Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Jūlijs 2018 /Nr.29 (1035)

Maksātnespējas administratora atbildība par nodrošinātā kreditora interešu aizskārumu
14 komentāri
LL.M
Sergejs Rudāns
Zvērināts advokāts ZAB "Cobalt" 

Augstākā tiesa 2018. gada 21. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-193/2018,1 kurā AS "Danske Bank" (turpmāk – Banka) vērsās ar prasību pret maksātnespējas procesa administratoru Daini Bergmani (turpmāk – Administrators) par zaudējumu atlīdzību vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā. Augstākā tiesa atstāja spēkā apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru Bankas prasība tika pilnībā apmierināta. Cik ir zināms autoram, šī ir pirmā lieta, kurā Augstākā tiesa vērtēja administratora rīcības tiesiskumu sakarā ar nodrošinātā kreditora interešu aizskārumu. Neraugoties uz pastāvējušo tiesas strīdu par nodrošinātā prasījuma atzīšanu, Administrators pārdeva visu parādnieka mantu, iegūto naudas summu sadalīja starp atzītajiem kreditoriem un likvidēja parādnieku. Šo darbību rezultātā Banka palika bez naudas, kaut arī par labu tai bija reģistrētas pirmās kārtas ķīlas. Šajā lietā Augstākā tiesa izteica vairākas atziņas, kas stiprinās tiesiskumu maksātnespējas jomā un ļaus efektīvāk aizstāvēt nodrošināto kreditoru intereses maksātnespējas procesos.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
21
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (14)
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
17. Jūlijs 2018 / 21:34
4
ATBILDĒT
Man pēc tā visa ir tikai viens jautājums -kur skatījās tiesa un Maksātnespējas kontroles dienests, kādēļ administrators netika laikus "noņemts no trases" vai apturēts?! Šis process notika vairākus gadus. Kāpēc vispār bija jānonāk līdz tādu zaudējumu nodarīšanai kreditoram un arī zaudējumu piedziņai no administratora, kuram nebūs tādas naudas, ko samaksāt. Kādēļ līdz tādām galējībām vispār bija jānonāk?! Ko tas liecina par uzraudzību?!
Jurčiks > Magone
23. Jūlijs 2018 / 15:03
1
ATBILDĒT
Magone, sveicieni vārda dienā! :)
A.S. > Magone
18. Jūlijs 2018 / 13:10
10
ATBILDĒT
Magone, laiks izkāpt no iedomātās ideālās pasaules, kurā taisnīgums iestājas uz pirmo pieprasījumu un kur visi likumi darbojas tā, ka jebkura netaisnība tiek novērsta jau preventīvi. Reālajā pasaulē par tiesībām ir jācīnās! Iesaku palasīt Robertu Jēringu, kuram bija saprašana šajā jautājumā.

Tāpēc man ir patiess prieks, ka šī lieta nebeidzās, kā daudzas citas, kad aizskartais ierāva asti kājstarpē un, rētas (patiesībā nobrāzumus) laizīdams, nolīda maliņā. Visu cieņu Danske Bankas filiāles vadībai, kura gāja uz principu līdz galam!

