ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Maijs 2016 /Nr.18 (921)

Cietušā institūts administratīvā pārkāpuma lietās ceļu satiksmē
1 komentāri

Šis raksts ir tapis, autorei reaģējot uz tiesas nolēmumu, ar kuru tiesa ir atzinusi transportlīdzekļa īpašnieces, kura nav vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, tiesības būt atzītai par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā, kas uzsākta pret cita transportlīdzekļa vadītāju.

Minētais lēmums nav pārsūdzams, jo to neparedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK), kurš regulē administratīvā pārkāpuma lietvedību un nosaka nolēmuma galīgo raksturu.1 Lēmums ir stājies spēkā, uzliekot Valsts policijai pienākumu atzīt transportlīdzekļa īpašnieci par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā. Raksts tapis, neveicot padziļinātu cietušā institūta izpēti, jo autore nesaskata tādu nepieciešamību, un tā mērķis ir drīzāk radīt diskusiju par tiesību normu piemērošanas niansēm šādās lietās, nevis izdibināt neapgāžamas juridiskās atziņas.

Jautājums par transportlīdzekļu īpašnieku tiesībām tikt atzītiem par cietušajiem administratīvo pārkāpumu lietās, kuras bija uzsāktas pēc notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, jau vairākkārt ir skatīts gan administratīvajās tiesās,2 gan vispārējās jurisdikcijas tiesās. Līdz 2016. gada 30. marta nolēmumam šis jautājums neizraisīja īpašas diskusijas, jo gan iestāde, gan tiesas iepriekš bija diezgan vienprātīgas (ar retiem izņēmumiem) par to, ka īpašnieks, kurš transportlīdzekļa sadursmes brīdī ceļu satiksmē pats nav piedalījies, nav atzīstams par cietušo šajā sakarā uzsāktajā administratīvā pārkāpuma lietā.

Gan vienā, gan otrā gadījumā nolēmumi šajā sakarā nerada precedentu kā tiesību avotu, jo tos pieņem pirmās instances tiesa, kuras lēmums katrā atsevišķā lietā ir galīgs. Apkopojumu šādiem lēmumiem neviens neveica, tajos izdarītie secinājumi pie vienlīdzīgiem faktiskajiem apstākļiem varēja būt atšķirīgi, taču tie neatstāja iespēju tiesvedības ceļā diskutēt par to pamatotību.

Šobrīd gan tiesās, gan atsevišķi neoficiāli izskanējušajos tiešās valsts pārvaldes iestādes amatpersonu viedokļos ir parādījies uzskats, ka transportlīdzekļa īpašnieks, kuram transportlīdzekļu sadursmes rezultātā ir radušies mantiski zaudējumi, ir cietis administratīvā pārkāpuma ceļu satiksmē rezultātā un līdz ar to ir atzīstams par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā neatkarīgi no apstākļa, kurš vadīja tam piederošo transportlīdzekli ceļu satiksmē sadursmes jeb administratīvā pārkāpuma brīdī. Raksta autore nepiekrīt šādam uzskatam un sniedz savu redzējumu par cietušā institūtu administratīvo pārkāpumu lietās.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ai_bi
3. Maijs 2016 / 08:53
12
ATBILDĒT
Diemžēl šim rakstam ir diezgan nesakarīgs saturs. Interesanti, vai autore ir pazīstama ar LAPK 243.panta trešo daļu? Arī autores atziņas par 261.pantu neatbilst LAPK mērķim, un arī 39.pantam. Starp citu, LAPK tāpat kā KL ir panti, kuri jau sevī ietver kaitējumu kā nodarījuma pazīmi, sakarā ar ko - personu būtu jāatzīst par cietušo (LAPK 243.p.4.d.). Tāpēc administratīvais pārkāpums jāskata un jāanalizē pēc konkrētiem pantiem, nevis abstrakti.
visi numura raksti
Mārtiņš Ziemanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācija kā efektīvs komercstrīdu risināšanas mehānisms. Praktiskie aspekti
Mediācija komercstrīdu risināšanai Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek izmantota salīdzinoši nesen. Vienlaikus jāatzīst, ka bieži vien uzņēmējiem nav pietiekamas informācijas un izpratnes par konkrētā strīdu risināšanas ...
Vija Kalniņa
Informācija
Aktualitātes preču zīmju reģistrācijas jomā
Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, 26. aprīlī, Rīgā notika seminārs "Eiropas Savienības preču zīmju reforma un preču zīmju starptautiskās reģistrācijas aktualitātes", kuru rīkoja Patentu valde sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ...
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Subjektīvā attieksme un vaina kukuļdošanā, izmantojot starpnieku

Apspriežot vainas formas jautājumus kukuļdošanā, ir izskanējis viedoklis, ka kukuļdošanu var izdarīt arī ar netiešu nodomu gadījumos, kad kukulis tiek dots, izmantojot starpnieku.

Dace Šulmane
Informācija
Starptautiska mediācijas konference Biznesa augstskolā “Turība”
Starptautiska projekta ietvaros 28. aprīlī Biznesa augstskolā "Turība" notika konference "Mediācijas pārrobežu attīstība, lai veicinātu strīdu risināšanu Eiropā" (Cross-border developments of mediation to foster European wide ...
Ministru kabinets
Tiesību politika
Valdības rīcības plāna uzdevumi tieslietu jomā
Izvilkums no Ministru kabineta otrdien, 26. aprīlī, apstiprinātā Valdības rīcības plāna1 Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.
AUTORU KATALOGS