ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Marts 2013 /Nr.12 (763)

Juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšana administratīvajā procesā
3 komentāri
Mg.iur.
Inga Bērtaite
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Ar juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu administratīvajā procesā saistītie jautājumi kopš Administratīvā procesa likuma1 (turpmāk – APL) spēkā stāšanās ir atradušies dinamiskā attīstībā. To sakarā ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, Satversmes tiesa ir sniegusi nozīmīgu piemērojamo tiesību normu interpretāciju, kā arī ir attīstījusies administratīvo tiesu prakse.

Rakstā sniegts ieskats juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas attīstībā administratīvajā procesā, kā arī apkopots aktuālais normatīvais regulējums un administratīvo tiesu, īpaši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts), judikatūras atziņas to sakarā. Vienlaikus rakstā vērsta uzmanība uz atsevišķiem jautājumiem, par kuriem būtu vēlama tālāka diskusija.

Raksta mērķis ir veicināt administratīvā procesa dalībnieku izpratni, kā arī vienotu administratīvo tiesu praksi par juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu administratīvajā procesā.

Rakstā aplūkoti divi juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas veidi – juridiskās palīdzības (APL 18. panta ceturtā daļa) un zaudējumu atlīdzinājuma institūtu ietvaros (APL 92. pants). Lai gan juridiskās palīdzības nodrošināšana saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu2 nav viens no juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas veidiem, ņemot vērā, ka tā ir saistīta ar juridisko palīdzību, rakstā sniegts īss ieskats arī par to.3

 

1. Juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas veidi

APL atšķirībā no Civilprocesa likuma4 nav lietots tāds jēdziens kā "ar lietas vešanu saistītie izdevumi". Tomēr acīmredzot civilprocesa ietekmē administratīvā procesa dalībnieki reizēm lūdz administratīvo tiesu lemt arī par "ar lietas vešanu saistīto izdevumu" atlīdzināšanu, ar tiem saprotot arī juridiskās palīdzības izmaksas. Neraugoties uz jēdziena "ar lietas vešanu saistītie izdevumi" neesamību APL, juridiskās palīdzības izmaksas administratīvajā procesā var tikt atlīdzinātas divu atšķirīgu tiesību institūtu ietvaros – 18. panta ceturtās daļas kārtībā vai arī zaudējumu atlīdzinājuma institūta ietvaros 92. panta kārtībā.

Līdz Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmumam par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-015 administratīvo tiesu prakse jautājumā par juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu nebija vienveidīga.

Tā, piemēram, 2007. gada spriedumā lietā Nr. SKA-14/20076 Senāts norādīja, ka pirms 2006. gada 1. februāra, kad stājās spēkā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums7 (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums), par pārstāvību tiesā varēja prasīt atlīdzinājumu, tikai pamatojoties uz APL 18. panta ceturto daļu. Atbilstoši minētajai normai lietās, kas adresātam ir sarežģītas, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta. Savukārt pēc 2006. gada 1. februāra, Senāta ieskatā, persona var prasīt arī zaudējumus, kas viņai radušies saistībā ar juridisko palīdzību.

2009. gada spriedumā lietā Nr. SKA-338/20098 Senāts no minētajiem secinājumiem atkāpās. Šajā spriedumā Senāts neuzskatīja, ka pastāv divi tiesību institūti juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai, tā vietā norādot, ka viens un tas pats tiesību jautājums – juridiskās palīdzības izmaksas kā mantisks zaudējums – ir noregulēts divos normatīvajos aktos. Turklāt iepretim vispārīgam mantisko zaudējumu definējumam Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta trešās daļas otrajā un trešajā teikumā APL 18. panta ceturtā daļa sašaurina juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu, nosakot, ka juridiskās palīdzības izmaksas atlīdzināmas vienīgi sarežģītā administratīvajā lietā un vienīgi fiziskajai personai, ņemot vērā tās mantisko stāvokli. Līdz ar to Senāts secināja, ka juridiskās palīdzības izmaksas administratīvo aktu adresātiem vai pieteicējiem – juridiskajām personām vai personu apvienībām, vai vienkāršās administratīvajās lietās vispār nav atlīdzināmas.

Savukārt 2011. gadā, ņemot vērā minēto Satversmes tiesas 2010. gada lēmumu lietā Nr. 2010-11-01, Senāts vēlreiz mainīja savu praksi, lēmumā lietā Nr. SKA-16/20119 norādot, ka APL tomēr paredz divus atšķirīgus tiesību institūtus – juridiskās palīdzības institūtu (18. panta ceturtā daļa) un zaudējumu atlīdzinājuma institūtu (92. pants).

Satversmes tiesa 2010. gada lēmumā lietā Nr. 2010-11-01 norādīja, ka APL 18. panta ceturtā daļa un Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta trešā daļa neattiecas uz vienu un to pašu subjektu loku un regulē atšķirīgu tiesisko situāciju. APL 18. panta ceturtā daļa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, paredz juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu sarežģītās lietās tikai fiziskajai personai, turklāt jau procesa laikā un neatkarīgi no tā, kāds būs lietas iznākums. Savukārt Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta trešā daļa attiecas uz jebkuru privātpersonu un pamatā paredz juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu pēc tam, kad tiesvedības procesā ir konstatēts administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības prettiesiskums. APL 18. panta ceturtās daļas piemērošana neizslēdz Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta trešās daļas piemērošanu. Abas minētās tiesību normas ir spēkā un ļauj personai izvēlēties, kā īstenot savas tiesības.