Tā arī ir normāla tiesību attīstība - caur cīņu par tiesībām. Latvieši pieraduši, ka tiesības top birokrātu kabinetos un tiek "nolaistas" no augšas. Kamēr būs šī te kalpu izpratne par tiesībām, tikmēr tā arī paliksim - kalpu tauta.
Ja reiz par tiesībām un taisnīgumu > A.S.
19. Jūlijs 2018 / 10:04
0
ATBILDĒT
Tad atbildētāju soliņam šajā lietā būtu bijis jābūt daudz plašākam. Pēc tiesas sprieduma un arī raksta autora interpretācijas nešaubīgi izriet secinājums, ka civiltiesiskā atbildība ir jāuzņemas arī maksātnespējas procesu uzraugošajam tiesnesim, kurš noraidīja sūdzību par administratora lēmumu neatzīt nodrošināto kreditora prasījumu un uzskatīja par iespējamu lemt par maksātnespējas procesa izbeigšanu, pastāvot strīdam ar nodrošināto kreditoru, kā arī tiesnesim, kurš atcēla prasības nodrošinājumu. Kaut kā jocīgi sanāk, ka virkne personu ir rīkojušās acīmredzami pret tiesību normās noteikto, taču atbildība piemērota tikai maksātnespējas procesa administratoram. Liels jautājums ir arī par to, kādēļ Maksātnespējas administrācija nesaksatīja pārkāpumus par administratora rīcību. Kas tā par atrunu - ka nevērtēja administratora rīcību pēc būtības. Kā var nevērtēt administratora rīcību pēc būtības - kaut vai uzraudzības kārtībā - ja bija skaidri redzama shēma, kā "atstāt bešā" nodrošināto kreditoru. Kad mēs beidzot sāksim runāt par uzraugošo institūciju atbildību?
Magone > A.S.
18. Jūlijs 2018 / 18:29
7
ATBILDĒT
Reālajā pasaulē par tiesībām ir jācīnās?! Un to jūs sakāt maksātnespējas administratoram? Lai vispār noturētos šajā profesijā, spēja cīnīties par tiesībām ir jāattīsta īpaši. No visiem administratoriem, kuri šajā amatā tikuši uzņemti, palicis ir katrs piektais, sestais. Lielākā daļa aizejot tā arī ir teikuši -nogurām cīnīties. Mācīs te vecam kuilim kā maisu plēst.
Armands > Magone
18. Jūlijs 2018 / 22:07
5
ATBILDĒT
Atkal sākas gaudošana, cik administratori ir gudri un spējīgi, un cik ļoti visi pārējie nabaga administratorus apspiež. Nu ja tiešām ir tik slikti ar to administrēšanas lietas, ka katru reizi pie šī temata ir jāgaužas, tad varbūt jāmaina nodarbošanas uz citu juridisko profesiju.
Magone > Armands
19. Jūlijs 2018 / 11:59
1
ATBILDĒT
Mēs varētu nolikt arī tiesnešus, ZTI, notārus uz 350 EUR mēnesī un tad teikt, ka nav ko gaudot, ja nepatīk, tad lai meklē citu darbu. Tā varētu teikt arī par skolotājiem u.c.
Tāpēc jau administratoru skaits ir samazinājies -atteicās no šī darba.
Es to rakstu, nevis lai gaudotu, bet lai sabiedrība apzinātos, kāda ir realitāte tajos tūkstošos procesu, par kuriem masu mēdiji neraksta.
Te viens administrators vēl mēģināja cīnīties (sk.zemāk)
http://pietiek.com/raksti/visus_varu_apsveikt__latvija_ar_tiesas_lemumu_tagad_legalizets_piespiedu_darbs
:( > A.S.
18. Jūlijs 2018 / 15:45
5
ATBILDĒT
Pēc Jūsu teiktā izriet, ka cīņa par taisnību un tās uzvara ir iespējama tikai maksāt -spējīgiem taisnības cīnītājiem. Vienai ģimenei vai pat vidējam uzņēmumam šādas cīņas nav pa kabatai. Ko tas varētu liecināt par tiesiskumu valstī?
A.S. > :(
19. Jūlijs 2018 / 00:18
0
ATBILDĒT
Pamatojiet, lūdzu, kā tas izriet no manis teiktā.

