ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Oktobris 2011 /Nr.42 (689)

Par tiesībsarga un izpildvaras domstarpībām nodokļa iekasēšanas jautājumos
6 komentāri

Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā.

Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva.

Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..]

Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības."

Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli.

Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

0
VĒL PAR ŠO TĒMU
Tiesiskā drošība kā nodokļu tiesību stūrakmens | 6. Decembris 2011 | Skaidrojumi. Viedokļi  
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
18. Oktobris 2011 / 22:50
0
ATBILDĒT
Lasu un brīnos: kas mēs par jocīgu tautu?! Apsītis nekur negāja un neko nerakstīja - slikti, jo tik saukts par dikti kūtru. Savukārt Jansons zvana pie lielā zvana, un atkal slikti, jo šamējais ir par skaļu un aktīvu! Ko tad jūs, tautieši, īsti vēlaties????



Un arī nesaprotu šos apsvērumus: tam iesniegumam nav atrasts īstais laiks u.tt. Kāds gan īstais laiks būtu jāmeklē situācijā, kad tiesībsargs, pieklājīgi sakot, visos izpildvaras gaiteņos vairākkārt ir \"atšūts\", un viņam nemaz vairs nav citas sviras, ko viināt.. Tak neies jau pieķēdēties pie VID durvīm vai tupēt teltī FM durvjpriekšā, piesakot bada streiku! Un tiem, kas šajā situācijā saskata mēģinājumu izdarīt spiedienu uz tiesu,... es ieteiktu vēlreiz apsvērt savas fantāzijas, jo - kas gan tad tā mums būtu par Satversmes tiesu, kuru - hops!- var ietekmēt viens vienīgs iesniegums?!
es
18. Oktobris 2011 / 22:28
0
ATBILDĒT
1. Pozitīvais šajā situācijā ir tas, ka tiesībsargs ir parādījis, ka ir gatavs arī uz asu rīcību, ja iestādes neieklausās viņa rekomendācijas. Tas varētu likt iestādēm saprast, ka arī rekomendācijās ir jāieklausās un tās ir jāizvērtē rūpīgi.



2. Negatīvais, manuprāt, ir tas, ka tiesībsargs nav izvēlējies īsto brīdi šādai rīcībai, jo arī tiesu pozīcija nav viennozīmīga šajā jautājumā. Ir rajona tiesas spriedumu un apgabaltiesas spriedumi, kur arī pēc attiecīga Senāta nolēmuma ir lemts pretēji. Senāts pats pēc tam ir precizējis savu nostāju, norādot, ka tās tēzes nav absolutizējamas. Turklāt apgabaltiesa ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesai un Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu. Tas nozīmē, ka kaut kad nākošā gada sākumā mēs varētu sagaidīt Satversmes tiesas vērtējumu šai situācijai. Un nav izslēgts, ka tas ir pretējs Senāta teiktajam. Tā jau ir gadījies. Līdz ar to šis nebija īstais brīdis, kad reaģēt tik asi un prasīt kriminālprocesu, jo var izrādīties, ka taisnība tomēr ir VID.



3. Taču, neskatoties uz to, ka brīdis varbūt nebija īstais, VID izteikumi par tiesībsarga pilnvaru pārsniegšanu ir absurdi. Tas ir tiešs tiesībsarga uzdevums mēģināt ietekmēt iestādes gan ar rekomendācijām, gan citiem līdzekļiem, kuri paredzēti likumā (vēršanās tiesā, vēršanās pie kompetentās iestādes lietas ierosināšanai, tātad arī kriminālprocesa uzsākšanai vai disciplinārlietas ierosināšanai), gan arī likumā tieši neminētiem līdzekļiem, piemēram, publiskojot savus secinājumus u.tml. Ja tiesībsargs pret kādu iestādi izmanto šos līdzekļus, tad pārmetumi par pilnvaru pārsniegšanu ir pilnīgi nevietā. Un VID jau nu noteikti nav izņēmums. Tā ir ļoti tipiska iestāde, kuru ietekmēt tiesībsargam ir jāmēģina, ja VID ir pieļāvis kādus pārkāpumus pārkāpumus.
Noverotajs
18. Oktobris 2011 / 20:59
0
ATBILDĒT
Tiesi ta, ja Jus nekad neizmantojat nopirkto preci personigajam vajadzibam, bet velak pardevat ar pelnu, tad noteikti sis ipasums kalpoja par \"investicijas ipasumu\".



Seit ir janem vera ienakuma nodokla merki un jegu, ka ari kas ir apliekams ar nodokli: ar nodokli tiek aplikti visu veidu ienakumi.



Tad ir ierobezots iznemumu un atvieglojumu skaits.



Tatad primari jebkurs ienakums ir apliekams, iekams tas netilpst iznemumu/atvieglojumu kopa.



Lidz ar to ari ar ipasumiem, nav ta, ka tiek aplikts tikai tas, kas neatbilst iznemumam, bet tiesi preteji, ka visi ienakumi no ipasuma pardosanas primari ir apliekami, un no tiem mes izdalam tos,kuri nav apliekami.



Atvieglojuma merkis attieciba uz personigo ipasumu ir saistits tiesi ar sa ipasuma izmantosanu personigajam vajadzibam, ar ko ir saprotams ikdienas dzives vajadzibu apmierinasana, bet nekada gadijuma so vajadzibu loka nav ienakumu no ipasuma generesana.



Protams, pardodot ipasumu, kurs piem.tika izmantots dzivosanai, var rasties ienakums, kas citos apstaklos butu apliekams. Bet likumdevejs seit lauj nodokli nemaksat, nemot vera ka ipasums tika izmantots personigajiem merkiem - faktiski, prezumejot, ka sads izmantosanas merkis bijis primars.



Atseviskas citas valstis, tadas ka Vacija, nodoklu maksatajam varetu rasties sarezgijumi, ja ipasuma turesanas laika vins to izmantojis personigajam vajadzibam tikai kadu neilgu terminu - papildus pieradisanas nasta, un, galu gala kada atvieglojuma dala var netikt atzita.



Latvija tik smalks regulejums nav nedz ieklauts likuma, nedz izveidots uz likuma iztulkosanas bazes.



Papildus ir janem vera, ka nodoklu maksatajam Latvija, ka jau gandriz visa pasaule, ir legala prezumpcija, lidz ar to pasam ir javac pieradijumi, ja nodoklu maksatajs velas izmantot kadu atvieglojumu, proti, jebkurs ienakums no ipasuma pardosanas tiek prezumets ka ir apliekams, kamer nav iesniegti pieradijumi par pretejo (ipasuma izmantosanu personigajam vajadzibam) - tatad pasam VIDam nav japierada, ka ipasums netika izmantots personigajam vajadzibam. Protams, nodoklu maksataja paskaidrojumi netiek izmantoti ka pieradijumi, un attieciba uz liecienieku liecibam vienmer pastav liela varbutiba, ka tie netiks atziti par ticamiem, tapec savlaicigi ir jadoma par so faktu pienacigo dokumentesanu.
Pēteris
18. Oktobris 2011 / 20:53
0
ATBILDĒT
Ņemot vērā, ka lieta šobrīd ir Satversmes tiesā, teju sanāk, ka ar šādiem iesniegumiem tiek mēģināts izdarīt spiedienu uz Satversmes tiesu. Sak, lai tik pamēģina izlemt pretēji Augstākās tiesas Senātam - uzreiz būs iesniegums prokuratūrā:)
Lex
18. Oktobris 2011 / 16:06
0
ATBILDĒT
Īsti nevaru piekrist 2.punktam - tā ir argumentācija no sērijas \"visi, kam ir vairāk par 1 karoti, ir spekulanti, jo priekš kam otra karote?\". Tad jau arī tajā gadījumā, ja man ir divi pulksteņi (no kuriem, loģiski, uz rokas es nēsāju tikai vienu), otrais ir \"\"investicijas ipasums\", tatad faktiski tika turets noluka to pardot vai ka citadi izmantot ienakumu gusanai.\"
Noverotajs
18. Oktobris 2011 / 13:56
0
ATBILDĒT
Tur nav ko spriest: 1.Senata lemumi ir loti raibi, tas ir fakts.

2. Jebkura nekustama ipasuma pardosana,kurs netika faktiski izmantots personigajam vajadzibam, piem.pasa vai gimenes loceklu dzivosanai, var drosi prezumet, ka sis ipasums kalpoja ka \"investicijas ipasums\", tatad faktiski tika turets noluka to pardot vai ka citadi izmantot ienakumu gusanai. Var gadities reti iznemumi, kad ir neapgazami pieradijumi, ka tika meginats izmantot ipasumu personigajiem merkiem, bet tas kada iemesla del nav sanacis, piem.atteikta privatmajas buvatlauja. Citos gadijumos, kad ir tikai subjektivie faktori par iecereto ipasuma izmantosanu iegades bridi (liecienieku liecibas, pasa paskaidrojumi utt.), bet tas \"nav sanacis\" un tad ipasums tika pardots, tad nodoklis drosi var tikt iekasets, jo objektivie pieradijumi norada uz vienkarso parpardosanas aktu.Nodoklis tiek ieturet no pelnas, lidz ar to nekads parmerigs slogs ta maksatajiem netiek uzlikts.
visi numura raksti
Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība
Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai ...
37 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu
Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva ...
43 komentāri
Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām
Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu ...
10 komentāri
Edīte Knēgere
Nedēļas jurists
Edīte Knēgere
Ieva Kraukle
Domu mantojums
Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra  
LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (turpmāk – LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka) krājumā ir vēsturiska kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis