Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Novembris 2014 /Nr.46 (848)

“Nolikto atslēgu” ilūzija
7 komentāri
Mg.iur., Bac.oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs, Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupas dalībnieks 

2013. gada jūlijā žurnālā "Kapitāls" tika publicēta intervija "Maksātnespējas pasludināšana – durvis uz Alises Brīnumzemi"1 ar šī raksta autoru. Intervijā autors ar Alises Brīnumzemi salīdzināja visus tos ačgārnos notikumus, kas norisinās maksātnespējas procesos, kuros notiek cīņa par vērtīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu aktīviem. Tiek veidoti fiktīvi kreditori, kas kontrolē maksātnespējas procesus; caur tiesiskās aizsardzības procesiem tiek panākta fiktīvajiem kreditoriem lojālu administratoru ielikšana procesos, vēlāk pārejot maksātnespējas procesos; netiek atzīti pamatoti kreditoru prasījumi, un notiek daudzas citas dīvainības, kuras iespējamas tikai tiešām tiesiski ačgārnā brīnumzemē. Ar skumjām jāsecina, ka šī tiesiski ačgārnā brīnumzeme nav vis kāda pasaku vai romānu uzburta, bet ir mūsu pašu valsts, kurā viss minētais vēl joprojām notiek, neskatoties uz masu informācijas līdzekļos izskanējušajiem skaļajiem gadījumiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
11
4
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
za
27. Novembris 2014 / 11:34
12
ATBILDĒT
Var piekrist, ka grozījumi labāk iederētos PTAL vai kādā citā NA, nevis MN likumā, bet autora argumentācija ne ar ko neatšķiras (kāds pārsteigums) no banku publiski paustā viedokļa savu interešu lobēšanai. Tādēļ, lai kā autors censtos vilku pārģērbt jēra ādā, par neatkarīgu un objektīvu rakstu nevar nosaukt. Tā vietā, lai ar skaitļiem un faktiem aplūkotu, cik šobrīd Latvijā ir reāla un iespējama atlikušās kredīta summas piedziņa pēc ķīlas atsavināšanas (cik man zināms, tuva nullei, kas pierāda jau šobrīd faktiski pastāvošo nolikto atslēgu principu), autors stāsta, cik slikti ir mainīt civiltiesību pamatus. Ar šādu izpratni par tiesībām mēs joprojām dzīvotu viduslaikos - kad visi līgumi ir absolūti.. ir jāanalizē problēma pēc būtības, nevis jāstāsta, kā ASV kreditēšanas sistēma izveidota. Protams, paldies par to, bet tas nav arguments nolikto atslēgu neieviešanai, jo mēs varam aizgūt idejas, bet to realizācija ir pielāgojama Latvijas apstākļiem. Svarīgāk ir saprast, kāds ir „sausais atlikums” no nolikto atslēgu ieviešanas- cik cilvēkus varētu atgriezt ekonomiskajā apritē, nevis dzīvojot no aplokšņu algām, kāda būtu reālā kreditēšanas pasliktināšanās u.tml. šo izsverot arī būtu diskutējams nolikto atslēgu princips, nevis kaut ko mākoņos filozofējot par ASV ekonomikas vēsturi
Man drīzāk interesē, kad Konkurences padome varētu sākt pārbaudīt iespējamo vienošanos kredīta pirmās iemaksas paaugstināšanā un aiziešanā no valsts atbalsta programmas pirmajam mājoklim, ko vairākas bankas vienprātīgi pēc grozījumu veikšanas esot izdarījušas.. izskatās, ka bankas rīkojas pretēji jebkādai tirgus loģikai – nevis vērtē individuālā kredītņēmēja un īpašuma risku (īpaši par pirmo iemaksu), bet brutāli paceļ iemaksas apmēru visiem potenciālajiem kredītņēmējiem
Sīpols
27. Novembris 2014 / 09:23
4
ATBILDĒT
Labs raksts. Tikai Jurista vārdu nelasa lielākā daļa Latvijas vēlētāju, līdz ar to deputātu ''mākslas darbu'' rezultātu neuzzinās uzreiz, bet uzzinās pēc pāris mēnešiem vai pat gadiem negatīvu seku rezultātā. Kā ierasts juristi shēmotāji izmantos likuma trūkumus, tiesas, piemērojot savā ‘’izpratnē’’, izliksies, ka viss kārtībā, deputāti pazākās viens otru un bijušos, sāks ‘’uzlabot’’ atkal likumu un .. kaut kā neticas, ka sistēmiski kaut kas mainīsies uz labo pusi :(
Seskis
26. Novembris 2014 / 09:32
6
ATBILDĒT
Deputātiem ir ļoti vājas zināšanas par Latvijas civiltiesību sistēmu, nemaz nerunājot par tik specifisku jomu kā ASV kreditēšanas sistēma, kas ir pilnīgi atšķirīga no Latvijas kreditēšanas sistēmas pašos pamatu pamatos (Autora secinājums).
