ŽURNĀLS Numura tēma

30. Jūlijs 2013 /Nr.31 (782)

Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi
7 komentāri
Mg.iur.
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors1 

2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 gadiem, kuri pēc būtības ir sakrituši ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta darbības laiku. Un tieši pirms 20 gadiem pēc neatkarības atjaunošanas tika arī parakstīts pirmais Latvijas un kaimiņvalsts robežlīgums. Latvijas valsts robežu atjaunošana ir ilgusi visus šos 20 gadus, turklāt process vēl nebūt nav noslēdzies, iespējams, lielākie izaicinājumi mūsu valstij vēl ir tikai priekšā. Tāpēc autors uzskata par iespējamu savu katedras 20 gadu jubilejas konferencei veltīto referātu sasaistīt ar vēl joprojām būtisko Latvijas Republikas robežu delimitācijas jautājumu.

A. Sauszemes robežas

Latvijas Republikas sauszemes robežas tika juridiski nostiprinātas gandrīz tādas pašas, kādas tās bija 1940. gada 16. jūnijā. Protams, bija politiski jutīgais lēmums de iure cedēt Krievijas Federācijai jau kopš 1944. gada Krievijas de facto kontrolētos pagastus un Abrenes (Pitalovas) pilsētu,3 taču visā pārējā robežas garumā tā praktiski palika nemainīta.

I. Latvija–Igaunija

Šobrīd spēkā esošo Latvijas–Igaunijas robežlīgumu veido divi dokumenti. 1992. gada 20. martā Valgā tika parakstīts Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku,4 kurš stājās spēkā pēc tam, kad abu valstu parlamenti5 bija šo līgumu ratificējuši un 1993. gada 13. septembrī Tallinā abu valstu premjeri Valdis Birkavs un Marts Lārs apmainījās ar līguma ratifikācijas rakstiem. Līguma preambula un I pants nosaka, ka tiek atjaunota abu valstu robeža tajā stāvoklī, kādā tā bija 1940. gada 16. jūnijā, kura savukārt bija noteikta, pamatojoties uz 1920. gada 19. oktobra konvenciju.6 Līguma VIII pants paredz, ka puses izveido jauktu robežkomisiju robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā, kurā ietilptu pa trim cilvēkiem no katras puses, kā arī norāda uz pielikumu: “Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcija”. Līguma XII pants satur šādu regulējumu: “No valsts robežas līnijas divu metru platumā uz abām pusēm tiek noteikta neitrālā josla. Valsts robežas režīms nosakāms ar abu pušu atsevišķu vienošanos.” Saskaņā ar līguma XIII pantu abu valstu jūras robeža tiek noteikta ar atsevišķu līgumu.

Kā pielikums Latvijas–Igaunijas robežlīgumam tajā pašā dienā tika parakstīta arī jau minētā redemarkācijas instrukcija,7 kuras saturs arī radīja nepieciešamību dažus gadus vēlāk līgumam par robežas atjaunošanu pieņemt vēl papildprotokolu. Šī samērā detalizētā dokumenta 8. pants paredz: “Robežas līniju nosaka pēc iespējas pa taisnu līniju un apzīmē dabā ar 1 m dziļu grāvi, kura platums dibenā ir 0,3 m, bet augšpusē 2,3 m ar nogāžu stāvumu 1:1”, t.i., robežgrāvja apraksts vairāk piedienētu konfliktējošām valstīm, pietrūkst tikai dzeloņstiepļu un mīnu lauka pa vidu. Šī iemesla dēļ 1999. gadā tika apzināta nepieciešamība vienkāršot un padarīt atbilstošāku mūsdienu prasībām abu valstu robežu demarkāciju, tāpēc 2000. gada 31. maijā Rīgā tika parakstīts Papildprotokols Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu.8 Papildprotokols izslēdza no robežlīguma XII panta pirmo teikumu, atstājot tajā tikai normu par valsts robežas režīma noteikšanu ar atsevišķu līgumu, tādējādi izslēdzot neitrālo joslu un pašu robežlīniju (grāvi).

