ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Augusts 2016 /Nr.32 (935)

Vienkāršota atbilde uz sarežģītu jautājumu
4 komentāri

Kad gada sākumā redakcijā konstatējām, ka šogad aprit 20 gadi kopš nāvessoda faktiskās atcelšanas Latvijā (ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izsludinātā moratorija palīdzību) un nolēmām šim notikumam veltīt redakcijas sleju, likās, ka tēma nav plašākas apspriešanas vērta, jo ir pilnībā "izsmelta" un Latvijas sabiedrība, vēl jo vairāk juristu saime, ir vairāk vai mazāk vienota, ka nāvessods ir barbarisks arhaisms, kam humānā un demokrātiskā sabiedrībā nav vietas. Tomēr lasītāju negaidīti kaislīgās diskusijas "Jurista Vārda" mājaslapā lika domāt pretēji, un mēs nolēmām tomēr sagatavot nelielu šīs tēmas apskatu, tam par pamatu liekot interviju ar Pāvelu Gruziņu – vienu no pieredzējušākajiem Latvijas krimināltiesībniekiem, kura tiesneša pieredzē ir arī nāvessoda piespriešana.

Gatavojot šo materiālu kopu, parādījās arī vēl vairāki citi impulsi, tai skaitā pavisam neseni notikumi Turcijā, kur pēc neveiksmīgā militārā apvērsuma valsts galva un vairāki valdības locekļi uzstājīgi runā par nāvessoda nepieciešamību. Tāpat nāvessoda atjaunošanas tematika ik pa laikam parādās Eiropas valstu politiskajā dienaskārtībā kā atsevišķu partiju piedāvājums pieaugošajos sabiedrības drošības apdraudējuma (terora) apstākļos, kaut gan nepavisam nav skaidrs, kā ar nāvessoda draudiem būtu iespējams atturēt pašnāvniekus – spridzinātājus, kuri jau ir izlēmuši beigt dzīvi pašeksplozijā vai cita veida uzbrukumā, kam tāpat seko droša nāve.

Nāvessoda problemātika ir ne vien politisku diskusiju, bet arī kriminoloģijas, tiesību filozofijas u.c. tiesību zinātnes nozaru objekts, un par to sarakstīts ne mazums zinātnisku pētījumu. Skaidrs, ka šī "Jurista Vārda" nelielā materiālu kopa nevar un nekādā ziņā necenšas sniegt "galīgo" atbildi nāvessoda problēmas risinājumam, tikai rosināt domāt un diskutēt.

Tomēr jāatzīst, ka, gatavojot šo žurnāla laidienu, pamazām izkristalizējās personisks secinājums: nāvessods acīmredzami ir pārāk vienkāršota atbilde uz sabiedrības noskaņojumu un galvenokārt "apkalpo" tās atriebības alkas, kas, dabiski, uzbango, līdzko publiskajā telpā izskan ziņas par kādu sevišķi nežēlīgu noziegumu. Šādā aspektā uz nāvessodu var raudzīties kā uz sava veida kapitulāciju – sabiedrības nespēju tikt galā ar defektīviem procesiem tās iekšienē. Jo ir taču acīmredzams, ka "normālā dzīvē" (kā to sauca Latvijas 1933. gada Sodu likuma autori) nežēlīgi noziegumi ir reta anomālija, līdz ar to arī nāvessoda nepieciešamība atkrīt. Savukārt perversā iekārtā ir gan augsts noziedzības līmenis (PSRS kriminālnoziegumu, tai skaitā slepkavību skaits, 70.–80. gados visu laiku auga), gan valsts tieksme nežēlīgi sodīt (Vācijā strauji pieauga nāvessodu skaits pēc nacionālsociālistu apvērsuma, savukārt PSRS 30. gados "par kontrrevolucionāru darbību" nošauto personu skaits bija vismaz miljons).

Šai ziņā varam ar gandarījumu konstatēt, ka mūsdienu Latvija tomēr pieder pie "normālajām" sabiedrībām gan teorijā, gan praksē: tā ir ne vien pirms 20 gadiem atteikusies no nāvessoda, bet arī spējusi savu dzīvi organizēt tā, ka nežēlīgu kriminālnoziegumu skaits ir ārkārtīgi strauji gājis mazumā (no vairākiem simtiem slepkavību gadā, kas tika pastrādātas 20. gadsimta 90. gados, kad valsts atradās pārejas laika turbulencē, līdz pašreizējam līmenim, kad šādos noziegumos ik gadu iet bojā 80–90 cilvēku).

Šis ir ļoti grūti apgāžams pretarguments nāvessoda piekritējiem, jo arī Latvijas pieredze tātad rāda, ka nāvessoda iespējamība savulaik nav atturējusi no slepkavībām, turpretī laikā, kad nāvessods ir atcelts, slepkavību skaits ir krasi samazinājies. Tādējādi izšķirošais faktors noteikti nav sodu bardzība, bet gan sabiedrības sociāli ekonomiskā situācija u.c. apstākļi.

Kad šai racionālajai statistikai pievieno pārdomas par tiesībām uz dzīvību, vienmēr iespējamo tiesas kļūdu, kriminālsoda mērķi, nāvessoda izpildes problemātiku u.c. aspektus, eventuālā atbilde uz to, vai normālai sabiedrībai ir vai nav vajadzīgs nāvessods, kļūst vēl skaidrāka.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Vienkāršota atbilde uz sarežģītu jautājumu. Jurista Vārds, 09.08.2016., Nr. 32 (935), 2.lpp.
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
15. Augusts 2016 / 08:37
0
ATBILDĒT
"Šis ir ļoti grūti apgāžams pretarguments nāvessoda piekritējiem, jo arī Latvijas pieredze tātad rāda, ka nāvessoda iespējamība savulaik nav atturējusi no slepkavībām, turpretī laikā, kad nāvessods ir atcelts, slepkavību skaits ir krasi samazinājies."- no autores "neapgāžamās" loģikas secināms, ka soda neesība samazina noziedzības līmeni
mazgudrais
15. Augusts 2016 / 08:34
1
ATBILDĒT
ja jau perversā iekārtā ir augsts noziedzības līmenis, tad jākonstatē, ka mūsu aizokeāna draugiem ir perversa iekārta, vai tā, autores kundze?
Magone
10. Augusts 2016 / 10:43
1
ATBILDĒT
Kā pirmā lieta nāvessoda piekritējiem tiek piekabināta "alkas pēc atriebības". Tad kā otrā lieta tiek minēts, ka nāvessods neattur no nozieguma pastrādāšanas.
Tas, kādēļ es atbalstu nāvessodu, ir nevis kādas atriebības alkas, vai cerība, ka nāvessods atturēs no noziegumu pastrādāšanas, bet elementāra sabiedrības pasargāšana no konkrēta noziedznieka -nav noziedznieka, nav problēmu. Ja reiz ir kāds neizdevies sabiedrības loceklis, kurš apdraud, nogalina, spīdzina citus, tad šāds indivīds sabiedrībai nav vajadzīgs. Tādam arī nav vērts novirzīt nodokļu maksātāju naudu, lai viņu uzturētu cietuma kamerā daudzus gadus. Kam no tās turēšanas cietumā ir labums -cietumniekam, sabiedrībai? Ne vienam, ne otram. Bija pirms daudziem gadiem TV intervijas ar uz mūžu ieslodzītajiem -visi teica -labāk būtu nāvessods, nekā mūža ieslodzījums. Bet sabiedrībai gribas žetonu piekārt pie krūts -redz, cik mēs esam humāni, atcēlām nāvessodu.
Protams, ka valsts ekonomiskā attīstība, tiesiskās iekārtas maiņa, vistiešākajā veidā ietekmē noziegumu skaitu un smagumu. Tam, ka smagie noziegumi ir mazinājušies, nav nekāda sakara ar nāvessoda atcelšanu. Es gribētu teikt tā, ka nāvessoda esamībai vai neesamībai konkrētā valstī nav nekāda sakara ar noziegumu izdarīšanu.
Jurčiks > Magone
10. Augusts 2016 / 13:03
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu. Ir gadījumi, kad sabiedrību var pasargāt tikai nāvessods. Tādu nav daudz, bet tādi ir. Piemēram, psihopātam, kurš sēž uz mūžu un kurš zina, ka vairāk viņam vairs neiedos, nav ko zaudēt, tāpēc viņam bēgšana vai cietumsargu slepkavības neko nemaksā...

Informācija pārdomām: 2001. gada jūnijā policija aizturēja Vitāliju Kostecki, kuram savulaik bijis piespriests nāves sods, ko gan nomainīja pret 15 gadiem cietumsoda. Pēc atbrīvošanās 2001. gada februārī viņš bija veicis 13 uzbrukumus sievietēm vecumā no 16 līdz 70 gadiem — trīs slepkavības, piecus slepkavības mēģinājumus un izvarošanas. Viņa noziegumi bijuši visai līdzīgi Rogaļeva izdarītajiem, jo konstatētas seksuālas novirzes. Viņu izdevās notvert, pateicoties kādai studentei, kurai uzbrukuma laikā izdevās aizbēgt un pēc tam atpazīt viņu pēc fotogrāfijas. Izmeklēšanas laikā Kosteckis atzinās vēl vienā 1989. gadā izdarītā neatklātā slepkavībā. Šobrīd viņš izcieš mūža ieslodzījumu...
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
20 gadi kopš nāvessoda atcelšanas Latvijā
Šogad Latvijas tiesību sistēma var atskatīties uz nozīmīgu gadadienu – ir apritējuši 20 gadi kopš pēdējiem izpildītajiem nāvessodiem 1996. gada janvārī, savukārt 24. septembrī tikpat ilgs laiks būs pagājis kopš nāvessoda ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Nāvessods: gan par, gan pret
Šī gada pavasarī pēc vairāk nekā 30 Augstākajā tiesā nostrādātiem gadiem (galvenokārt tiesneša, bet pēdējos dažus gadus – tiesas darbinieka amatā) pensionējās ilggadējais Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks un ...
Jurista Vārds
Numura tēma
Nāvessoda piemērošana pasaulē: izplatība, skaits, tendences
Kā liecina "Amnesty international" veiktais vispasaules pētījums "Death sentences and executions in 2015", pagājušajā gadā noticis krass nāvessodu pieaugums: dažādās valstīs konstatēti vismaz 1634 izpildīti nāvessodi, kas ir ...
Laura Šileikiste
Skaidrojumi. Viedokļi
Brīvības atņemšanas soda izpildes attīstība un izaicinājumi nākotnē
Pašlaik Latvijā brīvības atņemšanas soda izpilde notiek atbilstoši soda progresīvās izpildes principam, kas paredz pakāpenisku soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu atbilstoši notiesātā uzvedībai un ...
Numura tēma
Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti, kas aizliedz nāvessodu
AUTORU KATALOGS