Latvijas tiesu praksē vekseļa saistības spēkā esamība tiek pilnībā atdalīta no pamatdarījuma, norādot, ka vekseļa devējam ir jāmaksā tikai tādēļ, ka viņš to izdevis un neatkarīgi no materiālajām saistībām, kas rodas no pienākuma samaksāt noteiktu naudas summu. Līdz ar to Latvijas tiesu praksē parādniekam galvenokārt netiek atzīta iespēja apstrīdēt no vekseļa saistības izrietošo prasījumu sakarā ar vekseļa pamatā esošo materiālo saistību (kauzālā darījuma) spēkā neesamību. Šajā publikācijā pausts aktuālajai tiesu praksei daļēji alternatīvs viedoklis.
Nekas šajā dzīvē nenotiek bez iemesla, tas attiecināms arī uz mantiska rakstura darījumiem. Tādējādi, ja viena persona piešķir otrai kādu mantisku vērtību, tad šādam piešķīrumam vienmēr ir noteikts iemesls, tas ir, faktiskie apstākļi, kuri tiešā veidā noveduši pie piešķīruma izdarīšanas, kā arī savs tiesiskais pamats, juridiskajā terminoloģijā saukts arī par darījuma kauzu (causa),1 kas juridiski attaisno piešķīrumu.
Darījumi tiek iedalīti kauzālos vai abstraktos atkarībā no tā, vai tiesiskais pamats (kauza) ietilpst darījumā un ir no tā redzams (kauzālie darījumi), vai arī ir atdalīts no darījuma satura (abstraktie darījumi).2
Abstrakts darījums parasti ir tāds, kurš satur vienas puses piešķīrumu, visbiežāk pienākumu (saistību), bet piešķīruma iemesls un tiesiskais pamats (kauza) no abstraktā darījuma satura neizriet. Juridiskajā literatūrā vekselis ir viens no biežāk minētajiem abstraktā darījuma piemēriem, jo tajā ietvertais vekseļa devēja pienākums maksāt vekselī norādītajai personai noteiktu naudas summu ir beznosacījuma3 (abstrakts).
Latvijas tiesu praksē vekseļa saistības spēkā esamība tiek pilnībā atdalīta no pamatdarījuma, norādot, ka vekseļa devējam ir jāmaksā tikai tādēļ, ka viņš to izdevis un neatkarīgi no materiālajām saistībām, kuras rodas no pienākuma samaksāt noteiktu naudas summu.4 Šādu pieeju, ka vekseļa saistība tiek pilnīgi atdalīta no tā izdošanas pamatā esošajām saistībām (kauzālā darījuma), mēdz dēvēt arī par vekseļa abstrakcijas dogmu.5
Tomēr vekseļa saistības pilnīgai atdalīšanai no vekseļa izdošanas pamatā esošajām saistībām ir acīmredzami trūkumi, vispirms jau ņemot vērā taisnīguma principu. Proti, ja materiāli tiesiskais prasījums, kura dēļ izdots vekselis, pilnībā vai kādā tā daļā ir zaudējis spēku (ticis atcelts vai izrādījies spēkā neesošs no paša sākuma), šķiet netaisnīgi, ka vekseļa pirmajam ņēmējam (kura materiāli tiesiskais prasījums nav spēkā) joprojām ir tiesības savu (faktiski neesošo) prasījumu faktiski realizēt caur vekseļa saistību, savukārt vekseļa devējam netiek piešķirta iespēja apstrīdēt vekseli sakarā ar apstākļiem, kas kavē vekseļa pamatā esošās materiāli tiesiskās saistības izlietošanu (piemēram, kauzālā darījuma pilnīgu vai daļēju spēkā neesamību).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes