Administratīvā procesa tiesības ir jaunākās procesuālās tiesības. Administratīvā procesa likums tika pieņemts 2001. gadā, tomēr stājās spēkā tikai 2004. gadā. Kopš šī laika ir pieņemtas vairākas lielas likuma grozījumu paketes – 2004., 2006., 2008. un visbeidzot 2012. gadā. Grozījumu pamatojums ir vēlme izstrādāt vēl efektīvāku un precīzāku tiesisko regulējumu. Nenoliedzami šos grozījumus ir pavadījuši gan pamatoti, gan nepamatoti pārmetumi par valsts pārvaldes iestāžu un administratīvo tiesu darbu. Administratīvā procesa likuma grozījumi ir nepieciešami, tomēr to ietekmei uz procesa efektivitāti dzīvē ir dabiska robeža. Daudz kas ir atkarīgs no tiesību piemērotāja un procesa dalībnieka godaprāta un kvalifikācijas.
2012. gada 1. novembrī Saeima pieņēma un 21. novembrī Valsts prezidents izludināja likumu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", kas stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Grozījumi paredz, ka iestādē varēs atstāt bez virzības iesniegumu. Ja iesniegums nebūs parakstīts, būs iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nebūs pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstās bez virzības un noteiks iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes