ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Rekontekstualizācija

Jaunas idejas un vērtējumus var iegūt dažādi. Ja tikai grib tos iegūt un ja sociālā apkaimē samanāms kāds pieprasījums pēc pārmaiņām. Bez idejām, kā zināms, pārvērtībām grūti sākties. Kāda sociāli vai profesionāli pierasta domājuma problematizējums parasti ierosina jaunu impulsu attieksmes un rīcības pārvērtībām.

Viens no veidiem, kā paplašināt nozīmju un ideju lauku, ir cita konteksta klātbūtne jeb rekontekstualizācija. Konteksts ierosina pierastās attieksmes un rīcības virziena alternatīvu. Kad vienā profesionālu diskursu vidē pierastu priekšstatu, normu, vērtību kontekstuāli pārnes uz citu vidi, veidojas atšķirīgs redzējums, paplašinot un piešķirot citādu nozīmi kanoniskai, bieži dogmatiski nostiprinātai domāšanai. Atklājas jauni interpretācijas virzieni un paplašinās apziņas horizontu daudzveidība. Rekontekstualizējot izdodas iegūt citu nozīmi, jaunu intelektuālu un emocionālu pieredzi.

Vēstures konteksts, piemēram, būtu ieguvums Latvijas tiesu varas pārstāvju sociālo lomu izaicinājumiem un pilsoniskās pašapziņas gūšanai, ņemot vērā pirmo valsts prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša juridisko izglītību, kā arī viņu advokātu, notāru praksi. Var iegūt jaunas ierosmes, identificējot sevi ar juristiem – izciliem latviešu dzejas radītājiem un attīstīt sevi jaunrades virzienā. Pietiek apzināties nesenos 150-gadniekus – advokātu Raini vai topošo juristu Eduardu Veidenbaumu. Juristi Latvijas politiskās un kultūras vēstures kontekstā nav tikai nostalģijas, bet arī pašapziņas un lomu paplašinājuma ierosmes lauks.

Literatūra, māksla, vēsture ir visparastākais pārsteidzošu jaunu izvēles piedāvājumu konteksts, kurā skats uz savu dzīvi vai profesiju bagātinās ar vīziju, ideju un alternatīvu piedāvājumiem.

Profesionāli ierobežotas un pierastas domāšanas paplašinājuma ierosinātājs var būt kāda mūsdienu dzīves situācija, bieži nejauša, kuras konteksts pārskaņo uz pārsteidzoši atšķirīgu atskārsmi un attieksmi pret sevi, likumu, normām vai principiem, lai palūkotos uz pierasto ikdienu nedaudz citādi. Dažkārt pietiek ar nejaušību un niansi, lai sāktos "vērtību pārvērtēšana" un mainītos domāšanas un attieksmes virziens.

Rekontekstualizācijai ir piemērots arī starpdisdiplinārs skatījums, kad vienā zinātnes un pētniecības nozarē atklātais pārnests uz citu nozari un tās kontekstā ierosināts atšķirīgs, bieži hibridizēts zināšanu papildinājums. Teiktais attiecas gan uz filozofijas, psiholoģijas, antropoloģijas vai komunikācijas kontekstā skatītām tiesību un tiesu lietām, gan uz judikatūras ētisko kontekstu, par kuru turpmāk nedaudz izvērstāk.