Jau ar Komerclikuma spēkā stāšanās brīdi Komerclikuma 241. pants paredz aizliegumu akciju sabiedrībām finansēt savu akciju iegādi. Turpretim nedz Komerclikuma sākotnējā redakcijā, nedz vēlāk izdarītajos grozījumos šāds aizliegums netika noteikts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Šāda tieša aizlieguma neesamība Komerclikumā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir pamats secinājumam, ka Komerclikuma 241. pants ir piemērojams tikai akciju sabiedrībām. Taču, kā liecina atsevišķi pirmās instances tiesas spriedumi, vairāki tiesneši Komerclikuma 241. pantā noteikto aizliegumu pēc analoģijas ir piemērojuši arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Autors, aplūkojot Komerclikuma, Eiropas Savienības un citu valstu normatīvo aktu regulējumu un tiesu praksi, vērtēs, vai tiešām Komerclikumā pastāv atklāts likuma robs savu daļu iegādes finansēšanas aizlieguma piemērošanā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, t.i., vai pastāv tāda tiesiskā situācija, kuras regulējums nav ietverts likumā, kaut arī šādam regulējumam atbilstoši likuma teleoloģijai vajadzētu būt.
Savu akciju iegādes finansēšanas aizlieguma izcelsme
Savu akciju iegādes finansēšanas aizlieguma regulējums ir radies astoņpadsmitajā gadsimtā Apvienotājā Karalistē, laikā, kad attīstījās anglosakšu tiesību (common law) noteikumi par kapitāla saglabāšanas pienākumu britu statūtsabiedrībām.1 Briti apgalvo, ka ir ieviesuši kapitāla saglabāšanas noteikumu kā quid pro quo par ierobežoto atbildību deviņpadsmitā gadsimta 40. un 50. gados.2 Savu akciju iegādes finansēšanas aizliegums izriet no kapitāla saglabāšanas pienākuma, kas sākotnēji tika noteikts precedentu tiesībās un vēlāk arī kodificēts 1928. gada Sabiedrību likumā (Companies Act 1928).3
Lai gan kontinentālās Eiropas valstu, jo īpaši Vācijas,4 tiesību akti arī paredzēja striktus kapitāla saglabāšanas noteikumus, lai aizsargātu sabiedrības dalībnieku un trešo personu intereses, tomēr nedz Vācijas Akciju likums (Aktiengesetz), nedz arī Sabiedrību ar ierobežotu atbildību likums (Gesetz betreffend die Gesellschaften mit beschränkter Haftung) neparedzēja noteikumus, kas sabiedrībām liegtu finansēt savu akciju/daļu iegādi. Kontinentālās Eiropas valstīs savu akciju iegādes finansēšanas aizliegums tika ieviests tikai pēc Apvienotās Karalistes pieprasījuma 1973. gadā, apspriežot Otro direktīvu,5 pēc tam, kad Apvienotā Karaliste bija pievienojusies Eiropas Ekonomikas kopienai.6 Tā, piemēram, Vācijas Akciju likumā aizliegums finansēt savu akciju iegādi tika ieviests 1978. gada decembrī, bet spēkā stājās tas 1979. gada 1. jūlijā, pēc tam, kad spēkā bija stājusies Otrā direktīva.7 Līdz ar to savu akciju iegādes finansēšanas aizlieguma regulējumu zināmā mērā var uzskatīt par svešķermeni kontinentālās Eiropas sabiedrību tiesībās, jo šāda aizlieguma mērķis tika sasniegts, ieviešot striktus kapitāla saglabāšanas noteikumus.
Komerclikuma 241. pantā aizliegums finansēt savu akciju iegādi jau tika noteikts tā sākotnējā redakcijā,8 ieviešot 1976. gada 13. decembra Padomes Otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanās nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes