ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Darba likuma grozījumi pieņemti atbilstoši direktīvas prasībām

Visi Darba likuma grozījumi attiecībā uz darba laika uzskaiti tikuši veikti, lai pielāgotu Latvijas Darba likumu 2003. gada 4. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (turpmāk – Darba laika direktīva) prasībām.

Darba laika direktīva tika pieņemta Eiropas Parlamentā un Padomē ar Eiropas Kopienu līguma 137. pantu. Tas paredz, ka viens no Kopienu pasākumiem ir uzlabot darba vidi un aizsargāt darbinieku veselību un drošību.

Direktīvas galvenais mērķis ir noteikt minimālās veselības un drošības prasības, darba devējam organizējot darbinieku darba laiku. Tās ietver:

• minimālo diennakts un nedēļas atpūtu darbiniekam;

• atpūtu darba laikā;

• maksimālo nostrādājamo stundu skaitu nedēļā;

• ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

• papildus aizsardzību nakts darbiniekiem.¹

Direktīvā arī ir nostiprināts princips, ka jebkura īslaicīga atkāpšanās no šīm darbiniekam dotajām privilēģijām ir jākompensē samērīgā laika periodā, zaudēto tiesību piešķirot vēlāk. Piemēram, ja atpūtas laiks netika nodrošināts šajā nedēļā, darba devējam tas jānodrošina nākamajā nedēļā.²

Darba likuma grozījumu pieņemšanas dienā daļa direktīvas prasību jau bija iekļautas Darba likumā, taču daļa joprojām bija direktīvas tekstā.

Grozījumi par virsstundu darbu būtiski nemaina esošo regulējumu

Grozījumi ir izdarīti Darba likuma 136. panta piektajā daļā un skar virsstundu darba veikšanu, nosakot, ka "virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus".