ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Oktobris 2015 /Nr.39 (891)

Vai Kriminālprocesa likums jau gatavs
Dr.iur.
Ārija Meikališa
LU Juridiskās fakultātes profesore 
Dr.iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes profesore 

2005. gads mūsdienu kriminālprocesuālo tiesību attīstībā Latvijā iezīmēja jaunu posmu. 2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma ilgi gaidīto, daudzu gadu garumā izstrādāto Kriminālprocesa likumu (turpmāk arī – KPL), kurš tika izsludināts 2005. gada 11. maijā. Jaunais likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, kurā gan tolaik jau bija veiktas nozīmīgas izmaiņas.

KPL pieņemšanas gaitā tika ieviestas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, radot jaunus institūtus, atsakoties no iepriekš zināmajiem un nozīmīgi grozot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību būtiska reformēšana diemžēl nenoslēdzās, bet turpinājās ar lielu intensitāti gan skaitliskā, gan saturiskā aspektā.

Pēdējo desmit gadu laikā KPL grozīts 27 reizes (pēdējie grozījumi stāsies spēkā 1. novembrī) . Grozījumi gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi bijuši pamatīgi. Kopumā KPL A un B daļā grozīti gandrīz 57% pantu: A daļā – 51%, B daļā – 63%, savukārt C daļa, kas veltīta starptautiskajai sadarbībai, ieguvusi pavisam citu veidolu. Redzam, ka grozīta ir lielākā daļa no likuma sākotnējā redakcijā iekļautajiem pantiem. Kopējais pantu skaits pieaudzis gandrīz par 100. Tas joprojām ļauj atzīt, ka kriminālprocesa tiesību normu pilnveide turpinās, turklāt strauji.

Sākotnēji pieņemtais likuma teksts tā sistēmiskās nesakārtotības un nepārdomātības dēļ jau uzreiz pēc pieņemšanas radīja pamatu visai drošai prognozei, ka sagaidāmi grozījumi. Šis apstāklis un citi objektīvi iemesli ļāva atzīt, ka vēlme sakārtot Kriminālprocesa likumu vērtējama atzinīgi, tomēr pārāk bieži grozījumi likumā neveicina tiesiski stabilas, paredzamas un saprotamas kriminālprocesuālās kārtības veidošanu. Diemžēl atzīstams, ka grozījumu pieņemšanas prakse KPL situāciju būtiski neuzlaboja – arī pieņemtie grozījumi bieži bija un ir nepārdomāti, sistēmiski neiederīgi u.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Informācija
Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome  

Pagājušajā nedēļā, 29. septembrī, žurnāla "Jurista Vārds" (JV) redakcijā pulcējās konsultatīvā padome. Tādējādi atjaunota JV stratēģiskā padomdevēja darbība.

Diskusija
Kriminālprocesa likums darbībā: vērtējumi un secinājumi
Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā ...
Aleksandrs Berezins
Skaidrojumi. Viedokļi
Pamata prasības kriminālprocesā izvirzāmo aizdomu saturam
Aizdomās turētās personas ir visneaizsargātākā kriminālprocesā iesaistīto personu grupa agrīnajā procesa stadijā. Varētu iebilst, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 60.2, 66. pantā un vairākās citās ...
7 komentāri
Māris Ruķers
Viedoklis
Konkurences padome demonstrē objektivitātes trūkumu konfliktā ar “Latvijas Gāzi”
Plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi izsaucis akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (LG) paziņojums, kurā uzņēmums sola pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas paredz atstāt spēkā LG piespriesto sodu vairāk nekā ...
4 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Prokuratūra pirmo reizi piešķīrusi jaunos apbalvojumus
Atzīmējot Latvijas Republikas prokuratūras dibināšanas 25. gadadienu, kas apritēja sestdien, 26. septembrī, ir nodibināti un jau pirmo reizi arī pasniegti jauni prokuratūras apbalvojumi: I, II un III pakāpes Goda zīmes, kā arī ...
AUTORU KATALOGS