Tabulā konspektīvā veidā atspoguļotas būtiskākās atšķirības juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai APL 18. panta ceturtās daļas kārtībā un 92. panta kārtībā. Detalizētāk katra no minētajām atšķirībām raksturota raksta tālākajā gaitā.

Juridiskās palīdzības institūts
(APL 18. panta ceturtā daļa)

Zaudējumu atlīdzinājuma institūts
(APL 92. pants)

Attiecas tikai uz procesa dalībnieka, kas ir fiziskā persona, pārstāvi.

Attiecas gan uz procesa dalībnieka, kas ir fiziskā persona, gan uz procesa dalībnieka, kas ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, pārstāvi.

Piemērojams tikai pamatlietas izskatīšanas ietvaros.

Var tikt piemērots gan pamatlietas ietvaros, gan pēc tam, kad pamatlietas izskatīšana pēc būtības pabeigta.

Viens no juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem ir procesa dalībnieka, kurš lūdz atlīdzināt juridiskās palīdzības izmaksas, mantiskais stāvoklis.

Procesa dalībnieka mantiskais stāvoklis nav juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas priekšnoteikums.

Viens no juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem ir lietas sarežģītība.

Lietas sarežģītība nav juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas priekšnoteikums.

Juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšana nav atkarīga no iespējamā lietas iznākuma.

Parasti administratīvā akta vai faktiskās rīcības prettiesiskuma konstatācija ir viens no juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem.

Atlīdzinājumu izmaksā procesa dalībnieka, kurš lūdzis atlīdzināt juridiskās palīdzības izmaksas, pārstāvim.

Atlīdzinājumu izmaksā procesa dalībniekam, kurš tiek pārstāvēts.

 

2. Juridiskās palīdzības institūts (APL 18. panta ceturtā daļa)

Lai gan administratīvajā procesā nav paredzēts obligātās pārstāvības institūts, APL 18. panta ceturtajā daļā norādītajā gadījumā likumdevējs paredzējis iespēju administratīvā procesa dalībniekam, kurš ir fiziskā persona, saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību.10 Kā jau iepriekš minēts, juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšana APL 18. panta ceturtās daļas kārtībā ir nošķirama no juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas zaudējumu atlīdzinājuma institūta ietvaros APL 92. panta kārtībā. Tāpat abi minētie tiesību institūti ir nošķirami no valsts garantētās juridiskās palīdzības institūta, kas reglamentēts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā un administratīvajā procesā piemērojams ļoti ierobežotos gadījumos.

Juridiskās palīdzības institūta materiāltiesiskais pamats izriet no Latvijas Republikas Satversmes11 (turpmāk – Satversme) 92.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gunārs
26. Marts 2013 / 16:56
0
ATBILDĒT
Pārstāvība ir viens no juridiskās palīdzības veidiem. Turklāt APL 18. panta 4.daļas ietvaros tā tulkojama paplašināti, kas varētu ietvert arī konsultācijas un dokumentu sastādīšanā. Pretējā gadījumā tādai pārstāvniecībai nav jēgas, ja reiz lieta ir sarežģīta.
Lasītājs
26. Marts 2013 / 16:38
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts! Paldies autorei!
varētu ieteikt autorei
26. Marts 2013 / 16:04
0
ATBILDĒT
iemest aci Administratīvā procesa likumā, jo 18.pantā vispār nav ne vārda par juridisko palīdzību, tur pat nav neviena vārda ar sakni \"juridisk\".



Arī tajos, uz APL 18.panta 4.daļas pamata izdotajos MK noteikumos nav ne vārda par juridisko palīdzību.



18.panta 4.daļā runa ir par parastu (pilnvarotu)pārstāvi (APL 35. - 40.pants). Pārstāvis nav gluži tas pats, kas juridiskās palīdzības sniedzējs.



Par juridisko palīdzību ir noteikts APL38.panta 6.daļā:

Ja administratīvā procesa dalībnieks pats piedalās lietā, viņam ir tiesības uzaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai zvērinātu advokātu. Advokāta pilnvarojumu šādā gadījumā apliecina orderis.
visi numura raksti
Māris Onževs
Skaidrojumi. Viedokļi
Par neīsta atpakaļejoša spēka izpratni Latvijas tiesu nolēmumos
Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākās tiesas Senāts) vairākos pēdējo gadu nolēmumos ir atsaukušies uz līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nedzirdētu terminu ...
16 komentāri
Hanss Kristofs Grigoleits
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi kā kuriozs eksperiments
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projekts, kuru 2011. gada oktobrī ir publiskojusi Eiropas Komisija, turpina būt asu diskusiju objekts. Soli pa solim Eiropas Komisija mēģina radīt vienotas Eiropas privāttiesības. Taču pati ideja ir ...
Informācija
Kur var nopirkt "Jurista Vārda" krimināltiesību reformai veltīto tematisko numuru
Ministru kabinets
Tiesību politika
Valdības darba rezultāti un ieceres valsts pārvaldībā
Fragments par valsts pārvaldību no pagājušajā nedēļā publiskotā Ministru prezidenta Valda Dombrovska 133 lappušu apjomīgā ikgadējā ziņojuma1 Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
Ilze Dubava
Notikums
Tieslietu ministra atskaite par nozarē paveikto un vēl darāmo
2013. gada 13. martā preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns sniedza atskaiti par paveikto pagājušajā gadā un iepazīstināja ar šī gada prioritārajiem darba virzieniem tieslietu jomā. Ievadot tieslietu sistēmas 95. jubilejas ...
10 komentāri
AUTORU KATALOGS