Demokrātiskas valsts iekārtas pamats ir tautas vēlēts parlaments – institūcija, kas rīkojas suverēna pilnvarojumā. Parlaments ir tautas leģitimēts un tā lēmumi ir vispārsaistoši. Parlaments ir institūcija, kuras darbībai pēc definīcijas jābūt vērstai uz konstitucionālo vērtību nostiprināšanu un ievērošanu, pieņemot lēmumus tautas interesēs ilgtermiņā.
Konstitucionālo tiesību teorija un prakse apzinās, ka parlaments ir vēlētāju savstarpēji nesaskaņota politiskā kompromisa rezultāts un institūcija, kura izveidota un darbojas pēc politiskajiem principiem. Lai arī pietiekams parlamenta pilnvaru termiņš ir būtisks priekšnoteikums efektīvai varas dalīšanas sistēmas funkcionēšanai, nereti parlaments ir darboties nespējīgs un vairs pareizi neizteic suverēna – tautas – gribu.
Pastāvot šādiem apstākļiem, ir apšaubāms, vai šāds parlaments var pilnvērtīgi nodrošināt konstitucionālo vērtību aizsardzību. Tādēļ vairums konstitūciju paredz parlamenta atlaišanas iespēju. Latvijā šāda situācija bija iestājusies – Saeima tika atlaista, bet darbojās gandrīz trīs mēnešus.
Latvijas Republikas Satversme paredz pasaules praksē unikālu modeli, ka par parlamenta atlaišanas ierosināšanu lemj Valsts prezidents, bet par pašu atlaišanu – tauta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes