noteiktas minimālās prasības šāda iesnieguma saturam.62 Apstrīdētājam kā minimums ir jāidentificē administratīvais akts, ko tas apstrīd, kā arī jānorāda, kādu rīcību no augstākas iestādes, kas iesniegumu izskatīs, tas sagaida (administratīvā akta atcelšanu pilnībā vai daļā, administratīvā akta grozīšanu pilnībā vai daļā vai labvēlīga administratīvā akta izdošanu). Savukārt apstrīdēšanas motīvus, juridisko vai faktisko argumentāciju persona var norādīt pēc izvēles. Līdz ar to ir pietiekami, ja persona apstrīdēšanas iesniegumā norāda, ka apstrīd konkrētu administratīvo aktu, jo tas nav tiesisks un pamatots, savu iebildumu pamatotību vai citus argumentus precīzāk apstrīdēšanas iesniegumā nenorādot.

Tomēr apstrīdētājam tiek rekomendēts norādīt apstrīdēšanas motīvus, pretējā gadījumā palielinās iespējamība, ka augstāka iestāde apstrīdēšanas iesniegumam pieies formāli un apstrīdēšanas stadijas iznākums būs iepriekšējā administratīvā akta atstāšana spēkā.63 Argumentus apstrīdētājam ieteicams norādīt arī tad, ja līdz ar administratīvā akta apstrīdēšanu tas prasa arī mantisko zaudējumu, personiskā vai morālā kaitējuma atlīdzību.

Jāatzīmē, ka praksē ir arī tieši pretēji gadījumi, kad privātpersona iesniegumā detalizēti apraksta ar lietu saistītus un nesaistītus apstākļus, taču nav identificējusi to, ka un kā iesniegumā minētais attiecas uz konkrētu administratīvo lietu, tādējādi radot situāciju, ka iestāde no iesniegumā minētā nekonstatē iesnieguma autora faktisko gribu, proti, ka mērķis ir iepriekš pieņemta administratīvā akta apstrīdēšana, nevis vienkārši vēršanās iestādē ar iesniegumu. Ja rakstveida iesniegums ir noformulēts tik neprecīzi, ka iestādei nav saprotams vai nav precīzi saprotams personas prasījums, iestāde visbiežāk uz šādu iesniegumu atbild saskaņā ar likumu “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts pārvaldes institūcijās”, un ja privātpersona ir vēlējusies, lai attiecībā uz viņu tiktu izdots administratīvais akts, tad persona iestādē vēršas atkārtoti ar precizētu iesniegumu,64 taču tad papildus ir jārisina jautājums par termiņa administratīvā akta apstrīdēšanai atjaunošanu. Līdzīgi tas ir, ja persona uzskatījusi, ka administratīvo aktu vienlaikus var apstrīdēt un pārsūdzēt vai, vadoties pēc iestādes sākotnējā administratīvā aktā norādītā, izdarījusi izvēli starp apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu. Arī šādā situācijā jārīkojas, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, jo – pirmajā minētajā gadījumā – augstākai iestādei jāzina, ka atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām administratīvo aktu vienlaikus nevar apstrīdēt un pārsūdzēt, līdz ar to paļaušanās uz to, ka persona iesniegusi pieteikumu tiesā, nav pamats lietas neizskatīšanai apstrīdēšanas kārtībā, savukārt – otrajā gadījumā – personas kļūda savu tiesību aizsardzības iespēju izmantošanā tieši izriet no iestādes kļūdas tiesību normu interpretācijā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Janis Berzins
21. Augusts 2007 / 13:29
0
ATBILDĒT
Ja iesniezu iestādē sūdzību, es taču negaidīšu tās atbildi mūžīgi? Tiklīdz beigsies termiņš, tā var sniegt adm. tiesā, neskatoties uz ārpustiesas stadijām?
Anonīms lietotājs
16. Jūnijs 2007 / 12:55
0
ATBILDĒT
Skatoties līdz spēkā esošiem un jaunajiem normatīvajiem aktiem, man jāsecina, ka nav konceptuālas pieejas apstrīdēšanas institūtam kā tādam. Ja normatīvā aktā ir tiesības vai pienākums paredzēts iestādei pieņemt lēmumu, tad nereti to, ka tas ir administratīvais akts konstatē tikai tad, kad normatīvo aktu sāk piemērot. Tā kā labs secinājums par nepieciešamu sistēmisku pieeju privātpersonas tiesību aizsardzības iespēju noteikšanā, bet mūsu valstī tāda izsvērta likumdevēja rīcība (ierēdņu personā) ir gandrīz vai neiespējama. Mums notiek stihiski, to arī parāda lietu skaits administratīvajā tiesā. Paldies.
to M
16. Jūnijs 2007 / 10:34
0
ATBILDĒT
rakstu izlasīji, bļauri?
Es
16. Jūnijs 2007 / 10:33
0
ATBILDĒT
Baigi atkarīgs no tiesas, var tikt vēl apabalā ar blakus sūdzību. Vēl intersntāk, ja ir vairākas apstrīdēšanas stadijas pie vienas iestādes diviem priekšniekiem, kas ir bezjēdzīgi, bet tiesā nevar tikt.
Anonīms lietotājs
15. Jūnijs 2007 / 08:43
0
ATBILDĒT
Bet kā tad ar ārpustiesas procesa stadiju iziešanu, vai tiesa ņems pretī? Cik ilgi gaidīt iestādes atbildi pirms sniegt tiesā? Vai tiesa skatīs lietu pēc būtības?
Anonīms lietotājs
14. Jūnijs 2007 / 11:10
0
ATBILDĒT
Ko darīt, ja apstrīd administratīvo aktu, bet iestāde neatbild? Vai ir tiesības vērsties tiesā, nesaņemot atbildi no iestādes?
M
13. Jūnijs 2007 / 14:03
0
ATBILDĒT
Atkal tas pats! Es jau pagāsreiz rakstīju, ka vienu tēmu nevar visu laiku atgremot.



Kur ir kādas diskusijas, reālas lietas, nevis tikai likumu citēšana un pļurkšēšana par vecām lietām.
visi numura raksti
Ilze Spūle
Skaidrojumi. Viedokļi
Testamentārais nodibinājums
Vēsturiski romiešu tiesībās mantotspēja netika atzīta katrai personai, mantotspēju neatzina arī juridiskajai personai. Corpus iuris mantotspēja tika atzīta tikai tādām juridiskām personām kā valstij, pašvaldībām, baznīcai un ...
Sannija Matule
Skaidrojumi. Viedokļi
Notāri neiekļaujas pakalpojumu brīvajā tirgū
Lai aizsargātu sava notariāta pastāvēšanu, piemēram, Vācijas valdība ir gatava pat stāties pretim Eiropas valstīm saistošo tiesību aktu noteikumiem, vienlaikus apzinoties, ka šādas rīcības dēļ jautājums var nonākt līdz ...
Sannija Matule
Notikums
Pasniegts pirmais augstākais apbalvojums
Ceturtdien, 7. jūnijā, pirmo reizi neatkarīgā notariāta vēsturē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ar augstāko Tieslietu ministrijas apbalvojumu jeb I pakāpes Atzinības rakstu un Zelta spalvu apbalvoja zvērinātu notāri - Gitu Anitu ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par valsts amatpersonas darbībām, kas saistītas ar kukuļņemšanu
Tiesību prakse
Par netaisnīgiem līguma nosacījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē
1 komentāri
AUTORU KATALOGS