Rakstā apskatīti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri Saeimā pieņemti 2010. gada 14. janvārī, "Latvijas Vēstnesī" izsludināti 2010. gada 3. februārī ("Latvijas Vēstnesis" Nr. 19(4210)) un stājušies spēkā 2010. gada 4. februārī.
Grozījumu straume Kriminālprocesa likumā (KPL) nerimst – tā varētu raksturot šī gada sākumu. 2010. gada janvāra sākumā tika pieņemti kārtējie, nu jau vienpadsmitie, grozījumi KPL, kuri izsludināti 2010. gada 3. februārī un spēkā stājās jau 4. februārī. Raksturojot tos skaitliski, var norādīt, ka grozīti 36 panti, 24 no tiem t. s. vietējā kriminālprocesā (KPL A un B daļas), 12 – normās, kurās reglamentēta starptautiskā sadarbība kriminālprocesa ietvaros (KPL C daļa).
Šajā rakstā pievērsīsimies tuvākam KPL A un B daļas normu grozījumu komentāram grozījumu izdarīšanas secībā, lielāku uzmanību veltot būtiskākajiem grozījumiem, kā arī tiem, kuru izstrāde, mūsuprāt, nav bijusi pietiekami rūpīga vai kuri nav iederīgi kopējā KPL jau tā nesakārtotajā sistēmā.
[1] Redakcionāli grozījumi izdarīti KPL 41. pantā, kurā jaunā redakcijā izteikts tā ceturtais punkts. Līdz šim viena no izmeklēšanas tiesneša tiesībām izmeklēšanā un kriminālvajāšanā bija "ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā", bet šobrīd šī tiesība izteikta šādā redakcijā: "ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sauktas pie atbildības par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā".
[2] Nozīmīgi grozījumi veikti KPL 96. pantā, kurš papildināts ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja cietušais miris pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas pirmās instances tiesā vai laikā, kad lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā, un tiesai ir pieteikts šā likuma 95. panta trešajā daļā minētās personas lūgums, tiesa var atzīt šo personu par cietušo. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams. Šādā gadījumā iztiesāšanu nesāk no jauna, bet cietušajam pēc viņa pieteikuma ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem un tiesas sēdes protokolu."
Komentējot grozījumus, atzīstams, ka tie turpina aizsākto virzienu faktiski cietušo personu "kriminālprocesuālai aizvietošanai" viņu nāves gadījumā, kuram jau esam pievērsušās.1
[3] Jaunā redakcijā izteikta KPL 121. panta piektā daļa. Līdzšinējā norāde "pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju" nomainīta ar "(5) Pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, drīkst tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Pirmstiesas procesā pārraudzīt darījumus kredītiestāžu vai finanšu iestāžu klientu kontos uz noteiktu laiku drīkst tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju. Pārraudzīt darījumu kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā var uz laiku līdz trīs mēnešiem, bet, ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trīs mēnešiem var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis".
[4] Grozījumi KPL 182. un 188. pantā paredz, ka turpmāk pirms kratīšanas un izņemšanas uzsākšanas personai, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, nevis uzrādīs lēmumu par kratīšanu vai izņemšanu, bet gan izsniegs tā kopiju. Mūsuprāt, šis KPL normu grozījums vērtējams pozitīvi, jo līdz ar to attiecīgo izmeklēšanas darbību dalībpersonu procesuālo garantiju faktiskais līmenis paaugstinās. Nenoliedzami, ka cilvēks, kura rīcībā ir rakstveida dokuments, var pilnvērtīgāk realizēt savas tiesības uz tā pārsūdzību nekā cilvēks, kurš ar to ir tikai iepazinies, turklāt situācijā, kurā raksturīgs iespējams paaugstināta uztraukuma līmenis. Lai arī pozitīvi vērtējamas, izdarītās izmaiņas gan kārtējo reizi apliecina, ka trūkst sistēmiska, vienota skata uz KPL normu attīstību. Tās raksturo epizodisku pieeju atsevišķu jautājumu tiesiskai reglamentācijai, nevis konceptuālu nostādņu izstrādi un to vienotu ieviešanu, kā, mūsuprāt, tam būtu jābūt. Kratīšana un izņemšana nebūt nav vienīgās darbības, kuras raksturo tas, ka:
4.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes