ŽURNĀLS Tiesību politika

12. Augusts 2014 /Nr.31 (833)

Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām
1 komentāri

Otrdien, 5. augustā, Ministru kabineta sēdē zināšanai tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām", vienlaikus atbalstot tajā ietverto tiesu politikas rīcības virzienu pakāpenisku ieviešanu, kas paver iespējas tā sauktajai tiesu sistēmas reformai.

Šeit publicēta "Jurista Vārda" saīsinātā ziņojuma versija. Pilno skat.: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40327551&mode=mk&date=2014-08-05.

Informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis

[..] Ziņojuma mērķis ir iezīmēt iespējamo tiesu politikas rīcības virzienu, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, attiecīgi atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, tai skaitā pārāk gari tiesvedības termiņi, mazā tiesnešu skaita tiesā dēļ apgrūtināta vai neiespējama specializāciju izveide un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.

[..]

 

Pašreizējās situācijas raksturojums

Tiesu izvietojuma un lieluma raksturojums

Latvijā izveidotās pirmā un otrā līmeņa tiesas noteic likuma "Par tiesu varu" 29. panta pirmā daļa. Minētā panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības – tiesu nami.

Esošais rajonu (pilsētu) tiesu izvietojums faktiski ir radīts pirms neatkarības atjaunošanas un joprojām atbilst toreizējam Latvijas teritorijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, proti – rajona (pilsētu) tiesas tika izveidotas katrā rajonā, bet Rīgā – atbilstoši Rīgas priekšpilsētu administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Ja salīdzina tiesu skaitu ar iedzīvotāju skaitu, tad kopumā Latvijā ir vidēji 2,2 tiesas uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus norādāms, ka vairāk nekā 30% no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo Rīgā (aptuveni 700 tūkstoši no 2 miljoniem). Rīgas pilsētas teritorijā atrodas sešas pirmās instances tiesas (jeb 17% no tiesu kopskaita), un tajās kopumā strādā 95 tiesneši (29% no tiesnešu kopskaita).

No 34 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesām (turpmāk – rajonu (pilsētu) tiesas) lielākā daļa – 22 rajonu (pilsētu) tiesas – ir nelielas tiesas, kurās tiesnešu skaits ir no 3 līdz 7 tiesnešiem (neskaitot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus). Deviņas rajonu (pilsētu) tiesas ir ar tiesnešu skaitu no 8 līdz 14 tiesnešiem, bet tikai trīs rajonu (pilsētu) tiesās tiesnešu skaits ir lielāks par 14 tiesnešiem. Līdz ar to Latvijā dominē plašs tiesu izvietojuma tīkls ar nelielu tiesnešu skaitu tiesā.

Savukārt rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļās tiesnešu skaits ir vēl mazāks: 22 zemesgrāmatu nodaļās ir tikai 1 līdz 2 zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, trīs zemesgrāmatu nodaļās tiesnešu skaits ir 3 līdz 4 tiesneši, bet tikai divās zemesgrāmatu nodaļās tiesnešu skaits ir lielāks par 13 tiesnešiem.

Šāds neliels tiesnešu skaits tiesās apgrūtina esošo tiesnešu resursu piesaisti darbam pārslogotajās tiesās, piemēram, uz laiku līdz lietu uzkrājumu likvidēšanai, jo nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, kas ir tiesneša pamata darbavieta.

Tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaicīgi tiesnešu specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Lai nodrošinātu minēto principu vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā specializētos ne mazāk kā četri tiesneši. Šādā gadījumā ir iespējams nodrošināt gan nejaušības principa un specializācijas principu ievērošanu lietu sadalē, augstāku tiesas spriešanas kvalitāti, gan novērst nevēlamu korporatīvu saišu veidošanos. Tiesas ar nelielu tiesnešu skaitu arī rada paaugstinātu interešu konflikta risku.

Arī Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (The European Commission for the Efficiency of Justice – angļu val.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
14. Augusts 2014 / 12:54
0
ATBILDĒT
Koncepcijas kontekstā noteikti būtu izvērtējam Bauskas, Iecavas, Rundāles novadu piekritība Zemgales AT Aizkarukles tiesu namam, jo cilvēkiem nav pieejams adekvāts satiksmes veids, lai saprātīgā un adekvātā veidā tur nokļūtu. Bez tam brauciens ar savu transportu prasa 2 stundas turp un 2 stundas atpakaļ. Turpretī tiesa Jelgavā ir sasniedzama ar labu transporta kustību, gan brauciens prsasa apmēram 1 stundu. Līdz šim Aizkrtaukles tiesu namā ir 3 civillietu un 3 krimināllietu tiesneši. Ja kāds no viņiem nestrādā, tad lietā tiek pieaicināts tiesnesis bez atbilstošas pieredzes un kvalifikācijas, kas, manuprāt, rada tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāpumu. Domāju, ka nevajadzētu vērtēt pēc formāliem kritērijiem- ir iecelts par tiesnesi, tātad var skatīt visas lietas. Jo arī koncepcija runā par specializāciju starp civillietu tiesnešiem. Brīnos, ka kāds par šo pārkāpumu vēl nav iesniedzis sūdzību ECT.
visi numura raksti
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmas kriminālprocesā

Šis raksts ir pirmais triju rakstu sērijā par odoroloģiskās ekspertīzes rezultātu izmantošanas problēmām Latvijas kriminālprocesā.

3 komentāri
Miks Čevers
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā
Tā kā Latvijā vidēji mēnesī fiziskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts vairāk nekā 100 personām,1 šo personu saistību struktūra ir plaša – tā aptver visus iespējamos gadījumus, sākot ar kredītu mājokļa ...
1 komentāri
Artūrs Kučs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu
Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas ...
7 komentāri
Eva Vīksna
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)
Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka ...
1 komentāri
Viktors Avotiņš
Viedoklis
Atkal uz grābekļa
Trīs dienas (23., 24., 25. jūlijs) izturējis lielāko daļu no 11. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra programmas, es joprojām uzskatu, ka šī diskusiju telpa ir perfektākā no tām, kur vien esmu redzējis pulcējamies ...
23 komentāri
AUTORU KATALOGS