Jāpiekrīt, ka deputātiem ir vājas zināšanas civiltiesībās, ASV un ne tikai ASV kreditēšanas sistēmās, tiesību teorijā un juridiskajās metodēs, tomēr ir teicams izdzīvošanas instinkts.
Tā kā Latvijas Valsts ir demokrātiska Republika, bet demokrātija ir vairākuma diktāts, gadījumos, kad pilsoņu vairākums kļūst par debitoriem, saprotams, ka parādnieki pieņems politisku lēmumu atbrīvoties no saistībām. Un ne jau likumdevējam sāp galva par to, kā politisks lēmums iekļausies tiesību sistēmā, tur galva sāpēs tiesību piemērotājam.
Tiesībām nav obligāti jābūt taisnīgām (summa ius summa iniuria est), likumdevējam dažreiz labpatīkas mest kauliņus un vērot, kas notiks tiesās, kad procesa dalībnieki ar izsistiem zobiem steigs lāpīt likuma robus, ņemot vērā apstākli, ka tiesību piemērotajam atšķirībā no likumdevēja ir pienākums taisnīgi piemērot arī netaisnīgas tiesības, un šajā gadījumā Autora raksts var lieliski noderēt.
Ivars
25. Novembris 2014 / 18:52
2
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts un prieks par Rolandu, kurš sauc lietas īstajos vārdos. Aprakstītie likuma grozījumi nav tikai galvojuma institūtu degradējoši, ķīlas nozīmi mazinoši, bet ir kārtējais solis saistību izpildes pienākuma mazināšanā. Jautājums- kam tas ir izdevīgi?
mazgudrais > Ivars
26. Novembris 2014 / 08:40
9
ATBILDĒT
tas ir izdevīgi kreditoriem - ja viņi paši nejēdz, kam naudu dot, kam nedot, tad ar likumu viņiem jāiebaksta acīs, ka jābūt apdomīgākiem šajā jautājumā, lai vēlāk pašiem problēmu nebūtu
Magone
25. Novembris 2014 / 11:37
12
ATBILDĒT
Pilnīgi pareizi. Tāda sajūta, it kā es pati būtu rakstījusi šo rakstu. Tieši manas domas. Vienīgi es beigās būtu pierakstījusi, zinu, ka tas ļoti rupji izklausās, bet savādāk pateikt nevaru, sašutumā par tiesību sistēmas graušanu -deputāti, nākamo reizi, kad pirms vēlēšanām gribēsiet izpatikt parādniekiem, paņemiet līdzi ziepes!
Seskis
25. Novembris 2014 / 09:19
17
ATBILDĒT
Seskis ar visām četrām ķepiņām un kuplo asti balso par kreditēšanas institūtu - kreditoram jārīkojas tā, lai kreditora gribas izpausme kļūtu par parādnieka uzvedības vispārobligātu maksimu, un "nolikto atslēgu" ilūzija bez liekas sebošanās transformētos "noliktās karotes" realitātē parādniekam, ar pienākumu parādnieka radiniekiem līdz septītajam celim kalpot kreditoram, uzgraužot maizes garoziņu un uzdzerot vitaminizētu ūdentiņu, lai nepārslogotu vienīgo atlikušo nieri novārgušajā organismā.
visi numura raksti
Valdis Cielava
Skaidrojumi. Viedokļi
Preambula: Satversmes metamorfozes
Demokrātiskā valstī sabiedrības grupu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgs pilsoniskās līdzdalības veicinošs mehānisms. Lai sabiedrībā viestu pārliecību, ka pieņemtais akts ir tiesisks, īpaši vēlams attiecīgo ...
21 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Kā tiesai pārbaudīt vēlēšanu rezultātus  
"Jurista Vārds" turpina uzsākto tradīciju – autoru un lasītāju tikšanos klātienē. Šā gada 22. maijā "Jurista Vārds" aicināja lasītājus uz Jura Rudevska lekciju "Valsts varas un cilvēktiesību izpratne Eiropā un ASV", savukārt 20. ...
Sannija Matule
Notikums
Satversmes komentāros padziļināti izvērsti arī valsts pamati  
Pēc trīs gadu darba un vairāku desmitu cilvēku iesaistes ir noslēdzies vēl viens Latvijas Republikas Satversmes zinātnisko komentāru projekts, kas piepulcējas diviem iepriekšējiem un šajā reizē veltīts valsts pamatlikuma ievadam un ...
Tieslietu ministrija
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: aktuālie spriedumi
Tieslietu ministrija piedāvā iepazīties ar aktuāliem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, kas pieņemti no 2014. gada marta līdz 2014. gada septembrim. 2014. gada 13. maijā EST pieņēma divus nozīmīgus spriedumus par ...
Aldis Alliks
Jurista vizītkarte
Aldis Alliks
AUTORU KATALOGS