Ja ārvalsts ieguldītāju aizsardzības jautājumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm Eiropas Savienība pakāpeniski pārņem savā kompetencē, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, kas notiek ar tiem ieguldījumu nolīgumiem, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm. Arbitrāžas tribunāli, ES Komisija, ES dalībvalstis un investori pauž atšķirīgas nostājas.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros ir spēkā vairāki divpusējie ieguldījumu nolīgumi (turpmāk – DIN) starp ES dalībvalstīm un Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums (turpmāk – EEHN),1 kas paredz dažādas aizsardzības garantijas ieguldītāju aizsardzībai no līgumslēdzējām valstīm, piemēram, šie līgumi nosaka valstīm pienākumu piemērot godprātīgu un taisnīgu attieksmi pret ārvalsts investoriem un paredz to aizsardzību pret netiešu ekspropriāciju. Viens no būtiskākajiem šo līgumu aspektiem ir tas, ka tie paredz speciālu strīdu izskatīšanas mehānismu – ieguldītāja–valsts arbitrāžu (investor–state arbitration), kur ārvalsts ieguldītājs kā prasītājs var tieši vērsties pret valsti arbitrāžā par iespējamiem DIN pārkāpumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes