ŽURNĀLS Numura tēma

I. Tiesību diskusijas juristu kopienā kā tiesību sastāvdaļa

1. Tiesības un zināšanas

Tiesības ir zināšanas. Ja tiesības neviens nezinātu, tad tiesību nebūtu.

Tomēr tiesību zināšanas nav identiskas ar tiesībām. Starp tām abos virzienos pastāv noteiktas attiecības.

Pirmkārt, bez zināšanām nevar būt tiesības. Otrkārt, ne visas zināšanas ir tiesības. Tiesību zināšanas ir tikai tās zināšanas, kuras tiesības pašas par tādām atzīst. Tātad tiesības uzliek zināšanām "filtru" – dažas zināšanas tās pieļauj kā tiesību zināšanas, citas tās noraida – pat ja tās pašas "apgalvo", ka esot tieši "tiesību" zināšanas.

Tiesību zināšanas var būt pareizas vai kļūdainas. Piemēram, augstākas instances tiesas atceļ zemākas instances spriedumu kā kļūdainu. Tātad tiesību zināšanas prasa atšķirt pareizas tiesību zināšanas no kļūdainām. Savukārt zināšanas, kas vispār nav tiesību zināšanas, no tiesību viedokļa nevar arī būt kļūdainas. Tās vienkārši atrodas ārpus noslēgtā tiesību zināšanu loka.

Tikai pareizas tiesību zināšanas rada tiesības. Tikai tās tiesības, kas balstās uz pareizām tiesību zināšanām, veido tiesību sistēmu.

2. Tiesību speciālisti – juristi

Tiesību zināšanas kopš seniem laikiem ir koncentrētas speciālistu rokās, resp., galvās. Sākotnēji tie bija priesteri, šamaņi. Romas impērijā izveidojās atsevišķa, neatkarīga juristu profesija. Agrīnajos viduslaikos jurista profesija zaudēja savu nozīmi. Kristīgajā kultūras lokā tiesību speciālistu vidū sāka dominēt teologi, garīdznieki. Tomēr viduslaiku beigās juristi atkal emancipējās no garīdzniecības (turpretim islama kultūras lokā joprojām pastāv zināma saistība ar teoloģiju). Mūsdienās jurists ir patstāvīga, no teoloģijas neatkarīga profesija.

Juristi ir cilvēki, kuri ir apguvuši tiesību veidošanas, izprašanas, piemērošanas mākslu (jurisprudenci). Piederība juristu profesijai mūsdienās gandrīz vienmēr tiek apliecināta ar attiecīgu izglītību (diplomu). Tomēr iespējami izņēmumi gan uz vienu, gan uz otru pusi – cilvēks, kurš (kaut kādā veidā) ieguvis diplomu, bet nepārvalda tiesību mākslu, pēc būtības nav jurists, un otrādi – cilvēks, kurš šo mākslu ir apguvis, kaut gan viņam nav attiecīgā diploma, būtībā ir jurists.