Starp citu, atvainojos par kļūdu iepriekšējā komentārā, kuru tikko pamanīju: Jērings ir Rūdolfs nevis Roberts. Karstums dara savu. :-)
Armands > :(
18. Jūlijs 2018 / 22:04
6
ATBILDĒT
Muļķības! A.S. neko tādu nerakstīja. Pievienojos A.S. viedoklim par visiem 110%. Par tiesībām un taisnību ir jācīnās, nevis tā vietā verdziskā pazemībā jāgaida, kad kāds cits vietā cīnīsies par Tavām tiesībām un taisnību. Daudz lielākas muļķības ir apgalvojums, ka cīņa par taisnību ir pieejama tikai maksātspējīgām personām.
:) > Armands
19. Jūlijs 2018 / 00:11
3
ATBILDĒT
Pamatojiet, kāpēc tās ir muļķības??? Ja paskatām stundas taksi advokātu birojos vai individuāliem atpazīstamiem advokātiem....
Armands > :)
19. Jūlijs 2018 / 12:23
4
ATBILDĒT
Pirmais: šādām lietām, kurās maksātspējīgs un principiāls prasītājs iet līdz galam, ir arī preventatīvs raksturs. Tādā veidā tiek dots signāls, ka šādas shēmas "neies cauri" un galu galā iesaistītās personas būs spiestas atbildēt gan mantiski (atlīdzināt zaudējumus), gan personiski (zaudējot amatu, zaudējot tiesības darboties noteikta veida jomās, galu galā arī riskējot kādu laiku pavadīt cietumā). Gan tiesām, gan atbildīgajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā ir jāliek saprast, ka šāda rīcība netiks paciesta un agri vai vēlu taisnīgums uzvarēs un vainīgie atbildēs. Tad personas, pirms iesaistīties šādās afērās, desmit reizes padomās, vai tiešām ir vērts to darīt. Domāju, ka konkrētais administrators jau nožēlo, ka iesaistījās šajā pasākumā.
Otrais: galu galā pastāv pro bono princips. Domāju, ka ir pietiekami daudz juristu, kuri uzņemas mazāk turīgu personu lietas par brīvu, ja redz, ka tiešām ir aizskartas šo personu tiesības un pastāv reāla iespēja panākt taisnību. Turklāt mazāk turīgas personas statuss ne vienmēr automātiski nozīmē, ka šīs personas tiesības būtu tikušas aizskartas per se. Ir gana daudz gadījumu, kur mazāk turīgām personām nekāds aizskārums nav noticis, bet viņi šā vai tā par katru cenu vēlas iziet visas trīs tiesu instances, lai iegūtu apstiprinājumu, ka aizskāruma nav bijis; tad atkal, atsaucoties uz savu naudas trūkumu, tiek vainota visa pasaule, jo, redz, ja būtu naudas, tad varētu noalgot dārgāko (bet ne vienmēr labāko) advokātu. Ja bagātais var tiesāties, cik uziet, tad ne tik bagātajam tomēr ir rūpīgi jāapsver, vai tiešām ir noticis aizskārums un ir vērts tiesāties.
Jurčiks > :)
19. Jūlijs 2018 / 08:51
0
ATBILDĒT
Kāda alternatīva?...
Armands > Magone
18. Jūlijs 2018 / 12:40
0
ATBILDĒT
Visticamāk, administratoram tiešām nebūs naudas, lai atlīdzinātu zaudējumus pilnā apmērā. Tāpēc lietā trešās personas statusā tika pieaicināts administratora civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs "Ergo Insurance", no kura gan varēs piedzīt zaudējumus. Pēc tam Ergo varēs krāmēties ar administratoru par zaudējumu atlīdzināšanu regresa kārtībā.
Turklāt nenodrošinātajiem kreditoriem izmaksātā nauda par Danske bankai ieķīlātajiem īpašumiem nekur nav pazudusi. Kā runā Rīgā un KĀ redzams gan no konkrētās civillietas, gan citām ar šo maksātnespējas procesu saistītajām lietām, tad maksātnespējīgās SIA "Ceturtā planēta" īpašumi, visticamāk, nonāca to pašu personu (dalībnieku, patiesā labumu guvēju) rokās - runa varētu būt par advokātiem Roualdu Zeseri un Jāni Līdumu. Turklāt par šo maksātnespējas procesu ir ierosināts arī kriminālprocess, līdz ar to kreditors zaudējumus varēs pieprasīt arī kriminālprocesa ietvaros kā cietušais; ne tikai no administratora, bet arī pārējām pie atbildības saucamajām personām.
visi numura raksti
Zanda Dāvida, Elīna Krecele-Germane
Skaidrojumi. Viedokļi
Patērētāju tiesību aizsardzības aktualitātes dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā
Šī raksta mērķis ir analizēt no pašreiz aktuālās prakses izrietošos juridiskos aspektus dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā – Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetenci, dzīvokļu īpašnieku biedrību un to biedru ...
1 komentāri
Vija Kalniņa
Redaktora sleja
Kas notika ar autortiesību direktīvu
Īsziņas
Konferencē apspriež konstitucionālo tiesu kompetenci
Īsziņas
Kadru pārmaiņas prokuratūrā
Īsziņas
Nominēta kandidatūra ASV Augstākajā tiesā
AUTORU KATALOGS