ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Maijs 2018 /Nr.22 (1028)

Vai ārsts slimnīcā ir Dievs?
Pacients un reliģijas manifestācija ārstniecības iestādē
Mg. iur.
Laura Šāberte
Rīgas Stradiņa universitātes doktorante 

Raksta mērķis ir analizēt kārtību, kādā pacients var piedalīties reliģiskā rituālā slimnīcā, un veicināt diskusiju saistībā ar aktualitāti ziņās, kuras ietvaros VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas dežūrārsts apgalvoja, ka viņš slimnīcā ir Dievs, un pie pacienta neielaida pacienta tuvinieku pieaicinātu garīdznieku reliģiska rituāla veikšanai, kā rezultātā tas notika caur logu (turpmāk – ziņu aktualitāte).1

Konkrētā situācija raisa pārdomas par to, vai slimnīcā var tikt organizēts reliģisks rituāls un vai pacienta tiesības tajā piedalīties ietilpst pacientu tiesību uz garīgo aprūpi, kas nostiprinātas Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā, tvērumā.2 Tāpat gadījumā, ja slimnīcā var tikt organizēts reliģisks rituāls, kurā pacientam ir tiesības piedalīties, pārdomas rosinošs ir jautājums, kā to īstenot un vai slimnīcai ir iespējams noteikt ierobežojumus šāda rituāla veikšanai. Tādējādi vienlaikus aktuāls ir arī jautājums, vai VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas dežūrārsta rīcība un komunikācija, ierobežojot reliģiskā rituālā veikšanu, bija korekta.

 

Par pacienta tiesībām uz garīgo aprūpi cilvēktiesību dimensijā

Pacienta tiesības uz garīgo aprūpi Latvijā ir nostiprinātas Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā, kurā noteikts, ka pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.3

Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā ietvertajam terminam "garīgā aprūpe" ir reliģisks raksturs, jo šo aprūpi pacientam sniedz kapelāns, kas Reliģisko organizāciju likuma izpratnē un atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumiem Nr. 134 "Noteikumi par kapelānu dienestu" un citiem specifiskiem normatīvajiem aktiem, kas regulē reliģisko organizāciju, to iestāžu un tām piederošo personu tiesisko statusu, ir garīdznieks.4

Pacienta tiesības uz garīgo aprūpi izriet no starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kuri aizsargā tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.5

Latvijā domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība kā cilvēka pamattiesības tiek aizsargāta ar Satversmes 99. pantu.6

Garīdznieks, kurš nav ārstniecības iestādes kapelāns, var veikt reliģisko darbību slimnīcā un pacientam kā ar cilvēktiesībām apveltītam indivīdam ir tiesības tajā piedalīties, ja vien reliģiskās darbības veikšana ir saskaņota ar slimnīcas administrāciju.

Cilvēktiesību instrumentos nostiprinātā domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība ir viena no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām.7 Domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība ietver brīvību mainīt un pieņemt savu reliģisko pārliecību vai ticību pēc savas izvēles, brīvību nodoties savai reliģijai un ticībai kā vienatnē, tā kopā ar citiem publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Pacientu tiesību likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Agneta Rumpa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts uzņēmums kā ārvalstu investors starptautiskā investīciju strīdā
Valstu uzņēmumi, atrodoties uz publisko un privāto tiesību robežšķirtnes, kopš to pastāvēšanas sākuma ir sagādājuši vielu pārdomām. Ciktāl valsts drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību? Kur beidzas valsts kā uzņēmēja ...
4 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Kāda ir konstitucionālo tiesu situācija un loma globalizētajā pasaulē
Pagājušajā nedēļā Rīgā pulcējās ievērojams skaits Eiropas valstu ietekmīgāko juristu – uz Satversmes tiesas rīkoto konferenci "Konstitucionālās tiesas loma globalizētajā pasaulē 21. gadsimtā" bija ieradušies ...
Sannija Matule
Informācija
Izvērtēts uzņēmēju viedoklis par komerctiesību praksi
Līdz ar rezultātu prezentāciju Saeimā pagājušonedēļ noslēdzās jau otrais no trim Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumiem, un šoreiz – caur uzņēmējdarbības un komerctiesību prizmu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības ...
Tiesību politika
OECD ieteikumi Latvijas komercdarbības vides pilnveidei: tiesiskuma aspekts
Publicējam pagājušonedēļ, 23. maijā, Saeimā prezentētā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā" kopsavilkumu un rekomendāciju tulkojumu ...
Ilze Dubava
Informācija
Aicina uz diskusiju par ieguldījumu aizsardzību Eiropas Savienībā
2018. gada 8. jūnijā Rīgas Juridiskajā augstskolā (auditorija W42) no plkst. 13.00 līdz 17.00 notiks paneļdiskusija "Ieguldījumu aizsardzība Eiropā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-284/16 "Slovākijas Republika pret ...
AUTORU KATALOGS