II. Latvija–Lietuva

Arī sauszemes robežas atjaunošana ar Lietuvu īpašus sarežģījumus neradīja, tikai praksē robeža tika nedaudz koriģēta salīdzinājumā ar 1940. gada 15. jūnija robežu,9 jo puses ņēma vērā atsevišķu Polockas–Mažeiķu naftas vada objektu izvietojumu un piederību vienai vai otrai valstij.10 1993. gada 29. jūnijā Biržos tika parakstīts Līgums par robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku.11 Līguma 1. pants paredz atjaunot līdz 1940. gada 15. jūnijam pastāvējušo valsts robežu, kura bija noteikta ar 1921. gada 14. maija Konvenciju par robežas novilkšanu dabā starp minētajām valstīm un 1930. gada 30. jūnija Deklarāciju starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par robežas galīgu noteikšanu.12 Tajā robežas daļā, ko nenosaka 1921. gada Konvencija un 1930. gada Deklarācija, t.i., daļā no pirmskara Latvijas–Polijas robežas, valsts robeža tiek noteikta, ievērojot administratīvo robežu starp Latviju un Lietuvu, pēc stāvokļa uz 1991. gada 17. septembri, t.i., dienu, kad abas valstis tika uzņemtas ANO. Līguma 7. pants paredz, ka gar valsts robežu tiek noteikta 10 m plata pierobežas josla (5 m uz katru pusi no valsts robežas līnijas).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M.Lejnieks
1. Augusts 2013 / 13:10
0
ATBILDĒT
Ļoti patīkami, ka raksts ir izsaucis interesi un pat veselu diskusiju. Kas attiecas uz ekvidistances līnijas aprēķināšanas būtību, tā ir diezgan tehniska lieta, kuru labāk atstāt profesionālu hidrogrāfu ziņā, taču interesenti noteikti var iepazīties ar metodoloģiju Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (International Hydrographic Organization) publikācijas \"A Manual on Technical Aspects of The United Nations Convention On The Law of The Sea - 1982\", speciālā publikācija Nr.51, 4.izdevums, Marts, 2006, (http://www.iho.int/iho_pubs/CB/C-51_Ed4-EN.pdf).
Jack
31. Jūlijs 2013 / 18:06
0
ATBILDĒT
Te ir 2 varianti - vai nu taisnība ir autoram, vai SM :D
sm.
31. Jūlijs 2013 / 09:01
0
ATBILDĒT
Labs apkopojums par delimitācijas praksi pieejams: http://etheses.dur.ac.uk/4186 (piem., 457, 484, 489-491). No tās arī redzams, ka strikta ekvidistances līnija tiek noteikta no tuvākā punkta, kas būtu Pape, nevis Akmeņrags, kā arī Lietuvas pusē nav tuvāku punktu kā Palangas mols, tāpēc nebūtu pamata ekvidistances līnijai pēdējā posmā pagriezties uz augšu. Ir svarīgi noteikt korektu ekvidistances līniju, lai neizskatās, ka piekāpjas abas puses (piem., parakstītajā līgumā), jo pēc st. tiesībām piekāpjas tikai Latvija.



Protams, 1969.gada Kontinentālā šelfa spriedums parādīja, ka demilitācijas tiesībās jāņem vērā ne vien strikts likums, bet arī taisnīgums (equity). Šajā gadījumā tomēr nav redzams, kādēļ ekvidistances līnija nebūtu arī no taisnīguma viedokļa pieņemams risinājums, ņemot vērā, ka krasta ieliekums nerada pietiekamu nogriezuma efektu (par atskaites punktu ņemot vērā apstākli, ka LT saglabā pieeju trešās valsts EEZ), lai tas būtu jārisina uz citas valsts tiesību uz jurisdikciju rēķina. Turklāt krasta konfigurācija ir pietiekami vienkārša un acīmredzama, lai nerastos nepieciešamība noteikt kaut kādu apšaubāmu vispārējo krasta virzienu (kā tas bija Gvinejas un Gvinejas-Bisavas arbitrāžā), pret kuru vilkt perpendikulu.
sm.
30. Jūlijs 2013 / 13:38
0
ATBILDĒT
Tieši otrādi. Nav tādas normas, kas liktu ekvidistances līniju noteikt, abpusēji ejot pa bāzes līnijām uz priekšu. Latvijai tuvākais punkts visā robežas garumā ir un paliek viens un tas pats (pie Papes), un no tā var atkāpties tikai ar speciālu pamatojumu (otrai valstij veidojas nogriezuma efekts, īpaša makroģeogrāfiskā situācija, kurā svarīgi noteikt un ņemt vērā vispārējo krasta virzienu, ko parasti piemēro, ja ir ļoti izrobots krasts u.c.). Proti, Lietuvai būtu jāpierāda, kāpēc kartē pareizi iezīmētā vienādu attālumu līnija šaurā DR leņķī pret paralēli nebūtu tas pareizākais robežas virziens.
M.Lejnieks
30. Jūlijs 2013 / 13:03
0
ATBILDĒT
Tuvākie punkti tiek ņemti vērā visa relevantā krasta garumā, sākot no Papes un beidzot aiz Akmeņraga, tāpat kā visa Lietuvas krasta garumā līdz pat robežai ar KF.
sm.
30. Jūlijs 2013 / 12:10
0
ATBILDĒT
Nav skaidra autora pozīcija, kāpēc Akmeņrags vispār būtu jāņem vērā Latvijas jūras robežas noteikšanā ar Lietuvu, ņemot vērā, ka ekvidistances līnija tiek noteikta no TUVĀKAJIEM punktiem uz katras valsts bāzes līnijām. Tas Latvijas gadījumā nozīmē - no Papes piekrastes. Ja autors uzskata, ka Latvijas pusē vērā ņemams ir tik tāls punkts kā Akmeņrags, tas būtu speciāli jāpamato, īpaši ņemot vērā, ka krasts uz ziemeļiem no Liepājas ieņem nedaudz citu, vairāk uz Gotlandi vērstu leņķi.
Bakalaurs
30. Jūlijs 2013 / 11:14
0
ATBILDĒT
Tiešām interesants raksts. Autora domas un secinājumi par vēsturiskajiem notikumiem ir drosmīgi un izcili!
visi numura raksti
Ilze Dubava
Numura tēma
Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums
Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras ...
Artūrs Kučs
Numura tēma
Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē
Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu ...
2 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Jaunas rekomendācijas personas datu tiesiskai apstrādei
Lai palīdzētu nodrošināt personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, Datu valsts inspekcija (DVI) pirms pāris nedēļām publiskojusi savu jaunāko rekomendāciju “Personas datu aizsardzība darba ...
Arnis Buka
Numura tēma
Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas
Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, ...
Kristīne Dupate
Numura tēma
Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija
Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir ...
AUTORU KATALOGS