ŽURNĀLS Numura tēma

30. Jūlijs 2013 /Nr.31 (782)

Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas
Dr.iur.
Arnis Buka
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors 

Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta.

1. ES tiesību perspektīva

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pants paredz sadarbību starp dalībvalstu tiesām un ES Tiesu, dodot iespēju dalībvalsts tiesai apturēt lietas izskatīšanu nacionālā līmenī un lūgt ES Tiesu sniegt lietas izskatīšanā iesaistītās ES tiesību normas skaidrojumu. Attiecībā uz jautājumu, vai konstitucionālās tiesas ietilps šo LESD 267. pantā minēto “tiesu” lokā, nedz pats LESD 267. pants, nedz arī kāda cita norma ES primārajos tiesību aktos nesniedz precīzu atbildi. Tomēr praksē līdzšinējā ES Tiesas nostāja ir bijusi ļoti atvērta attiecībā pret dalībvalstu konstitucionālo tiesu izrādīto vēlmi sadarboties – līdzšinējā praksē visos gadījumos, kad dalībvalstu konstitucionālās tiesas ir vērsušās pie ES Tiesas pēc prejudiciālā nolēmuma, ES Tiesa šo prejudiciālo nolēmumu ir sniegusi.

Interesanti, ka ES Tiesa dalībvalstu konstitucionālās tiesas ir tik acīmredzami uzskatījusi par tiesām, kuras ir tiesīgas lūgt prejudiciālus, ka tā savos spriedumos pat nav mēģinājusi analizēt dalībvalstu konstitucionālo tiesu atbilstību vispārējiem jēdziena “tiesa” kritērijiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Dubava
Numura tēma
Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums
Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras ...
Māris Lejnieks
Numura tēma
Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi
2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 ...
7 komentāri
Artūrs Kučs
Numura tēma
Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē
Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu ...
2 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Jaunas rekomendācijas personas datu tiesiskai apstrādei
Lai palīdzētu nodrošināt personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, Datu valsts inspekcija (DVI) pirms pāris nedēļām publiskojusi savu jaunāko rekomendāciju “Personas datu aizsardzība darba ...
Kristīne Dupate
Numura tēma
Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija
Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir ...
AUTORU KATALOGS