Tiesībsarga likums paredz, ka katru gadu tiesībsargam ir jāsniedz rakstveida ziņojums Saeimai un Valsts prezidentam par Tiesībsarga biroja darbu. Savukārt Saeimas kārtības rullī noteikts, ka tiesībsargs savu ziņojumu Saeimai sniedz arī Saeimas sēdē, informējot Saeimas deputātus par situāciju cilvēktiesību aizsardzības un labas pārvaldības principu īstenošanā.
Šā gada 15. aprīļa sēdē tiesībsargs Romāns Apsītis uzrunāja Saeimas deputātus, informējot par tiesībsarga trešajā darba gadā paveikto. Savā uzrunā tiesībsargs akcentēja pārskata perioda aktuālākos jautājumus un iezīmēja būtiskākos uzdevumus.
Ekonomiskās krīzes ietekme
Visupirms R. Apsītis akcentēja, ka Tiesībsarga biroja trešais gads ir bijis smagu pārbaudījumu gads. Viņš atzina, ka ekonomiskās krīzes un iekšējo konfliktu rezultātā nenoliedzami cieta biroja reputācija. Tāpat tika uzsvērts, ka Tiesībsarga biroja darbu 2009. gadā būtiski ietekmēja finansējuma samazinājums. Izprotot solidāro valsts finansējuma samazinājumu visām valsts iestādēm un apzinoties savus pienākumus un atbildību pret valsti un sabiedrību, Tiesībsarga birojs samazinātā budžeta apstākļos turpinājis pildīt visas likumā noteiktās funkcijas pilnā apmērā.
2009. gadā Tiesībsarga birojā tika saņemti 1986 rakstveida iesniegumi. Par 588 no tiem bija ierosinātas pārbaudes lietas, savukārt 21 pārbaudes lietu Tiesībsarga birojs ierosinājis pēc savas iniciatīvas. Tāpat Tiesībsarga birojā sniegtas 1617 mutvārdu konsultācijas par dažādiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.
Tiesības uz taisnīgu tiesu
R. Apsītis norādīja, ka visvairāk iesniegumu bijis par tiesībām uz taisnīgu tiesu un iesniegumu, kuros personas lūdz sniegt informāciju par savām tiesībām un konkrētajā tiesiskajā situācijā arī padomu, kā efektīvāk rīkoties.
Tiesībsargs minēja, ka vairāki iesniegumi saņemti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2009. gadā izdarītajiem grozījumiem, kas atsevišķās lietu kategorijās vairs neparedz lietas pārsūdzības iespēju kasācijas kārtībā. Ierosinātās pārbaudes lietas ietvaros tika izpētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāja šajā jautājumā. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā nav tieši norādītas tiesības pat uz apelācijas pieejamību, un vienīgais precīzi formulētais nosacījums par apelāciju ietverts konvencijas 7. protokola 2. pantā, kas garantē minētās tiesības tikai kriminālās tiesvedības gadījumos. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka konvencijas 6. pants neuzliek valstīm par pienākumu visos gadījumos ieviest apelācijas tiesu sistēmu un valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu. Ieviešot apelācijas tiesu sistēmu, valsts savā likumā var noteikt lietu kategorijas, kurām pārsūdzība apelācijas instancē nav paredzēta. Tiesībsargs atzina, ka līdzīgs princips ir attiecināms arī uz lietas izskatīšanu kasācijas instancē.
Tiesības uz privāto dzīvi
Plašu uzmanību savas uzstāšanās laikā tiesībsargs veltīja privātās dzīves aizsardzības jautājumiem. Viņš īpaši uzsvēra, ka videonovērošanas kameru uzstādīšana darba vietās, piemēram, darbinieku koplietošanas telpās, kur darbinieki pārģērbjas, vai veikalu pielaikošanas kabīnēs, lai nepieļautu zādzības, ir vērtējama kā nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē.
Tāpat aktuāls esot jautājums par plašsaziņas līdzekļu izpratni par personas privātās dzīves neaizskaramību un robežām, kad un kādā mērā ir pieļaujama personas attēla un personas datu izmantošana televīzijas raidījumos un publikācijās presē. Šādās situācijās bieži vien saduroties tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privāto dzīvi.
Sociālie jautājumi
2009. gadā daudz iesniegumu Tiesībsarga birojā tika saņemts par pensiju jautājumiem. It īpaši pensiju iesniegumu skaita pieaugums par šiem jautājumiem bija vērojams 2009. gada jūnijā un jūlijā, kad tika plānoti un ieviesti valsts izmaksāto pensiju samazinājumi gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem pensionāriem. Tiesībsargs kopumā pensiju ieturējumu paredzošās normas uzskatīja par neatbilstošām Satversmei.
Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un valstī izdevumu samazināšanas nolūkos pārliekot lielāku slogu uz iedzīvotājiem par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, 2009. gadā aktualizējās jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tiesībsarga ieskatā, veselības aizsardzības budžetam salīdzinājumā ar citām jomām Latvijā nekad nav tikuši atvēlēti pietiekami valsts budžeta līdzekļi, proti, to apmērs procentuāli pret iekšzemes kopproduktu vienmēr ir bijis neliels. Līdz ar to vēl aizvien aktuāls ir jautājums – vai valsts tiesības uz veselības aizsardzību realizējusi pienācīgi, maksimāli pieejamo resursu ietvaros.
Aktuālie uzdevumi
Pērn tiesībsargs ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu 22 lietās tika atzīts par pieaicināto personu un uzaicināts sniegt viedokli izskatāmajā lietā. Tiesībsarga un Satversmes tiesas vērtējums par apstrīdētā tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei gandrīz visos jautājumos bija vienāds. Tāpat 2009. gadā notika visai aktīvs darbs likumdošanas procesā un biroja darbinieki ir piedalījušies vairākās darba grupās likumprojektu izstrādei.
Uzrunas noslēgumā tiesībsargs iezīmēja četras Tiesībsarga biroja darbības prioritātes 2010. gadā.
Pirmkārt, tā ir persona ar invaliditāti, proti, šo personu aizsardzība gan diskriminācijas novēršanā, gan sociālajā nodrošinājumā.
Otrkārt, iekšējo aizsardzības mehānismu novērtēšana vardarbības gadījuma izmeklēšanā slēgta tipa iestādēs un policijā.
Treškārt, vēlēšanu tiesību ierobežojuma novēršana, labas pārvaldības principa ievērošana šajā jomā.
Ceturtkārt, bērnu tiesību jomā – bērnu tiesību ievērošana slēgta tipa iestādēs.
Ludvigs Švarcs