Lietā Nr. SKK–134
2010.gada 10. martā
Nepieciešamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29. panta izpratnē ir pieļaujama, ja apdraudējums patiesi pastāv un ir reāls, tas ir, tiek izdarīts reāli. Tās personas darbības, kura aizstāvas un nodara kaitējumu apdraudētājam, nevar uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja kaitējums nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bijis pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemesla, šī persona par tīši radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: senators referents P. Gruziņš, senators A. Freibergs, senators V. Čiževskis, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā G.Z. kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 28. decembra lēmumu un
konstatēja
Ar Valmieras rajona tiesas 2009. gada 12. augusta spriedumu G.Z., personas kods [..], atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 116. panta ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem; pēc Krimināllikuma 175.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes